Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Janvāris 2020 /Nr.4 (1114)

Kopīpašuma izbeigšanas regulējuma pilnveides nepieciešamība
6 komentāri
Jānis Lapsa
LU Juridiskās fakultātes lektora p.i., Zvērinātu advokātu biroja "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks 

Raksta mērķis ir analizēt pēdējos gados samilzušo kopīpašuma izbeigšanas problemātiku kopsakarā ar ilgi gaidīto – 2019. gada 17. decembra – Senāta nolēmumu kopīpašuma izbeigšanas jomā, sniegt risinājumus un priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā arī raisīt diskusiju sabiedrībā un juristu vidū.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
17
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
27. Februāris 2020 / 16:54
0
ATBILDĒT
Kopīpašumu var salīdzināt ar komersantu vai uzņēmumu. Kopīpašuma daļas ir kustama manta, proti, tiesība, bet ne nekustamais īpašums. Iedomājaties trīs akcionārus, kur katram pieder 1/3 daļa uzņēmuma (komersanta) akciju. Tas dod tiesības balsot par valdes vai padomes iecelšanu, tiesības uz dividendi vai likvidācijas kvotu. Bet nedod tiesības lietot uzņēmuma vai komersanta mantu. Vēl sliktāk - akcionāram pārējie akcionāri var pilnībā liegt iespēju pat apmeklēt sabiedrības telpas.
Vēsturiski kopīpašums veidojās mantojuma (kopš galveno mantu vairs vienmēr nemanto vecākais dēls) vai laulības šķiršanas gadījumā (kopš tas vispār ir atļauts). Iespējams tāpēc Civilprocesa likumā ir reglamentēta tikai kopmantas, bet ne kopīpašuma dalīšana (CPL 250.7 pants un iepriekšējie šīs nodaļas panti). Arī Civillikuma 737. pants ir smagnēji piemērojams kopā ar 1075. pantu.
Manā praksē uz rokas pirkstiem ir saskatāmi gadījumi, kuros par netaisnību protestē godprātīgais kopīpašnieks. Parasti protestē tie, kuri ir okupējuši "dzimto namu", savus "nabaga radus" izstumjot. Diemžēl arī te kā gandrīz visās citās sfērās darbojas princips "ķeriet zagli", ko visskaļāk sauc pats vainīgais, lai tā novērstu no sevis uzmanību (tostarp arī Nīcgales ielā 30, Rīgā, par ko šī diskusija - šodien šai sakarā iesniegšu jaunu rakstu JV).
Turklāt, pretēji bieži vien paustajam, kopīpašuma dalīšanā tiesības uz mājokli nesaduras ar tiesībām uz īpašumu. Kopīpašums starp svešiniekiem ir slikta īpašuma forma tāpat kā nav nākotnes uzņēmumam, kura (akciju vai daļu) īpašnieki ir strīdā.
Normunds Šlitke
28. Janvāris 2020 / 09:20
4
ATBILDĒT
Paldies kolēģim par izsmeļošo rakstu.
Nepiekrītu, ka kasācijas instance drīkst turpināt lietas izskatīšanu kasatores nāves gadījumā (vai arī cita lietas dalībnieka nāves gadījumā). Senāts jau visai sen un visai pamatoti ir atteicies no savas iepriekšējās aplamās prakses, ka lietas apturēšana kasācijas instancē un pušu aizstāšana nav nepieciešama (skat., piem., Senāta 2012. gada 4. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-388/2012, senāta 22.02.2013 lēmums par tiesvedības apturēšanu lietā Nr. C29161408).
Neapturot lietas izskatīšanu kasācijas instancē, mirušajam lietas dalībniekam zūd tiesība pieteikt noraidījumu tiesai, tikt informētai par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī pieteikt lūgumus. Lietā Morice vs France abas ECT instances atzina, ka tas ir būtisks Konvencijas pārkāpums.

Tāpat nepiekrītu, ka kopīpašuma dalīšanā ir jāievēro kāda pirmstiesas kārtība. Tas neizriet ne no likuma teksta, ne arī no citām tiesību normas interpretācijas metodēm.

Piekrītu, ka kopīpašuma dalīšanai ir jābūt likumā noteiktām izskatīšanas īpatnībām kā visām citam tādu kategoriju lietām, kas skar trešo personu intereses (piem., pašvaldības, valsts, īrnieku). Ir vien jautājums vai šāda kārtība jau šobrīd nav likumā noteikta (skat. Civilprocesa likuma 250.7 panta dispozīciju).
Civilprocesa likumā šobrīd ir noteiktas lietas izskatīšanas īpatnības tiesas ceļā dalot mantojumu, kā arī visāda veida KOPĪGU MANTU, taču vairāku iemeslu dēļ šīs normas tiesās, skatot lietas tikai par kopīpašuma dalīšanu, proti, bez pamata prasības, piemēram, par mantojuma vai laulāto kopmantas dalīšanu, netiek piemērotas. Acīmredzot - jēdzienu “kopmanta” un “kopīpašums” atšķirību dēļ, kā arī neveiksmīgas likuma sistēmas,– 30.1 nodaļas nosaukuma, kā arī 250.7 panta atrašanās vietas pašās nodaļas beigās, nevis tās sākumā, dēļ.

Pietiktu Civilprocesa likuma 250.7 pantu “Kopīgas mantas dalīšana” formulēt šādi: "Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu UN KOPĪPSUMU un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus”, lai gandrīz visas iezīmētās problēmas atkristu, tostarp, par pirmstiesas kārtību, jo sagatavošanas sēdes kopīpašuma dalīšanā kļūtu obligātas, kā tam arī ir jābūt.
Jānis Lapsa > Normunds Šlitke
29. Janvāris 2020 / 15:09
0
ATBILDĒT
Paldies, kolēģi, par komentāru!
1) Par lietas (ne)apturēšanu mums atšķirīgi viedokļi, tur neko nepadarīsi, bet es palikšu pie tā, ka šos jautājumus kasācijas tiesai nebūtu jāskata. Jāteic, ka Senāta prakse nav īsti konsekventa tiesvedības apturēšanas/pušu aizstāšanas jautājumos – tur ir pie kā piestrādāt.
2) Par pirmstiesas kārtību. Kā reizi Civillikuma 1075.panta sākumā ir teikts – “Ja 1074.pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu”, kas man nepārprotami liek secināt, ka jābūt vismaz kaut kam (pierādījumiem), kas apliecina, ka nevar vienoties. Šī problemātika ir ne tikai šo kategoriju lietās, bet arī citās – puses nerisina strīdus jautājumus ārpus tiesas, bet uzreiz ceļ (bliež) prasību tiesā, kas reizēm balansē uz CL 1.panta neievērošanas robežas. Bet tur varētu ilgi diskutēt…
3) Par kopīpašumu/kopīgu mantu. Varu piekrist, ka šos jautājumus varētu risināt vienas nodaļas ietvaros, bet tas precīzi jādefinē. Ja godīgi, pati 30.1.nodaļa man rada savādas izjūtas – kaut kas nav līdz galam pateikts un nesaprotu, ko tur notārs dara, ja lieta jau tiesā. 😊
Normunds Šlitke > Jānis Lapsa
29. Janvāris 2020 / 15:45
0
ATBILDĒT
Paldies, kolēģi!
Ja es būtu likumdevējs, Civilprocesa likumā, piemēram, 74. pantā, noteiktu, ka pirmstiesas brīdinājums par vēršanos tiesā ir obligāts visās prasībās, no kuru dabas neizriet pretējais, vai kuras prasītājs nelūdz nodrošināt. Tāpat arī noteiktu, ka lietas, kas skatāmas sevišķās tiesāšanas kārtībā, nav skatāmas vispārējā kārtībā, ja par to pirms tam nav lēmusi tiesa, izskatot attiecīgo pieteikumu (piem., izpirkuma prasību). Kopīpašuma strīdus līdzīgi izpirkuma prasībai arī nodotu sākotnējai izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā uz pieteikuma pamata.

Notāram varētu būt milzīga loma kopīpašuma dalīšanā, jo tas visticamāk izslēgtu konkurējošos sadales projektus un konkurējošos vērtējumus, kā arī atrisinātu naudas izpirkumam glabāšanas aspektus. Vienlaikus tas arī risinātu problēmu ar trešo personu interešu aizsardzību (skat. SKA-26/2011): "Tas, vai un ciktāl lietas izspriešanā ir ņemtas vērā publisko tiesību normas un Rīgas pilsētas pašvaldības piekrišana īpašuma dalīšanai, nav vērtējams šīs lietas ietvaros, bet ir jāņem vērā tiesas sprieduma saistošais spēks (likuma „Par tiesu varu” 16.pants)."

CL 1074. pants sistēmiski ir pirms 1075. panta, tāpēc tas kopsakarā ar manis iezīmēto domu par CPL 30.1.nodaļu (un ne tikai) attiecas uz tiesvedības fāzi pēc pušu paskaidrojumu sniegšanas, iespējamās vai obligātās rīcības sēdes.

Tā, piemēram, RAT CLTK tiesnese lietā Nr. C04306813 ir atstājusi lietu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, norādot, ka “tā kā no Civillikuma 1075.panta satura un jēgas izriet, ka tiesa jautājumu par kopīpašuma dalīšanu skata tikai gadījumā, ja kopīpašnieki nav varējuši panākt savstarpēju vienošanos par dalīšanu veidu un tā kā CPL 129.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā, prasītājai ir jāsniedz tiesā pierādījumi par to, ka puses nav varējušas panākt savstarpēju vienošanos par kopīpašuma dalīšanas veidu." Ar AT CLP lēmumu lietā PAC-1087/2013 RAT CLTK tiesneses lēmums pārsūdzētajā daļā tika atcelts, tiesai norādot, ka likums lietām par kopīpašuma izbeigšanu iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību neparedz. Ja celta prasība par kopīpašuma izbeigšanu, tad prezumējams, ka kopīpašnieki par to labprātīgi nav varējuši vienoties.

Līdzīgi RAT CLK tiesnese ar 2013.gada 15.marta lēmumu lietā Nr. 3-11/102/30 ir atstājusi lietu bez virzības, ko AT CLTP ar 2013.gada 28.maija lēmumu lietā PAC-1630/2013 ir atcēlusi, norādot, ka nepamatots ir [..] atzinums, ka prasītājam nepieciešams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu pušu nespēju vienoties par izskatāmo jautājumu bez tiesas starpniecības, jo Civillietu tiesu palātas ieskatā par minēto liecina celtā prasība.
Juris > Normunds Šlitke
27. Februāris 2020 / 10:40
0
ATBILDĒT
Tā arī nesapratu loģiku. Kādēļ man jāatsakās no sava īpašuma tikai tādēļ, ka līdzīpašniekam nav vajadzīga viņa daļa? Ja kopīpašniekam nav vajadzīga viņa kopīpašuma daļa, lai pārdod. Kādēļ man jāatsakās no savām dzimtas mājām. Manuprāt tikai tas ka veikli advokāti izmanto Civillikumā palikušu absurdu likuma normu, neatceļ Satversmes 105.pantu.
Normunds Šlitke > Juris
27. Februāris 2020 / 17:45
0
ATBILDĒT
Lietā Nr. C29499409 (SKC-61/2015) strīdā starp ēkas Nīcgales ielā 30, Rīgā kopīpašniekiem par ēkas lietošanas kartību, Senāts norādīja, ka “ja kopīpašnieks ar kopējo lietu rīkojas, ignorējot likumā noteiktos, tāpat kā vienošanās ceļā atbilstoši Civillikuma 1070.panta pirmajai daļai pielīgtos ierobežojumus, tad šāda rīcība viņam labvēlīgas tiesiskas sekas nerada [..] To ievērojot, secināms, ka Civillikuma 1068.panta normas noteic aizliegumu ikvienam kopīpašniekam patstāvīgi rīkoties ar kopējo lietu vai tās atsevišķu daļu. Tajā pašā laikā šādu rīcību nepieciešams nošķirt no ikviena kopīpašnieka tiesiskas rīcības ar viņam piederošo domājamo daļu kopējā lietā (Civillikuma 1072.pants), jo domājamā daļa ir bezķermeniska lieta un tā - kā iedomāts lielums - nesakrīt ar kādu noteiktu kopējās lietas ķermenisku daļu (sal., Senāta 1999. gada 3.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-58).”
visi numura raksti
Aigars Strupišs
Viedoklis
Temīda nav akla jeb labas ticības princips civiltiesiskajā apritē
4 komentāri
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķi kopīpašuma problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi
Šī raksta mērķis ir vērst lasītāju, likumdevēja un Tieslietu ministrijas uzmanību uz autora ieskatā būtiskākajiem kopīpašuma problēmu jautājumiem un to iespējamiem risinājumiem.
13 komentāri
Normunds Šlitke
Viedoklis
Aizsākot publisku diskusiju saistībā ar Senāta nolēmumiem lietā Nr. SKC-259/2019 (C04169414)
4 komentāri
Kristīna Loboda
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējā taisnīguma princips kopīpašuma sadales kontekstā
Ilze Oša, Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvokļa īpašums kā lietu tiesību objekts
Autori šajā rakstā ir pievērsušies diviem ar dzīvokļa īpašumu saistītiem aspektiem: dzīvokļa īpašuma statusam un sastāvam, kā arī jautājumam, vai dzīvokļa īpašums ir apskatāms kopsakarā ar superficies solo cedit ...
AUTORU KATALOGS