ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Augusts 2020 /Nr.34 (1144)

Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem: tiesu prakse un problēmjautājumi
Mg. iur.
Stella Kaprāne
"BDO Law" jaunākā juriste 

Patērētāju tiesību aizsardzība gadu gaitā aplūkota gan dažādos rakstos un grāmatās, gan tiesu praksē un arī 2018. gada Augstākās tiesas prakses apkopojumā, tomēr juridiskajā literatūrā maz aplūkoti tieši negodīgi līguma noteikumi patērētāju līgumos. Turklāt pēdējo divu gadu laikā veikti vairāki nozīmīgi grozījumi un papildinājumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), kas būtiski pastiprina patērētāju tiesību aizsardzību un rada nepieciešamību tos izpētīt sīkāk.

Patērētāju tiesību aizsardzības jautājumi attiecībā uz negodīgiem līgumu noteikumiem un negodīgu komercpraksi ir aktuāli tiesu praksē, patērētājiem lūdzot atzīt par spēkā neesošiem līgumu noteikumus, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) lēmumos, sodot komersantus par negodīgas komercprakses īstenošanu, it īpaši patērētāju kreditēšanā un arī saistībā ar interneta platformu starpniecību noslēgtiem pirkuma vai pakalpojumu līgumiem.

Papildus patērētāju tiesību aizsardzības temata aktualitātes aspektā jānorāda arī uz Preču pārdošanas līgumu direktīvu (2019. gada 20. maija Direktīva Nr. 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem), kas Latvijas Republikai jātransponē nacionālajā regulējumā. Direktīva noteic prasības pārdevēju un patērētāju līgumiem, tostarp norādot subjektīvās prasības attiecībā uz preču atbilstību līgumam (precēm jāatbilst līgumā norādītajam preces aprakstam, jābūt derīgām attiecīgajam nolūkam, kam tās paredzētas, u.tml.), objektīvās prasības (preces piegādātas ar tādām instrukcijām, piederumiem, ko attiecīgajā gadījumā varētu sagaidīt, apveltītas ar pamatoti sagaidāmo kvalitāti u.tml.), pārdevēja atbildības regulējumu un citus patērētāju tiesību aizsardzības aspektus.1

Raksts izstrādāts, balstoties uz 2019.–2020. gadā Latvijas Universitātē raksta autores aizstāvēto maģistra darbu "Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem", un rakstā īsi aplūkoti negodīgu līgumu noteikumu līgumos ar patērētājiem jautājumi un piemēri tiesu praksē, izdarot secinājumus par to, kādi apstākļi visbiežāk liecina vai varētu liecināt par noteikumu iespējamo negodīgumu, kā arī norādot uz problēmām un iespējamiem risinājumiem.

 

1. Patērētāja statuss un patērētāju līguma jēdziens

Termins "patērētājs" PTAL 1. panta pirmās daļas 3. punktā definēts kā "fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību".2 Par galvenajiem kritērijiem patērētāja definēšanai uzskatāms subjekta kā fiziskas personas statuss (pretstatā juridiskai personai), tā darbības vēršana uz preces vai pakalpojuma iegādi, jau slēdzot darījumu vai vēl tikai plānojot to veikt, veicot sarunas ar pārdevēju, u.tml., vai preces vai pakalpojuma izmantošanu, turklāt darbības tiek veiktas nolūkā, kas nav saistīts ar saimniecisko vai profesionālo darbību un preču tālāku realizāciju. Ar saimniecisko darbību un profesionālo darbību domāta regulāra sistemātiska darbība ar peļņas gūšanas raksturu, mērķis – gūt atlīdzību.3

Tādējādi patērētāja jēdziens ir cieši saistīts ar tā mērķi – fiziskas personas, kas atrodas vājākā pozīcijā, aizsardzība pret preču vai pakalpojumu tirgotāja vai preču ražotāja kā spēcīgākās puses ietekmi, noslēdzot līgumus vai lietojot preces un saņemot pakalpojumus. Gadījumā, ja komersants apgalvo, ka potenciālais patērētājs nav rīkojies kā patērētājs, t.i., līgumu nav slēdzis paša vai ģimenes patēriņam, bet, piemēram, komercdarbības nodrošināšanai, tad komersantam tas ir arī jāpierāda, lai atspēkotu minēto prezumpciju.4

Tiesu praksē par patērētāju līgumu atzīts arī pakalpojumu sniegšanas līgums starp dzīvojamo māju pārvaldītāju un dzīvokļa īpašnieku par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,5 kredītlīgums starp fizisku personu un kredītiestādi, piemēram, par studiju kredītu,6 līgums starp fizisku personu un līzinga pakalpojumu sniedzēju par līzinga pakalpojumu sniegšanu,7 līgums starp fizisku personu un mobilo pakalpojumu operatoru par mobilo pakalpojumu sniegšanu,8 līgums starp fizisku personu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu9 u.tml.

Patērētāja jēdziens cieši saistīts ar patērētāja kā mazāk spēcīgās puses izpratni par konkrēto darījumu. Personas paaugstināts zināšanu līmenis attiecīgajā nozarē, salīdzinot ar vidusmēra patērētāja zināšanām, kā arī aktīva pakalpojumu izmantošana var liecināt, ka persona nav uzskatāma par patērētāju un tai nepienākas PTAL norādītā aizsardzība pret potenciāli negodīgiem līguma noteikumiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība
Jānis Jurkāns
Viedoklis
Jāpaplašina videokonferences pielietojums tiesās
Covid-19 ierobežojumu ietekmē strauji pieauga dažādu tiešsaistes komunikācijas platformu izmantošana darījumu un lietišķajā komunikācijā. Pāris mēnešu laikā prakse izmantot videokonferences kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu gan ...
7 komentāri
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Erga omnes pienākumi un to aizsardzība no ANO orgānu puses
Madara Lindāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes iestāžu darbība sociālajos tīklos: tiesiskie aspekti
Sociālie tīkli mūsdienās ir kļuvuši par būtisku platformu cilvēku savstarpējai saziņai un informācijas apritei. Līdz ar sociālo tīklu attīstību tos savas darbības ietvaros arvien vairāk izmanto arī valsts pārvaldes iestādes. Tas ...
Māris Lejnieks
Atsaucoties uz publicēto
Par politisko argumentu robežām jeb vēlreiz par 1920. gada Miera līguma spēkā esamību
Šogad 11. augustā plaši tika atzīmēta 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma 100. gadadiena. Rīgas pilī to atzīmēja ar svinīgu sēdi ar Valsts prezidenta priekšlasījumu, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta ...
AUTORU KATALOGS