ŽURNĀLS Tiesību politika

5. Novembris 2019 /Nr.44 (1102)

Noslēgusies revīzija par Latvijā īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju "Valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāte",1 kurā vērtēts, kā notiek notiesāto personu resocializācija. Piedāvājam izvilkumu no revīzijā ietvertajiem galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem.

Galvenie secinājumi

Revīzijā konstatētais apliecina, ka kopš resocializācijas modeļa ieviešanas situācija nav būtiski mainījusies – lielākā daļa personu, kas notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījušas atkārtoti un valsts budžeta finansējums ar kriminālsoda izpildi saistītām funkcijām pieaug. Atkārtoti izdarīto noziegumu apmērs liek šaubīties par izveidotās resocializācijas un bijušo notiesāto integrācijas (iekļaušanas) sabiedrībā sistēmas efektivitāti. Kopš resocializācijas modeļa ieviešanas neviena institūcija nav veikusi vispusīgu analīzi par notiesātajiem īstenotajiem resocializācijas pasākumiem un to ietekmi uz notiesātā turpmāko uzvedību. Arī VK informācijas nepieejamības dēļ nevarēja salīdzinoši novērtēt atkārtoti ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas procesā paveikto katrā no kriminālsoda izciešanas reizēm.

I. Resocializācijas modeļa ieviešanai izstrādātā attīstības politika paredzēja kompleksu pieeju, vienlaikus ar resocializācijas pasākumu ieviešanu risinot ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības un notiesāto personu nodarbinātības jautājumus. Tomēr daļa plānoto pasākumu tā arī palika "uz papīra" finansējuma trūkuma dēļ, piemēram, joprojām nav uzsākta jauna cietuma būvniecība.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edgars Rinkēvičs
Viedoklis
Latvijas diplomātija – gadsimts valsts un starptautisko tiesību sardzē
Jurista Vārds
Notikums
"Jurista Vārda" otrā tikšanās ar autoriem un lasītājiem Latgalē raisa vēl plašāku interesi  
Guna Japiņa, Dagnija Lāce-Ate
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts aizsardzība ārvalstīs kā Satversmes garantētas pamattiesības
Līdz ar plašajām iespējām, ko mūsdienās sniedz praktiski neierobežota personu mobilitāte, tā slēpj ceļotāju drošību, veselību un pat dzīvību apdraudošus riskus. Gan ārvalsts likumdošanas nepārzināšanas, gan tuvinieku vai ...
Kristīne Līce, Elīna Luīze Vītola
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesības Latvijas ārpolitikā
Ārlietu ministrijas ēkas vestibilu rotā Zigfrīda Annas Meierovica, pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra, 1921. gada 18. februāra Satversmes sapulces sēdē teiktais: "Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts ...
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā
Raksts ieskicē Latvijas sūtņu sadarbības formātus un praksi Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīnas kontekstā, sākot no Otrā pasaules kara līdz pat 1991. gada beigām, kas noslēdzās ar vienota Latvijas ...
AUTORU KATALOGS