ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Jūnijs 2020 /Nr.26 (1136)

Jaunais Administratīvās atbildības likums: aktuālie piemērošanas jautājumi
Mg. iur.
Natālija Laveniece-Straupmane
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas juriste 

2020. gada 1. jūlijā spēkā stāsies Administratīvās atbildības likums, kas paredz jaunu administratīvo sodu sistēmu un pilnveidotu regulējumu par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu. Šajā rakstā tiks aplūkoti tiesību piemērotājiem aktuālie jautājumi, kas publiskajā telpā līdz šim tika vismazāk iztirzāti un kas izriet no Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) pārejas regulējuma. Raksta mērķis ir skaidrot atsevišķus jautājumus par to, kā būtu nodrošināma pāreja no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) regulējuma uz AAL normu piemērošanu.

Administratīvās atbildības likuma normu spēks laikā

AAL Pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē LAPK. Taču LAPK normas būs piemērojamas vēl krietnu laiku pēc jaunā likuma spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka AAL paredz vairākas atšķirības no LAPK gan materiālo, gan procesuālo normu regulējumā, amatpersonām ir svarīgi gūt priekšstatu par to, kādā veidā ir jāizskata administratīvo pārkāpumu lietas pārejas periodā.

AAL 4. panta ceturtā daļa reglamentē procesuālo tiesību normu intertemporālās piemērošanas principu tempus regit actum, saskaņā ar kuru procesuālajās tiesībās ir jāpiemēro tā tiesību norma, kas ir bijusi konkrētās procesuālās darbības izdarīšanas laikā. Tādējādi jaunais tiesiskais regulējums ir piemērojams arī jau uzsāktajos procesos.1

Taču attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietām, kas ir uzsāktas pirms AAL spēkā stāšanās, likumdevējs ir paredzējis īpašus noteikumus. Atbilstoši AAL Pārejas noteikumu 2. punktam procesuālās darbības, kas līdz AAL spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai. Tādējādi AAL ierobežo LAPK normu piemērošanu ar lietas izskatīšanas stadiju, ļaujot tiesību piemērotājiem attiecīgu procesa stadiju pabeigt saskaņā ar LAPK regulējumu. Šīs stadijas ir:

1) process (lietvedība) iestādē;

2) process tiesā;

3) izpildes stadija.

Ja AAL spēkā stāšanās brīdī iestādē būs uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, amatpersonai, izskatot lietu un pieņemot lēmumu, ir jāvadās pēc LAPK normām. Jāņem vērā, ka pie iestādes stadijas ir pieskaitāma arī administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē, tādējādi arī augstākai iestādei, izskatot lietu, būs jāpiemēro LAPK normas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Notikums
Saeima apstiprina amatā ģenerālprokuroru
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja kļūda, kas "rezultējusies" EST spriedumā
Jānis Grasis, Aivars Lošmanis
Viedoklis
Turpinot diskusiju par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai
Viktorija Jarkina, Krista Niklase
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepārvarama vara kā pamats līguma izbeigšanai un nepieciešamie Civillikuma grozījumi
1 komentāri
Kristīne Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditoru tiesisko interešu aizsardzība gaisa kuģu iegādes finansēšanā
AUTORU KATALOGS