ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2020 /Nr.48 (1158)

Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
Ekonomisko lietu tiesas piekritība
Kristīne Miļevska
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore 

Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām izmaiņām likuma virzības procesā un plānoto kompetences attīstību civillietās.

ELT kompetences noteikšanas kritēriji

Jau konceptuālā ziņojuma "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"1 (turpmāk – Ziņojums) izstrādes ietvaros, definējot ELT izveides mērķi, tika dots virziens turpmākai kompetences noteikšanai. Izvēlētais rīcības virziens norādīja, ka ELT kompetence būs atšķirīga no citām specializētajām tiesām. Ziņojuma ietvaros tika uzsvērts, ka ELT izveides mērķis ir izveidot specializētu tiesu kvalitatīvai un ātrai sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšanai.

Jāatzīmē, ka tāda risinājuma meklēšana, kas nodrošinātu uzņēmēju interešu ievērošanu, atbildot uz sektora juridiskā rakstura vajadzībām, un atbilstu Latvijas valsts starptautiskajām saistībām, nav Latvijas iegriba, bet nepieciešamība, jo saikne starp ekonomiskajiem procesiem un tieslietu sistēmu arvien plašāk tiek uzsvērta Eiropas2 un pasaules līmenī. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) arvien lielāku uzmanību pievērš tieslietu jomai. Jāatzīmē, ka Latvija kopš 2016. gada 1. jūlija ir pilntiesīga OECD, kas apvieno attīstītākās pasaules valstis, dalībvalsts. Tas nebūtu iespējams, ja Latvija kā prioritāti neizvirzītu sakārtotu tiesisku vidu, kur liela nozīme ir ātrai un taisnīgai konfliktu atrisināšanai un tiesu prakses pārskatāmībai. Proti, tieši valstij ir pienākums nodrošināt tādu tiesisko regulējumu un tiesu sistēmas funkcionēšanu, kas ir ekonomikas virzītājspēks.

Turklāt jāatzīmē, ka minētais mērķis ir sasniedzams, ja tiesnešu apmācību process tiek veidots pārdomāts. Specifisku, neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu tiesnesis saņems, ir ļoti maza.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci
Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura ...
Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma
Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, ...
Pauls Zeņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem
2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko ...
Dainis Pudelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību
Kopš Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2018. gada pavasarī nāca klajā ar nolēmumu lietā Nr. C‑284/16 "Slovākijas Republika pret Achmea BV" (turpmāk – Achmea lieta)1 un 2020. gada 5. maijā 23 Eiropas Savienības (turpmāk – ...
AUTORU KATALOGS