ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Novembris 2019 /Nr.45 (1103)

Fitnesa trenera neattaisnojama darbība kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās priekšnoteikums
1 komentāri
Mg. iur.
Līva Veinberga
Zvērināta advokāta palīdze 

Ievads

Fitnesam kā veselības sportam ir būtiska nozīme veselības uzlabošanā, nostiprināšanā un dažādu slimību profilaksē, kā arī emocionālās pašsajūtas uzlabošanā.1 Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku apmeklē sporta zāles un to piedāvātās fitnesa nodarbības.2 Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt aptaukošanās risku un samazināt to slimību skaitu, kas izceļas no neaktīva dzīvesveida, tomēr fitnesa nozarei ir arī savas ēnas puses, kas saistītas ar nevēlamām traumām, kas var rasties pārlieku intensīvas treniņu slodzes rezultātā vai nepareizi pildot izveidoto treniņu programmu. Dažas vingrojumu programmas, ko piedāvā fitnesa klubi var pat palielināt traumu gūšanas risku.3 Traumu gūšanas riska pamatā ir dažādi iemesli, bet liela daļa no tiem ir saistīti ar fitnesa treneru neatbilstošu kompetenci,4 un šis ir pamats tam, lai aktualizētu problēmjautājumus par fitnesa pakalpojumu drošumu un fitnesa treneru civiltiesisko atbildību par kaitējumu klienta veselībai.

Lai trenerim iestātos civiltiesiskā atbildība par traumām, ko klients guvis fitnesa pakalpojuma saņemšanas laikā, prasītājam ir jāpierāda, ka treneris veicis neattaisnojamu darbību, kā arī, protams, kaitējuma esamība un cēloniskais sakars starp kaitējumu un neattaisnojamo darbību.5 Autores ieskatā, praksē vissarežģītāk ir konstatēt un noteikt, vai fitnesa trenera darbības, sniedzot pakalpojumu, bijušas neattaisnojamas. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka neattaisnojamas darbības konstatēšanai nevajadzētu sagādāt problēmas, tomēr praksē fitnesa nozarē bieži to ir grūti noteikt, jo fitnesa nozare ir ļoti daudzveidīga – tā aptvert ne vien dažādus sporta veidus, bet pat dažādas vingrojumu sistēmas vai metodes viena sporta veida ietvaros. Viena un tā pati trenera darbība dažādās situācijās var tikt vērtēta atšķirīgi.

Līdz šim Latvijā juridiskajās publikācijās sporta nozare ir maz aplūkota, un nedaudzās publikācijas pārsvarā aplūko jautājumus, kas saistīti ar profesionālo sportu, taču ne fitnesa nozari, kurā atšķirībā no profesionālā sporta klients (sportotājs) ir patērētājs. Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, kas rāda, ka klientu sūdzības par fitnesa nodarbībās gūtajām traumām ir ierasta prakse,6 jāsecina, ka jautājumi, kas saistīti ar treneru civiltiesisko atbildību ir aktuāli un nākotnē kļūs tikai aktuālāki. Raksta mērķis ir veicināt polemiku gan fitnesa nozares speciālistu, gan juridiskās nozares speciālistu starpā par problemātiku, kas saistīta ar fitnesa pakalpojumu drošumu un fitnesa treneru profesionālās darbības atbilstību sagaidāmajam profesionālajam standartam. Šāda polemika ir nepieciešama, lai fitnesa pakalpojumu sniedzējiem dotu iespēju savā darbībā izveidot riska pārvaldības pamatprincipus,7 tādējādi veicinot drošu fitnesa pakalpojumu sniegšanu klientiem.

Šī raksta ietvaros tiks izskaidrota fitnesa pakalpojumu būtība, tiks noskaidrots, kas var būt fitnesa pakalpojumu sniedzējs, kā arī tiks izklāstīti apsvērumi, kas būtu jāvērtē, lai noteiktu, vai konkrēta fitnesa trenera darbība konkrētā situācijā ir atzīstama par attaisnojamu vai neattaisnojamu profesionāļa darbību un vai sniegtais pakalpojums ir bijis drošs.

