ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Oktobris 2019 /Nr.43 (1101)

Darbu publiskošana satelīta apraides gadījumā un autoru izņēmuma tiesību daba
Dr. iur.
Rihards Gulbis
Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Pēdējos gados ir palielinājies to nolēmumu skaits, kuros Senāts ir paudis autortiesību nozarei nozīmīgas judikatūras atziņas.1 Turklāt nereti viena nolēmuma ietvaros Senāts risinājis vairākus būtiskus tiesību jautājumus, rezultātā sniedzot juridiski nozīmīgas atziņas, kuras ir piemērojamas arī citās līdzīgās lietās. Izņēmums nav arī jaunākais spriedums autortiesību strīda lietā.2 Šajā spriedumā Senātam bija jārod atbildes gan uz tādiem autortiesību jautājumiem, kas cieši saistīti ar darbu izmantošanu noteiktā veidā – satelīta apraidē, gan arī vispārīgiem jautājumiem saistībā ar autora izņēmuma tiesību dabu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Šajā rakstā autors analizē Senāta atziņas iepriekšminētajā lietā kopsakarā ar Senāta agrāko praksi un jaunāko Eiropas Savienības autortiesību regulējumu, kas attiecināms uz darbu izplatīšanu.

Šā gada 17. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK3 (turpmāk – Direktīva 2019/789). Neraugoties uz to, ka minētā direktīva ne vien nav tieši piemērojama strīdu risināšanai Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās, ne arī ir pārņemta Latvijas autortiesību regulējumā, tā palīdz atklāt gan šobrīd aktuālās juridiskās grūtības darbu izmantošanā raidorganizāciju raidījumu apraidē,4 tostarp ar satelīta starpniecību, gan ielūkoties iespējamos šo grūtību nākotnes risinājumos.

Fenomens, ka tehnoloģiju attīstība un ar to saistīto ekonomisko modeļu izmaiņas un jaunu modeļu rašanās apsteidz normatīvā regulējuma izmaiņas, nav jauns ne tiesībās vispār, ne konkrēti autortiesību nozarē. Šādās situācijās vadošā loma normatīvā regulējuma nepilnību novēršanā jāuzņemas tiesām, kurām jāveic tiesību tālākveidošana, aizpildot likuma robus un nodrošinot tiesiskā regulējuma attīstību kopsolī ar tehnoloģiju un to izmantošanas jaunākajām tendencēm.

Šajā rakstā aplūkotā autortiesību lieta atklāja arī sistēmiska rakstura nepilnības Latvijas autortiesību regulējumā, kurām Senāts pievērsās saistībā ar jautājumu par satelītprogrammu paketes piegādātāja darbības ierindošanu noteiktā autora izņēmuma tiesību kategorijā.

Ārpus šā raksta tvēruma ir palicis jautājums par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības tiesībām, attiecībā uz kuru Senāts apstiprināja jau savā agrākajā judikatūrā paustās atziņas par šādas pārstāvības prezumpciju un tās piemērošanas priekšnoteikumiem.5

 

1. Strīda būtība un tiesību jautājumi

Lietā prasību cēla kolektīvā pārvaldījuma organizācija biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (turpmāk – biedrība "AKKA/LAA") pret darbu izmantotāju – Igaunijas Republikā reģistrēto AS "TV Play Baltics" (iepriekš – "Viasat AS"), kura Latvijas Republikas teritorijā darbojas kā satelītprogrammu paketes piegādātāja saviem klientiem.

Strīda būtību veidoja divi viens otram pakārtoti jautājumi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā
Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances tiesas ...
35 komentāri
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Plenārsēdē apspriež modernas valsts un tiesu izaicinājumus
No 2019. gada 17. līdz 18. oktobrim Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kurā piedalījās vairāk nekā ...
Reinis Odiņš
Informācija
Pamats diskusijām par civiltiesībām un judikatūru
Reinis Odiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Jura novit curia princips civilprocesā
Princips jura novit curia (tiesa zina tiesības) mūsdienu civilprocesā ir līdzeklis prāvniekiem un tiesām. Tiesas mēdz to izmantot, lai atgādinātu zemākas instances tiesai par pienākumu piemērot pareizās tiesību normas1 vai arī ...
Matīss Vingris
Skaidrojumi. Viedokļi
Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē
Senāts 2019. gadā ir saskāries ar tiesību jautājumiem starptautiskajā civilprocesā. Veicot tiesu prakses izpēti par šiem jautājumiem, autors secināja, ka Eiropas Savienības regulu – Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS