ŽURNĀLS Intervija

2. Jūnijs 2020 /Nr.22 (1132)

Tiesu vara savu neatkarību vēl nav sasniegusi. Kāds bijis 12 gadu posms Latvijas tiesu dzīvē
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs intervijā žurnāla "Jurista Vārds" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei
1 komentāri
Foto: Sintija Zandersone, LETA

Pēc divām nedēļām, 16. jūnijā, amatā stāsies jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs – Aigars Strupišs. Viņa kandidatūru kā vienīgo šim amatam izvirzīja Augstākās tiesas plēnums, atbalstīja Tieslietu padome un 21. maijā vienprātīgi apstiprināja Saeima.

Bet līdz 15. jūnijam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ir Ivars Bičkovičs, kurš šos pienākumus pildījis likumā "Par tiesu varu" noteikto maksimālo laiku – divus termiņus pēc kārtas, kopumā 12 gadus.

Pirmo reizi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju viņš tika apstiprināts 2008. gadā (uz septiņiem gadiem), bet atkārtoti – 2015. gadā (pēc likuma grozījumiem – uz pieciem gadiem). Pirms iecelšanas šajā amatā viņš bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs, kā arī vadīja Latvijas Tiesnešu biedrību. Tiesneša darbu viņš turpinās arī pēc 15. jūnija.

Atskatoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā aizvadītajiem 12 gadiem, I. Bičkovičs tos sauc par izaicinājumu pilniem, īpaši izceldams trīs notikumus: 2008.–2009. gada ekonomisko krīzi, kas tieši ietekmēja arī tiesu sistēmu (lietu skaita pieaugums un finansējuma samazinājums), Augstākās tiesas reorganizāciju (visām tiesām pārejot uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu un AT kļūstot tikai par kasācijas instanci, tādēļ likvidējot tiesu palātas) un Tieslietu padomes iedibināšanu 2010. gadā, par kuras priekšsēdētāju un institucionālo veidotāju viņam bija jākļūst saskaņā ar likumu "Par tiesu varu".1

Sarunā ar "Jurista Vārdu" I. Bičkovičs rezumē Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā paveikto, kā arī iezīmē tiesu varas problēmas un nepieciešamās attīstības perspektīvas nākotnē.

Mūsu saruna notiek ārkārtējās situācijas laikā. Kā krīze ietekmēs tiesu sistēmu?

Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā es stājos brīdī, kad Latviju smagi skāra finanšu krīze, kas nesa ļoti strauju un lielu civillietu skaita pieaugumu. Arī pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, kas sākas pašlaik, noteikti būs iemesls kaut kam līdzīgam, un arī lietu veidi būs līdzīgi – par darba samaksu, atlaišanām, pabalstiem, nenokārtotām finanšu saistībām, nodokļu parādiem, kredītiem utt. Protams, viss atkal sāksies pirmās instances tiesās, bet līdz Augstākajai tiesai nonāks tikai pēc pāris gadiem. Finanšu krīzes lietu "vilnis" Augstākajā tiesā tā īsti beidzās tikai ap 2016.–2017. gadu. Mans pilnvaru laiks gan sākās, gan tagad beidzas ar ekonomisko krīzi, kas tā vai citādi neizbēgami skar arī tiesas.

Kādi bija jūsu mērķi, pretendējot uz šo augstāko amatu tiesu varā, un vai tos ir izdevies sasniegt?

Pirms tam es jau 15 gadus biju bijis Augstākās tiesas tiesneša amatā un aptuveni 10 gadus arī vadījis Krimināllietu tiesu palātu, tāpēc situācija gan šajā tiesā, gan tiesu varā kopumā man bija labi zināma. Uz to brīdi varēja teikt, ka tiesu sistēma neilgajā laikā kopš valsts neatkarības atgūšanas ir spējusi veiksmīgi transformēties un attīstīties pareizā virzienā, Latvijas tiesas bija tuvinājušās Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Es nācu ar domu šo attīstību turpināt. Mans mērķis bija turpināt tiesu neatkarības nostiprināšanas ceļu, celt tiesas spriešanas efektivitāti un kvalitāti. Domāju, ka tas šajos gados ir izdevies, visi tiesu darba rādītāji ir uzlabojušies.

Protams, ir bijušas arī akūtas problēmas, kas jārisina. Piemēram, tiesu reputācija, jo gadu, pirms stājos amatā, bija "tiesāšanās ķēķa" skandāls.2 Arī jau minētā finanšu krīze un tās "sitiens" pa tiesām lika domāt par citām prioritātēm: tika krasi samazināts tiesu, tai skaitā Augstākās tiesas, budžets, mums bija jāatlaiž darbinieki, jāsamazina algas, kā arī jāskata ļoti daudz ar krīzi saistītu lietu.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
2. Jūnijs 2020 / 17:48
1
ATBILDĒT
Visu cieņu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Ļoti skaidrs domu izklāsts un problēmu skaidrojums. Jāatzīst, ka ir gandrīz neiespējami kaut kam iebilst jeb nepiekrist. Iespējams, ka iepriekš Bičkoviča kunga komunikācija ar sabiedrību bija nepietiekama, taču nevar izslēgt, ka to noteica konjunktūra. Intervijā identificētajā (tiesu budžeta, kadru atlases un darba organizācijas) kontekstā var vien piekrist, ka pienācīga tiesu neatkarība Latvijā vēl nav sasniegta.
visi numura raksti
Anita Rodiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Par dažiem jautājumiem augstākajā izglītībā
Pirms vēl Latviju pāršalca ārkārtas situācija, viens no "karstākajiem" jautājumiem publiskajā telpā bija saistīts ar augstāko izglītību un iespējamām pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā. Ne ar aplausiem, bet tomēr tika ...
7 komentāri
Juris Stukāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Prezumētā noziedzīgi iegūtā manta un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošana

Raksta mērķis ir aplūkot nosacījumus, kuriem pastāvot var prezumēt, ka manta ir noziedzīgi iegūta, un apskatīt prezumpcijas piemērošanas iespējamību.

3 komentāri
Irēna Liepiņa
Viedoklis
Kādi normatīvi regulē attālināto darbu
Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaug darbs no mājām un attālinātais darbs. Sakaru uzņēmumos līdz pat 90 % strādājošo izmanto attālinātā darba iespējas (šobrīd attālinātiem darba pienākumiem aktīvi izmanto tādas platformas ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Ministru kabinets apstiprina likumprojektu "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums"
Ministru kabinets 28. maijā apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums",1 kura mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas noteiktā ...
Maira Pužule
Juridiskā darba tirgus
Maira Pužule
AUTORU KATALOGS