ŽURNĀLS Intervija

17. Novembris 2020 /Nr.46 (1156)

Satversmes tiesas tiesnešiem "visas antenas" ir jānoregulē uz procesiem, kas notiek sabiedrībā
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ph.D. (Cantab.) Ineta Ziemele intervijā žurnālam "Jurista Vārds"
Dina Gailīte
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Vai politiska cīņa ir neizbēgama Satversmes tiesas tiesnešu izvēles procesa daļa? Kāpēc tiesas spriedums ir tikai tiesiskās sistēmas attīstības "momentuzņēmums"? Par ko liecina lielais atsevišķo domu skaits Satversmes tiesā pēdējos gados? Vai, spriežot tiesu, tiesnesim ir jādomā par finansiālo ietekmi uz valsts budžetu? Kādai jābūt valsts lomai cilvēka dzīvē?

Šī "Jurista Vārda" intervija ar Inetu Ziemeli tapa divu sarunu rezultātā – pirmā reize bija pavasarī, gaidot 20.–21. martā ieplānoto vērienīgo konferenci, ko rīkoja Satversmes tiesa un kuras ietvaros pirmo reizi plašā lokā būtu tikušies Eiropas konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) jeb Eiropas "konstitucionālās tiesas" tiesneši. Tas būtu noticis Rīgā un noteikti kļūtu par būtisku notikumu Eiropas tiesību vēsturē. Diemžēl konference Covid pandēmijas dēļ tika atcelta. Otro reizi ar I. Ziemeli tikāmies septembrī, kad bija jau zināms, ka viņa guvusi gan EST atlases komitejas, gan ES Padomes atbalstu un kļuvusi par EST tiesnesi. Tobrīd viņa vadīja pēdējās dienas Satversmes tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas amatā.

Ineta Ziemele

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese. Amatā iecelta ar Eiropas Savienības Padomes 2. septembra lēmumu. Pilnvaru termiņš no 2020. gada 6. oktobra līdz 2024. gada 6. oktobrim.

Izglītība: 1993. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1994. gadā ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās tiesībās Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā. Pēcdiploma studijas Orhūsas Universitātē Dānijā. 1999. gadā – doktora grāds Kembridžas Universitātē Lielbritānijā par disertāciju "Valsts nepārtrauktība un pilsonība Baltijas valstīs: starptautisko un konstitucionālo tiesību aspekti".

Darba gaitas: no 1990. gada deputāta palīdze Augstākajā padomē, vēlāk Saeimas Ārlietu komisijas konsultante, Ministru prezidenta padomniece. No 1995. gada pasniedzēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur izveidojusi Cilvēktiesību institūtu. Strādājusi Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorātā. 2001. gadā ievēlēta par profesori Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kopš 2005. gada – Rīgas Juridiskās augstskolas profesore.
2005. gadā iecelta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneša amatā, kopš 2012. gada bijusi arī ECT palātas prezidente un ECT tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Kopš 2015. gada – ECT ad hoc tiesnese. 2017. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināta par Latvijas pārstāvi Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā.
2014. gadā Saeima apstiprināja I. Ziemeli par Satversmes tiesas tiesnesi, amatā stājās 2015. gada janvārī. 2017. gadā ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. 2020. gada 2. oktobrī beigusi darbu Satversmes tiesā sakarā ar iecelšanu EST tiesneša amatā.
Sabiedriskā kārtā darbojusies Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā un Konstitucionālo tiesību komisijā, bijusi arī daudzu starptautisku projektu eksperte.

Zinātniskais darbs: 2001. gadā izveidojusi starptautisko juridisko žurnālu Baltic Yearbook of International Law, joprojām ir tā galvenā redaktore. No 2012. līdz 2017. gadam – Eiropas Universitātes institūta Itālijā Zinātnes padomes locekle. Bijusi arī Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas valdes locekle. Kopš 2017. gada – Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.
Publicējusi četras grāmatas, kā arī bijusi deviņu grāmatu redaktore un līdzautore, aptuveni simts zinātnisko rakstu autore. Zinātniskās pētniecības virzieni – starptautiskās un konstitucionālās tiesības, cilvēktiesības.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2014), Ministru kabineta Atzinības raksts (2016), Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme (2018), Jelgavas novada Goda diploms (2018).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andrejs Stupins
Skaidrojumi. Viedokļi
Leģisprudence kā zāles pret normofīliju
8 komentāri
Tieslietu ministrija
Notikums
Apbalvo tieslietu sistēmas darbiniekus

Tuvojoties valsts svētkiem un Tieslietu ministrijas dibināšanas gadadienai, tieslietu nozares darbiniekiem piešķirti tieslietu sistēmas apbalvojumi.

2 komentāri
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Informācija
Latvijas notāri ievēlējuši sev jaunus priekšstāvjus  

13. novembrī notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā tika ievēlēta Latvijas Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija.

Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību subjekts kā cietušais kriminālprocesā
Raksta mērķis ir apskatīt svarīgākos problēmjautājumus, kas saistīti ar publisko tiesību subjekta dalību kriminālprocesā cietušā statusā, kā arī piedāvāt autora redzējumu par likuma un prakses nepilnību novēršanu.  
Reinis Grandāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzētais atsavinātāja apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības
AUTORU KATALOGS