ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Augusts 2020 /Nr.34 (1144)

Valsts pārvaldes iestāžu darbība sociālajos tīklos: tiesiskie aspekti
Bc. iur.
Madara Lindāne
Tiesneša palīdze Administratīvajā rajona tiesā 

Sociālie tīkli mūsdienās ir kļuvuši par būtisku platformu cilvēku savstarpējai saziņai un informācijas apritei. Līdz ar sociālo tīklu attīstību tos savas darbības ietvaros arvien vairāk izmanto arī valsts pārvaldes iestādes. Tas savukārt izraisījis diskusijas par iestāžu darbību robežām un indivīdu tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem sociālo tīklu vidē, par ko plašāk raksta turpinājumā.

1. Valsts pārvaldes iestāžu darbību sociālajos tīklos tiesiskie aspekti Satversmes 100. panta kontekstā

1.1. Sociālo tīklu tiesiskais statuss

Vēsturiski sabiedrības tiesības uz vārda brīvību ir tikušas īstenotas dažādos plašsaziņas līdzekļos un forumos. Sociālie mediji ir tikai jaunākā platforma, kur cilvēki var apmainīties ar viedokļiem, apspriest aktuālos sociālos un politiskos jautājumus, tai skaitā kritizēt iestāžu darbību. Lai noskaidrotu sociālo tīklu būtību Satversmes 100. pantā ietverto pamattiesību tvērumā, ir jānosaka sociālo tīklu tiesiskais statuss.

Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) tiesa 1983. gada spriedumā ir definējusi trīs publiskā foruma veidus: tradicionālais publiskais forums, privātais forums un īpaši izveidots publiskais forums. Atkarībā no platformas piederības konkrētam forumam mainās tiesību uz vārda brīvību aizsardzības apjoms. Tradicionālais publiskais forums nodrošina augstāko vārda brīvības aizsardzību, un tajā ietilpst parki, ielas un citas teritorijas, kas jau vēsturiski ir izveidojušās kā vietas, kur personas var brīvi paust savu viedokli. Jebkuram valsts mēģinājumam ierobežot vārda brīvību tradicionālā publiskā forumā ir "jābūt neitrāla satura, šauri pielāgotam un nepieciešamam, lai kalpotu pārliecinošām valdības interesēm".1 Par privāto forumu uzskatāms valsts īpašums, kas pieder valdībai vai ir tās kontrolē, un tas tradicionāli nav izmantojams, lai izteiktu viedokļus. Privātajā forumā ietilpst, piemēram, cietumi un militārās bāzes, un attiecībā uz to valdībai ir plaša rīcības brīvība vārda brīvības ierobežošanas jautājumos tiktāl, ciktāl ierobežojumi ir nepieciešami foruma mērķu īstenošanai un ir saprātīgi un neitrāli attiecībā uz personas viedokli.2

Īpaši izveidoto publisko forumu valsts ir mērķtiecīgi izveidojusi publiskajam dialogam ierobežotā vai pastāvīgā (neierobežotā) veidā. Galvenā atšķirība starp šiem diviem īpaši izveidota foruma paveidiem ir vārda brīvībai piešķirtā aizsardzība. Īpaši izveidotā ierobežotā forumā ierobežojumiem ir jābūt tikai saprātīgiem un neitrāliem attiecībā uz viedokļiem, tas ir, valsts pārvalde var brīvi ierobežot piekļuvi forumam attiecībā uz atsevišķām tēmām un grupām, ja vien ierobežojums nav saistīts ar runātāja vai grupas viedokli vai ideoloģiju, piemēram, tiesa ir konstatējusi, ka pilsētas domes sanāksmes ir īpaši izveidoti ierobežoti forumi un persona var tikt izraidīta no sanāksmes, ja tā traucē sanāksmes norisi.3 Turpretī īpaši izveidotā pastāvīgā forumā, tiklīdz valsts ir atvērusi konkrēto platformu publiskam dialogam, tai ir saistoši tradicionālā publiskā foruma standarti – ierobežojumiem ir jābūt nepieciešamiem, lai kalpotu pārliecinošām valdības interesēm.4

Analizējot sociālo tīklu tiesisko statusu, ASV tiesu praksē5 ir atzīts, ka īpaši izveidotais pastāvīgais publiskais forums analoģiski ir vistuvākais apzīmējums, ko piemērot attiecībā uz publisko runu valsts pārvaldes iestāžu sociālo tīklu profilos.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
12
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība
Jānis Jurkāns
Viedoklis
Jāpaplašina videokonferences pielietojums tiesās
Covid-19 ierobežojumu ietekmē strauji pieauga dažādu tiešsaistes komunikācijas platformu izmantošana darījumu un lietišķajā komunikācijā. Pāris mēnešu laikā prakse izmantot videokonferences kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu gan ...
7 komentāri
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Erga omnes pienākumi un to aizsardzība no ANO orgānu puses
Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem: tiesu prakse un problēmjautājumi
Patērētāju tiesību aizsardzība gadu gaitā aplūkota gan dažādos rakstos un grāmatās, gan tiesu praksē un arī 2018. gada Augstākās tiesas prakses apkopojumā, tomēr juridiskajā literatūrā maz aplūkoti tieši negodīgi līguma ...
Māris Lejnieks
Atsaucoties uz publicēto
Par politisko argumentu robežām jeb vēlreiz par 1920. gada Miera līguma spēkā esamību
Šogad 11. augustā plaši tika atzīmēta 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma 100. gadadiena. Rīgas pilī to atzīmēja ar svinīgu sēdi ar Valsts prezidenta priekšlasījumu, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta ...
AUTORU KATALOGS