ŽURNĀLS Domu mantojums

5. Novembris 2019 /Nr.44 (1102)

Jānis Čakste kā starptautisko tiesību un attiecību domātājs
Mārtiņš Paparinskis
Londonas Universitātes koledžas asociētais profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās, Latvijas Republikas ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgās ekspertu padomes loceklis 

1. Ievads

Nav pārsteidzoši, ka Jānis Čakste, viens no neatkarīgās Latvijas vadošajiem valstsvīriem,1 starptautiskās tiesības un institūcijas uztvēra kā cieši saistītas ar valsts tiesībām un iekšpolitiku. Autors piedāvā izvērtēt šo Čakstes personības rakursu trīs līmeņos: akadēmiskais, diplomātiskais un valstiskais.

Kā starptautisko tiesību profesors Latvijas Universitātē Čakste skaidroja spriedzi starp starptautisko tiesību lomu (mazo) valstu veidošanā un aizsardzībā, no vienas puses, un nepieciešamību sekot gadsimtos lielvaru nodibinātai praksei un paražām, no otras. Otrā un cieši saistītā perspektīva ir Čakste kā diplomāts: profesors Čakste bieži atsaucās uz savu – Latvijas delegācijas vadītāja – pieredzi Parīzes Miera konferencē, piedaloties diskusijās par topošo Tautu Savienību un sperot soļus vēlākajai Latvijas de jure atzīšanai un uzņemšanai Tautu Savienībā. Visbeidzot, prezidents Čakste aktīvi darbojās Tautu Savienības veicināšanas biedrībā Latvijā, īpaši akcentējot tādus (arī mūsdienās svarīgus) jautājumus kā starptautiskais miers un reģionālā sadarbība. Ir vērts norādīt to, cik neparasta ir Čakstes situācija, vienā personā apvienojot valsts vadītāja, vadoša diplomāta un vadoša pasniedzēja karjeru – lai gan ne unikāla, ja vērtē citas mazas valstis starptautisko attiecību krustpunktos.2

 

2. Profesors

J. Čakste bija Latvijas Universitātes (Augstskolas) starptautisko tiesību profesors no 1919. gada līdz 1922. gadam. (Diemžēl Čakstes ģimenes arhīvā nav saglabājušies viņa lekciju konspekti, tādēļ ļoti novērtētu, ja kāds varētu dalīties ar savos arhīvos esošiem akadēmiskiem materiāliem no šī perioda.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edgars Rinkēvičs
Viedoklis
Latvijas diplomātija – gadsimts valsts un starptautisko tiesību sardzē
Jurista Vārds
Notikums
"Jurista Vārda" otrā tikšanās ar autoriem un lasītājiem Latgalē raisa vēl plašāku interesi  
Guna Japiņa, Dagnija Lāce-Ate
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts aizsardzība ārvalstīs kā Satversmes garantētas pamattiesības
Līdz ar plašajām iespējām, ko mūsdienās sniedz praktiski neierobežota personu mobilitāte, tā slēpj ceļotāju drošību, veselību un pat dzīvību apdraudošus riskus. Gan ārvalsts likumdošanas nepārzināšanas, gan tuvinieku vai ...
Kristīne Līce, Elīna Luīze Vītola
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesības Latvijas ārpolitikā
Ārlietu ministrijas ēkas vestibilu rotā Zigfrīda Annas Meierovica, pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra, 1921. gada 18. februāra Satversmes sapulces sēdē teiktais: "Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts ...
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā
Raksts ieskicē Latvijas sūtņu sadarbības formātus un praksi Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīnas kontekstā, sākot no Otrā pasaules kara līdz pat 1991. gada beigām, kas noslēdzās ar vienota Latvijas ...
AUTORU KATALOGS