 

Fitness kā veselības sporta veidu kopums

Termins "fitness" joprojām nav apstiprināts kā latviešu valodas termins,8 un šis termins netiek lietots Latvijas sporta nozari regulējošajos normatīvajos aktos. Neskatoties uz to, šis termins tiek plaši izmantots sporta, uztura un veselības nozarēs. Sporta nozarē starp terminiem "fitness" un "veselības sports" ir velkama vienādības zīme,9 un ar fitnesu apzīmējama veselības sporta nozare, kas vērsta uz sabiedrības fiziskās veselības nostiprināšanu un veselības profilaksi. Fitnesa pakalpojumu nozare var sevī iekļaut dažādu sporta veidu, vingrošanas un fiziskās sagatavotības nodarbību pakalpojumu kopumu. Fitnesa pakalpojumi aptver dažādas individuālās un grupu sporta nodarbības, kas vērstas uz kādas no fitnesa komponentes – spēks, izturība, jauda, lokanība, stabilitāte un līdzsvars jeb balanss10 – attīstīšanu vai saglabāšanu. Fitnesa nodarbības klienti apmeklē ar mērķi uzlabot, attīstīt vai uzturēt labā stāvoklī savu veselību un fizisko formu, bez nolūka piedalīties sporta sacensības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
15
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
andris kalniņš
12. Novembris 2019 / 08:47
0
ATBILDĒT
"Sporta nozarē starp terminiem "fitness" un "veselības sports" ir velkama vienādības zīme, un ar fitnesu apzīmējama veselības sporta nozare, kas vērsta uz sabiedrības fiziskās veselības nostiprināšanu un veselības profilaksi"
Tas būtu labi, ja tā būtu, un daļā gadījumu tā arī ir, bet kopumā ne. Kārtīgs "fitnesa čempions" rij un/vai špricē sev dažādas medicīniski nedrošas vielas, lai tikai sasniegtu mākslīgi lielu muskuļu apjomu, iznīcinātu taukus, iegūtu viņaprāt pievilcīgāku ārieni. Turklāt, "fitnesa čempionātos" tiek vērtēts dalībnieku ārējais izskats, nevis kaut kas no sērijas "ātrāk, augstāk, stiprāk"
visi numura raksti
Intervija
Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtē tiesiskuma un tehnoloģiju izaicinājumus  
2019. gada 18. oktobrī Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts). Savas vizītes ietvaros K. Lēnartss uzstājās ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes Juridiskās ...
Aļona Solovjova
Skaidrojumi. Viedokļi
Par iespēju segt kreditoru prasījumus lielākā apmērā negodprātīga parādnieka maksātnespējas procesā
Šā raksta mērķis ir piedāvāt iespējamu risinājumu situācijā, kad uz parādnieku ir attiecināmi Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 130. panta 1. punkta vai 153. panta ierobežojumi. Piedāvātā risinājuma pamatā ir jaunas ...
1 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā
Tieslietu ministrija ir apkopojusi Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus par laika periodu no 2019. gada februāra līdz 2019. gada augustam. Šajā laika periodā EST ir skatījusi ļoti daudzveidīgas lietas, un Tieslietu ...
Jurista Vārds
Informācija
Latvijas tiesnešu konferencē pieņem rezolūciju un ievēl pašpārvaldi
Šī gada 1. novembrī Siguldā notika gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta tiesu sistēmas efektīvai funkcionēšanai būtiskiem jautājumiem. Konference aplūkoja gan tiesu darba saturisko pusi – spriedumu ...
Kārlis Piģēns
Informācija
Diskusija par aktualitātēm cilvēktiesību jautājumos
31. oktobrī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Ārlietu ministrijas rīkotā ikgadējā konference par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem. Diskusijas laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijai svarīgiem ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS