ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Novembris 2020 /Nr.46 (1156)

Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzētais atsavinātāja apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības
1 komentāri
Mg. iur.
Reinis Grandāns
 

Ievads

[1] Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzēts, ka "atsavinātājam, kas ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus vai noteikti apgalvojis, ka tai ir zināmas īpašības, jāatlīdzina ieguvējam visi zaudējumi". Atbilstoši šī brīža tiesu praksē paustajām atziņām kā viens no priekšnoteikumiem prasībai par visu zaudējumu atlīdzības piedziņu, pamatojoties uz Civillikuma 1620. panta pirmo daļu, ir noteikts pienākums pierādīt atsavinātāja rīcību ļaunā nolūkā.1 Turklāt Senāts ir secinājis, ka Civillikuma 1620. panta izpratnē atsavinātāja ļauns nolūks var izpausties trijos patstāvīgos veidos, t.i., trūkumu noklusēšanā vai to noslēpšanā, vai arī apgalvojumā, ka lietai ir zināmas īpašības.2

Tomēr, analizējot tiesību doktrīnā atzīto, secināms, ka atsavinātāja noteikts apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības, sākotnēji ir bijis patstāvīgs priekšnoteikums prasībai par visu zaudējumu atlīdzības piedziņu, nesaistot to ar atsavinātāja rīcību ļaunā nolūkā. Civillikuma 1620. panta pirmās daļas izpratnē atsavinātāja noteikts apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības, būtu arī nošķirams no pirmajiem diviem normā paredzētajiem gadījumiem (tādējādi, nesaistot to ar atsavinātāja rīcību ļaunā nolūkā).

[2] Vēsturiski atbildība par lietas trūkumiem un īpašībām bija paredzēta jau romiešu civiltiesībās.3 Attiecīgi 1864. gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – Vietējo civillikumu kopojums) noteikumi, kas regulēja atsavinātāja atbildību par lietas trūkumiem un īpašībām, recepcijas rezultātā4 lielākoties ir pārņemti tieši no romiešu civiltiesībām.5 Protams, attiecībā uz normām Vietējo civillikumu kopojumā noteikta ietekme bija arī vācu pandektu doktrīnas atziņām.6

Civillikuma normas, kas regulē atbildību par lietas trūkumiem un īpašībām, pēc būtības ir pārņemtas no Vietējo civillikumu kopojuma normām.7 Šajā ziņā arī norādāms, ka romiešu civiltiesībās atbildība par lietas trūkumiem un īpašībām bija pamatā no pirkuma līguma izrietošajām tiesiskajām attiecībām. Tādēļ arī jēdzieniski daudzos avotos ir lietoti jēdzieni "pārdevējs" un "pircējs", pretēji Civillikumā lietotajiem jēdzieniem "atsavinātājs" un "ieguvējs". Minētais atspoguļojas arī pašā Civillikumā, proti, Civillikuma 1621. pantā joprojām lietots jēdziens "pārdodot" un Civillikuma 1622. pantā "pārdoto", kaut arī atbildības pienākums piemērojams katrā atlīdzināma atsavinājuma līgumā (skat. Civillikuma 1593. pantu).

 

Romiešu civiltiesības

[3] Par romiešu civiltiesībās paredzēto pārdevēja atbildību var uzzināt no Justiniāna (Justinianus – latīņu val.) Digestās atspoguļotās kazuistikas. Piemēram, Justiniāna Digestās bija paredzēts, ja personai pārdot kuģi ar specifikāciju (konkrētas jaudas vai svara), tad pircējs, pamatojoties uz pirkuma līgumu, varēja celt prasību8 gadījumā, ja pārdots tāds kuģis, kas neatbilst specifikācijai (citas jaudas vai svara) (skat. D. 19, 1, 6, 4).9 Tāpat norādīts: "Taču, ja tu man pārdosi kuģi, garantējot, ka tas ir drošs, bet tas nav drošs, tu būsi atbildīgs man par to, ko es zaudēju šajā gadījumā; tomēr, ja mēs nebūtu vienojušies par to, ka tu atbildi par stabilitāti, [juristi uzskatīja] tu atbildētu vienīgi par ļaunu nolūku," [autora tulkojums] (D. 19, 1, 6, 4).10 No citētā var secināt, ka pārdevējs bija atbildīgs tad, ja lietai nebija garantētās īpašības. Taču, pārdevējam un pircējam nevienojoties par lietas īpašībām, pārdevējs bija atbildīgs, vienīgi konstatējot viņa rīcībā ļaunu nolūku.

Uz jautājumu, vai pārdevējs ir atbildīgs tajā gadījumā, ja viņš nav zinājis, ka vergs ir zaglis, bet, pārdodot vergu par augstāku cenu, apgalvojis, ka viņš ir ar labu raksturu un uzticīgs, Ulpiāns (Ulpianus – latīņu val.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Neesmu robots
13. Jūlijs 2023 / 14:23
0
ATBILDĒT
Rakstā izmantotā argumentācija ir diezgan pārliecinoša un es sliektos piekrist Autora viedoklim.

Papildus norādāms arī sekojošais:

1) Jau pavisam vienkārši interpretējot 1620.panta pirmo daļu šķiet, ka "ļauns nolūks" kā tāds tiek attiecināts tikai uz vienīgi uz noklusēšanu un apslēpšanu, savukārt "noteiktā apgalvošana" ir nošķirta no diviem iepriekšminētajiem ar saikli "vai".

2) Kā zināms, zaudējumu atlīdzīnāšanas kontekstā rupja neuzmanība tiek pielīdzināta ļaunam nolūkam. Noteikta apgalvošana par lietas labajām īpašībām, ja šie apgalvojumi izrādās nepatiesi, nevar notikt bez rupjas neuzmanības no atsavinātāja puses. Attiecīgi, ja atsavinātājs ir gatavs noteikti kaut ko apgalvot (nevarot būt par to objektīvi pilnībā pārliecināts), tad šāds atsavinātājs rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, tādejādi arī pieļaujot rupju neuzmanību. Šādā veidā atkrīt arī atsavinātāja subjektīvās attieksmes izvērtēšanas pienākums, jo ļauns nolūks (vai rupja neuzmanība) tiek prezumēta no atsavinātāja rīcības, ko ir iespējams objektīvi izvērtēt.
visi numura raksti
Andrejs Stupins
Skaidrojumi. Viedokļi
Leģisprudence kā zāles pret normofīliju
8 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Satversmes tiesas tiesnešiem "visas antenas" ir jānoregulē uz procesiem, kas notiek sabiedrībā
Vai politiska cīņa ir neizbēgama Satversmes tiesas tiesnešu izvēles procesa daļa? Kāpēc tiesas spriedums ir tikai tiesiskās sistēmas attīstības "momentuzņēmums"? Par ko liecina lielais atsevišķo domu skaits Satversmes tiesā ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Apbalvo tieslietu sistēmas darbiniekus

Tuvojoties valsts svētkiem un Tieslietu ministrijas dibināšanas gadadienai, tieslietu nozares darbiniekiem piešķirti tieslietu sistēmas apbalvojumi.

2 komentāri
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Informācija
Latvijas notāri ievēlējuši sev jaunus priekšstāvjus  

13. novembrī notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā tika ievēlēta Latvijas Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija.

Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību subjekts kā cietušais kriminālprocesā
Raksta mērķis ir apskatīt svarīgākos problēmjautājumus, kas saistīti ar publisko tiesību subjekta dalību kriminālprocesā cietušā statusā, kā arī piedāvāt autora redzējumu par likuma un prakses nepilnību novēršanu.  
AUTORU KATALOGS