ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2020 /Nr.48 (1158)

Prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem
Ekonomisko lietu tiesas piekritība
 
Mg. iur.
Baiba Lielkalne
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas vadītāja 

Brīdī, kad darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa, tai būs piekritīgas prasības par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) (turpmāk – dalībnieki) sapulces lēmumiem.1 Šajā lietu kategorijā ir izveidojusies noturīga judikatūra, kas kopā ar piemērojamām tiesību normām veido pamatu efektīvai dalībnieku tiesību aizsardzībai. Raksta mērķis ir aplūkot dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanas kārtību, sniedzot ieskatu piemērojamās tiesību normās un aktuālajā tiesu praksē.

1. Sapulces lēmuma apstrīdēšanas pamati

Dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanas kārtību, tostarp lēmumu apstrīdēšanas pamatus un personas, kurām ir piešķirtas tiesības celt tiesā prasību par dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, nosaka Komerclikums (turpmāk – KCL). Tomēr KCL nav vienīgais normatīvais akts, kurā ietverti priekšnoteikumi dalībnieku sapulces lēmumu apstrīdēšanai. Tādi ir arī Koncernu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos.

Par pamatu dalībnieku sapulces lēmuma apstrīdēšanai var kalpot paša lēmuma prettiesiskums vai lēmumā ietverts tiesību aizskārums, kā arī pārkāpumi sapulces sasaukšanas vai lēmumu pieņemšanas kārtībā. Atbilstoši KCL regulējumam dalībnieku sapulces lēmumu var apstrīdēt šādos gadījumos:

1) ja lēmums ir pretrunā ar likumu, statūtiem,2 sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem3 vai lēmums aizskar trešo personu tiesības;4

2) ja ir pieļauti likuma vai statūtu pārkāpumi sapulces sasaukšanā;5

3) ja dalībniekam bija prettiesiski liegts piedalīties vai balsot sapulcē;6

4) ja ir pārkāptas dalībnieka tiesības saņemt informāciju7 (piemēram, tiesības saņemt lēmumu projektus un ar lēmumu pieņemšanu saistītos dokumentus, tiesības saņemt pieprasītās ziņas);

5) ja ir pieļauti būtiski pārkāpumi lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā balsošanas kārtībā8 (tostarp nav ievērota balsošanas kārtība katrā akciju kategorijā, ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas vai arī balsojis dalībnieks, kura balsstiesības ir ierobežotas).

Šie pamati dalībnieku sapulces lēmuma apstrīdēšanai ir izvēlēti ar mērķi nodrošināt dalībnieku un trešo personu aizsardzību, līdz ar to dalībnieku sapulces lēmuma apstrīdēšanas primārais mērķis ir novērst personas tiesību aizskārumu. Šāda atziņa ir nostiprinājusies arī judikatūrā, Senātam uzsverot, ka KCL normu par dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanu jēga un mērķis ir "pamatoti un saprātīgi aizsargāt aizskartās tiesības un tiesiskās intereses".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci
Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura ...
Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ...
Kristīne Miļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma
Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, ...
Pauls Zeņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem
2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko ...
AUTORU KATALOGS