ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ikdienā bieži nākas sastapties, ka termini "dati" un "informācija" tiek izmantoti kā sinonīmi, tas var radīt nepareizu priekšstatu vai izpratni par informācijas un datu apstrādi, kā arī formulējot dažādus normatīvos aktus vai juridiskus dokumentus. Šajā rakstā autors skaidros atšķirību starp šiem terminiem, kā arī sniegs izklāstu par zināšanām un gudrību, kas atbilstoši DIKW (data, information, knowledge, wisdom) piramīdai ir cieši saistīti jēdzieni. Nenoliedzami, runājot par šiem jēdzieniem, nonāksim līdz mūsdienās tik ļoti bieži lietotam vārdu savienojumam kā "mākslīgais intelekts".

Termini "dati" un "informācija" bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi. Tomēr, ne vienmēr, runājot par datiem, mēs varam pieņemt, ka runa ir par informāciju. Dati, informācija, zināšanas un gudrība ir cieši saistīti jēdzieni, taču katram no tiem ir sava loma attiecībā pret otru, un katram terminam ir sava nozīme. Datu un informācijas sajaukšana bieži rodas tāpēc, ka informācija tiek veidota no datiem. Turklāt sarunvalodas nozīmē datus bieži interpretē kā faktus, un tāpēc tos uzskata par informāciju.

Tātad, kas ir dati? Vārds data ir latīņu daudzskaitļa vārds, kas cēlies no vārda datum, kas nozīmē "uzdrošināties dot" vai "kaut kas iedots". Vārds "dati" pirmo reizi tika izmantots 1946. gadā, lai apzīmētu skaitļošanas iekārtās pārsūtāmu un glabājamu informāciju. Izteiciens "datu apstrāde" pirmo reizi tika izmantots 1954. gadā. Datorzinātnēs dati ir informācijas veids, kas piemērots izmantošanai skaitļošanas iekārtās (datorā). Lai gan pie datiem dažkārt tiek pieskaitīta programmatūra, tās tomēr ir dažādas lietas, kur par programmatūru tiek uzskatīts detalizēts instrukciju kopums, lai skaitļošanas iekārtas veiktu uzdevumu (apstrādāt datus noteiktā secībā pie noteiktiem nosacījumiem un noteiktā apjomā). Šajā ziņā dati ir viss, kas nav programmas kods. Atšķirībā no cilvēkam nolasāmā "teksta", arī bināros failus (kas nav nolasāmi) dažkārt dēvē par datiem.

Pamatformā dati ir dažādi simboli un rakstzīmes, kuru nozīme kļūst skaidra tikai tad, kad tie ir saistīti ar kontekstu. Dati ir viena no primārajām informācijas formām, kur tie rodas, veicot novērojumus, mērījumus. Parasti skaitļošanas iekārtas sūta, saņem un apstrādā datus, kas būtībā sastāv no darījumu vai notikumu ierakstiem, kas vēlāk tiktu izmantoti apmaiņai starp cilvēkiem vai pat ar citām skaitļošanas iekārtām.

Pirms skaitļošanas iekārtu izstrādes cilvēkiem nācās manuāli vākt datus un veidot datu modeļus. Attīstoties skaitļošanas iekārtām, šīs iekārtas varēja arī apkopot savāktos datus. Kopš 2000. gadiem datori tiek plaši izmantoti, lai vāktu datus un tos kārtotu vai apstrādātu tādās jomās kā mārketings, iedzīvotāju sociālo pakalpojumu analīze, zinātniskie pētījumi un ne tikai.