ŽURNĀLS Viedoklis

Pēdējā laikā tiesnešu un advokātu aprindās ir aktualizējies jautājums par to, vai pastāvošais kriminālprocesuālais regulējums un iedibinātā kārtība lietu nozīmēšanā tiesās netraucē krimināllietu savlaicīgu izskatīšanu. Šobrīd tiek runāts par diviem aspektiem: Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir vērsusies Tieslietu padomē ar priekšlikumu advokātu elektronisko noslodzes kalendāru padarīt informatīvu, savukārt Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma darba grupā ir izskanējis priekšlikums Kriminālprocesa likuma 466. panta pirmo daļu papildināt ar regulējumu, ka advokātam, kurš nevar piedalīties iztiesāšanā, pašam ir jāsameklē sevis aizstājējs.

Priekšlikumi ir ideju līmenī, taču vienlaikus arī pietiekami nopietni, lai tos nevarētu vienkārši ignorēt, jo mēģinājumi lietu izskatīšanas pārmērīgi garo termiņu problēmu saskatīt tikai advokātos ir izskanējuši arī iepriekš.

Lai sniegtu atbildi uz to, cik pamatoti ir šie jaunie priekšlikumi, katram pirmām kārtām vajadzētu atbildēt uz jautājumiem: kāds ir galvenais iemesls un mērķis šiem priekšlikumiem par iespējamajām izmaiņām, vai tās tiešām ir nepieciešamas, lai paātrinātu lietu izskatīšanu, un pats būtiskākais – vai dos vajadzīgo rezultātu? Vai varbūt tā ir nespēja tikt galā ar atsevišķām skaļām lietām, atsevišķās problēmas attiecinot uz visu un visiem, vai varbūt atsevišķu tiesnešu vēlēšanās vienkāršot savu darbu un nevēlēšanās ar kādu vēl rēķināties, to organizējot?

Pārmetumi advokātiem par to, ka tiesneši ir atkarīgi no advokātu noslodzes, publiski izskanējuši Saeimas Juridiskajā komisijā šā gada 16. oktobrī, kur Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja I. Siliņēviča, runājot par tā sauktās I. Rimšēviča lietas izskatīšanu, apgalvoja, ka "tiesnesis lietu var izskatīt pat triju mēnešu laikā un pasludināt spriedumu. Taču darbu kavē advokātu noslodze".¹ Viņa informēja Juridisko komisiju, ka lietu, kā plānots, sāks skatīt 4. novembrī, lietu skatīs tiesnese G. Lapiņa, taču nepieciešamības gadījumā būšot arī rezerves tiesnese B. Jakobsone. Kā tas atspoguļots presē, I. Siliņēviča teju ar pārliecību esot paudusi, ka šajā dienā lietu neizdosies sākt skatīt pēc būtības, jo notikšot cīņa par tiesas sēžu datumiem.

Ja vadāmies no tiesas priekšsēdētājas visai skaļajiem vārdiem, rodas iespaids, ka viss jau būtu labi, lieta būtu ātri izskatāma, tikai problēma ir advokātos, kas visu traucē un jauc ar savu darba noslodzi. Interesanti, ka arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija I. Rimšēviča lietu piemin tādā pašā sakarā, apgalvojot, ka "atsevišķu zvērinātu advokātu kalendārs atstāj maz iespēju jaunu tiesas sēžu nozīmēšanai saprātīgā laikā tādās lietās, kurās plānota izskatīšana". Nevar neatzīmēt, ka tajā pašā laikā kolēģija nekādu problēmu nesaskata minētās lietas mētāšanā no vienas tiesas uz otru, nekādu problēmu nesaskata tajā, ka advokātiem pirms tam bija jāpieskaņojas iepriekšējās tiesneses I. Bitenieces darba grafikam, tad jāpārskaņojas uz tiesneses G. Lapiņas darba grafiku, kurš no iepriekšējā ir atšķirīgs. Tā teikt: Figaro šurp, Figaro turp...

Savukārt, ja ieskatās abu minēto tiesnešu (G. Lapiņas un B. Jakobsones) noslodzē (ja viens no tiesnešiem ir kā rezerves tiesnesis, tādā gadījumā tiesas zālē lietas izskatīšanas laikā ir jāatrodas abiem), tad no publiski pieejamā tiesas kalendārā atrodamajiem datiem ir redzams, ka abu tiesnešu dalība minētās lietas izskatīšanā tuvāko mēnešu laikā ir iespējama vidēji ne vairāk kā kādas divas dienas nedēļā.