ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2020 /Nr.48 (1158)

Prasības par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju
Ekonomisko lietu tiesas piekritība
 
Mg. sc. soc.
Dina Buse
Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktores vietniece, Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas vadītāja 

Banku likvidācijas un maksātnespējas procesu regulē Kredītiestāžu likums, kur ir izklāstīti jomas pamatnoteikumi, aprakstītas prasības likvidatoram un maksātnespējas procesa administratoram, ietverti jautājumi par bankas mantu, kreditoru apmierināšanas kārtību u.c. būtiski jautājumi. Banku likvidācijas un maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību un ar tā norisi saistītos procesuālos jautājumus regulē Civilprocesa likums.1 Maksātnespējas likums uz kredītiestādēm neattiecas, tomēr praksē nav izslēgta atsevišķu noteikumu, ko neregulē Kredītiestāžu likums, piemērošana pēc analoģijas.

Saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto bankas likvidāciju un maksātnespēju ierosina un konstatē tiesa ar attiecīgu nolēmumu. Likvidācijas procesu atbilstoši Kredītiestāžu likumam var ierosināt bankas akcionāri vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Savukārt bankas maksātnespējas procedūru var ierosināt pati banka, tās likvidators, administrators citā maksātnespējas procesā, kreditori vai FKTK.

Pirms runāt tālāk par banku likvidācijas un maksātnespējas procesiem, īsumā būtu jāieskicē banku uzraudzības īpatnības Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), konkrēti jāaplūko Vienotais uzraudzības mehānisms (turpmāk – VUM) un kā tas darbojas.

Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) īstenotais VUM, kura ietvaros ECB uzņēmusies jaunus banku uzraudzības pienākumus, stājās spēkā 2014.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Nākamgad darbu sāks jauna specializētā tiesa ar specifisku kompetenci
Kopš šovasar veiktajiem grozījumiem1 likuma "Par tiesu varu" 29. panta 1.1 daļa paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kura ...
Inita Ilgaža
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Saeima 2020. gada 17. jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ...
Kristīne Miļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
Ar 2020. gada 1. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" Saeima noteica Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetenci civillietās. Raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par ELT kompetences noteikšanas kritērijiem, galvenajām ...
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līguma
Saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" 1. pantu Civilprocesa likuma 24. pants tika papildināts ar 1.1 daļas 1. punktu, atbilstoši kuram Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, ...
Pauls Zeņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem
2020. gada 1. oktobrī pieņemts un ar 2021. gada 1. janvāri spēkā stāsies likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), kas Civilprocesa likuma2 24. pantu papildinās ar 1.1 daļu un noteiks jaunizveidotās Ekonomisko ...
AUTORU KATALOGS