ŽURNĀLS Intervija

12. Novembris 2019 /Nr.45 (1103)

Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtē tiesiskuma un tehnoloģiju izaicinājumus
Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kūns Lēnartss
intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai
Foto: Boriss Koļesņikovs

2019. gada 18. oktobrī Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts). Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss uzstājās ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kas bija viens no pasākumiem fakultātes simtgades svinību ietvaros. Viņa priekšlasījums bija veltīts to EST lietu analīzei, kurās Latvija sniegusi būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību attīstībā. Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds" par EST aktualitātēm. Šī intervija bija viņa otrā intervija žurnālam; iepriekšējo K. Lēnartss "Jurista Vārdam" sniedza tieši pirms trīs gadiem.

Pirms trīs gadiem tieši šajā pašā datumā jūs sniedzāt savu pirmo interviju žurnālam "Jurista Vārds". Tas nav pārāk ilgs laika periods, taču jautājumi, kas šobrīd ir uzmanības centrā, ir mainījušies. Šķiet, ka tehnoloģiju radītie izaicinājumi un tiesiskuma aizsardzības jautājumi ir galvenie EST skatītie jautājumi. Vai jūs piekrītat šim apgalvojumam, vai arī uzskatāt, ka šim sarakstam ir jāpievieno arī citi jautājumi?

Tā noteikti ir taisnība, ka tiesiskuma jautājums šobrīd ir viens no mūsu galvenajiem jautājumiem, un tā tas ir bijis jau pēdējos divus gadus. Mēs par to esam saņēmuši diezgan daudz jautājumu no nacionālajām tiesām, pārsvarā no Polijas, bet ne tikai. Turklāt Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) cēlusi prasības pārkāpuma procedūras lietās pret Poliju saistībā ar tās tiesu sistēmas reformu, un Ungārija ir cēlusi prasību pret Eiropas Parlamentu par rezolūcijas, ar ko uzsākta tā sauktā Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 7. panta procedūra, atcelšanu (lieta C-650/18 Ungārija/Parlaments). Turklāt mēs esam izskatījuši un izskatīšanas stadijā ir pāris lietu, kur mums ir jāpārbauda, vai dažādu dalībvalstu prokurori, kā Vācijā, Lietuvā, Austrijā un Francijā, ir pietiekami neatkarīgi, lai izdotu Eiropas apcietināšanas orderus.

Izaicinājumi, ko rada modernās tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, personas pamattiesībām un intelektuālo īpašumu, ir bijuši EST darba kārtībā jau zināmu laiku (skat., piemēram, lietu C-70/10 Scarlet Extended, kā arī lietu C-509/09 eDate Advertising 2011. gadā, lietu C-360/10 SABAM 2012. gadā, lietu C-293/12 Digital Rights Ireland un Seitlinger u.c., kā arī lietu C-131/12 Google Spain 2014. gadā, lietu C-362/14 Schrems 2015. gadā, lietu C-203/15 Tele2 Sverige, kā arī lietu C-484/14 Mc Fadden 2016. gadā), taču tie joprojām izraisa jaunus jautājumus. Šajā septembrī EST pasludināja divus spriedums, kas attiecas uz Google meklētājprogrammu. EST deva tālākas vadlīnijas tiesību tikt aizmirstam teritoriālās piemērojamības jautājumā (skat. lietu C-507/17 Google) un par šādu meklēšanas programmu veikto sensitīvo datu apstrādi (skat. lietu C-136/17 GC u.c.). Mēs arī lēmām par aizskarošu ziņu dzēšanu Facebook (lietā C-13/18 Glawischnig-Piesczek) un sīkdatņu iestatīšanu (lietā C-673/17 Planet49). Turklāt šajā rudenī mēs esam tiesas sēdē izskatījuši vairākas lietas par datu iegūšanu nacionālās drošības un cīņas pret noziedzību vajadzībām. Tāpēc, jā, moderno tehnoloģiju radītie izaicinājumi jo­projām paliek viens no mūsu būtiskākajiem jautājumiem.

Taču nesen ir bijušas arī vairākas citas svarīgas lietas, piemēram, par iespēju atsaukt breksita paziņojumu (lietā C-621/18 Wightman), ko mēs apstiprinājām pagājušā decembrī, par diskriminācijas, kas balstīta uz reliģiju, aizliegumu attiecībā uz baznīcas darbinieku (lietā C-414/16 Egenberger un lietā C-68/17 IR

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
7
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Līva Veinberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums
1 komentāri
Aļona Solovjova
Skaidrojumi. Viedokļi
Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā
Šā raksta mērķis ir piedāvāt iespējamu risinājumu situācijā, kad uz parādnieku ir attiecināmi Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 130. panta 1. punkta vai 153. panta ierobežojumi. Piedāvātā risinājuma pamatā ir jaunas ...
1 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā
Tieslietu ministrija ir apkopojusi Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus par laika periodu no 2019. gada februāra līdz 2019. gada augustam. Šajā laika periodā EST ir skatījusi ļoti daudzveidīgas lietas, un Tieslietu ...
Jurista Vārds
Informācija
Latvijas tiesnešu konferencē pieņem rezolūciju un ievēl pašpārvaldi
Šī gada 1. novembrī Siguldā notika gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta tiesu sistēmas efektīvai funkcionēšanai būtiskiem jautājumiem. Konference aplūkoja gan tiesu darba saturisko pusi – spriedumu ...
Kārlis Piģēns
Informācija
Diskusija par aktualitātēm cilvēktiesību jautājumos
31. oktobrī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Ārlietu ministrijas rīkotā ikgadējā konference par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem. Diskusijas laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijai svarīgiem ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS