Līdzīgi kā iepriekš publicēto1 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pārskatu par aktualitātēm judikatūrā autors ir sagatavojis apkopojumu par Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumiem ar judikatūras nozīmi no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. septembrim. Mērķis apkopojumam ir sniegt sistematizētu pārskatu par judikatūru interesentiem, kas ikdienā nevar veltīt laiku Senāta judikatūras pētīšanai, kā arī veicināt juridiskās sabiedrības interesi par jaunākajiem nolēmumiem Augstākās tiesas judikatūras arhīvā.2
Galvenie temati judikatūrā šogad līdz šim bijuši – piespiedu nomas tiesiskās attiecības, dzīvojamo māju pārvaldīšana un dzīvojamo telpu īres tiesības, apdrošināšanas tiesības, mantojuma tiesības, darba tiesības, autortiesības, saistību tiesības, komerctiesības, civilprocess, maksātnespējas tiesības un tiesiskās aizsardzības process. Lielākā daļa tiesvedību ierosinātas uz kasācijas sūdzības pamata, bet trīs – uz Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu pamata.
I. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības
Senāts ir risinājis dažādus tiesību jautājumus par piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, kas pastāv starp zemes īpašnieku un ēkas, kura uzbūvēta uz šīs zemes, īpašnieku. Saistībā ar to Senāts ir atbildējis uz vairākiem tiesību jautājumiem.
1. Vai zemes īpašnieks var prasīt ēkas īpašniekam samaksāt pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), ja zemes īpašnieks ir PVN maksātājs?3
2. Vai gadījumos, kad zemes īpašnieks kā komersants un kā iznomātājs piedalās piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās, ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā paredzētais trīs gadu noilgums?4
3. Vai valsts piederošās zemes piespiedu nomas attiecībās, kur ar tiesību normām noteikts pienākums maksāt PVN, aprēķinot PVN valsts zemes nomas darījumam, ir pamats izdevumus par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ietvert ar PVN apliekamajā vērtībā?5
4. Vai zemes īpašnieks ir tiesīgs prasīt nomas maksu no ēkas īpašnieka piespiedu nomas attiecībās, ja zemes īpašnieks ierobežojis ēkas īpašnieku, neatļaujot tam lietot daļu no ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes platības?6
5. Kurš ir atbildīgs par zemes piespiedu nomas jautājuma risināšanu, ja zemes īpašnieks cēlis prasību pēc tam, kad dzīvojamās mājas īpašnieks ir pārņēmis pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības, un dzīvojamo māju pārvalda mājas īpašnieku nolīgts pārvaldnieks?7
Attiecībā uz zemes īpašnieka tiesībām prasīt PVN Senāts atzina, ka, ja dzīvojamai ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes īpašniekam uz likuma pamata nav prasījuma tiesību par PVN samaksu, viņam nav tiesību prasīt lielāku nomas maksu, nekā tieši noteikts likumā.8
Noilguma jautājumā Senāts norādīja, ka Komerclikuma9 406.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes