ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Decembris 2020 /Nr.51/52 (1161/1162)

Vienotais uzraudzības mehānisms: Vispārējās tiesas judikatūra Latvijas banku lietās
Agnese Alaine
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta Licencēšanas daļas vadītāja 
Līva Skolmeistare
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta Juridiskās daļas vecākā juriskonsulte 
Daiga Birīte
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta Licencēšanas daļas galvenā juriskonsulte 

Vienotais uzraudzības mehānisms (turpmāk – VUM) ir Eiropas banku uzraudzības sistēma, kas ietver Eiropas centrālo banku (turpmāk – ECB) un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes. Tās mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un ilgtspēju, veicināt finanšu integritāti un stabilitāti, kā arī nodrošināt konsekventu uzraudzību. VUM regulējums paredz ECB vairākas ekskluzīvas funkcijas, tajā skaitā licenču kredītiestādes darbībai izsniegšanu, kā arī anulēšanu. Tāpat ECB nodrošina nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzību. Papildus kā viens no Eiropas finanšu sektora stabilitātes pasākumiem bija arī Vienotās noregulējuma valdes (turpmāk – VNV) izveide, kuras uzdevums ir gādāt par noteikumiem atbilstīgu noregulējumu maksātnespējīgām bankām ar iespējami mazākām sekām reālajai ekonomikai un iesaistīto ES valstu un citu personu publiskajām finansēm. Kopš VUM un VNV izveides attiecīgi 2014. un 2015. gadā minētās iestādes ir bijušas aktīvas, lemjot arī par bankām nelabvēlīgiem pasākumiem, ieskaitot darbības ierobežošanu un licences anulēšanu. Savukārt bankas un to akcionāri ir vērsušies pret lēmumu pieņēmušajām institūcijām – Eiropas Centrālo banku un Vienoto noregulējuma valdi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā (turpmāk – VT) galvenokārt ar prasību atcelt viņu tiesības aizskarošos lēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) kā VUM un arī noregulējuma funkcijas ietvarā kā VNV dalībniece ir piedalījusies lēmumu pieņemšanas procesos, vienlaikus tās loma nav aktīva uzsāktajos tiesvedības procesos.

Šajā rakstā tiek sniegts ieskats atsevišķās lietās, kas VT ir ierosinātas saistībā ar Latvijā reģistrētu kredītiestāžu pārsūdzētajiem lēmumiem par licences anulēšanu un darbības apturēšanu. Jāņem vērā, ka tiesu judikatūra šajā jomā vēl ir ļoti jauna un tiesu prakse vēl nav izveidojusies, tādēļ ar lielu interesi tiek sekots līdzi šo procesu iznākumiem un to nestajām vēsmām.

 

Trasta Komercbankas lieta

Par vienu no būtiskākajām VT izskatāmajām lietām uzskatāma lieta, kas ierosināta pēc (šobrīd likvidējamās) AS "Trasta Komercbanka" (turpmāk – TKB) un tās akcionāru prasības par ECB lēmumu anulēt TKB licenci.

ECB 2016. gada 3. martā pieņēma lēmumu, ar kuru tā anulēja kredītiestādes licenci TKB. Lēmumu ECB pieņēma, pamatojoties uz FKTK priekšlikumu, ņemot vērā TKB ilgstoši pieļautos nopietnos pārkāpumus vairākās svarīgās kredītiestādes darbības jomās un FKTK kā Latvijas noregulējuma iestādes izvērtējumu, kā rezultātā secināts, ka kredītiestādei nav iespējams piemērot noregulējumu.

FKTK 2016. gada 4. martā vērsās Rīgas pilsētas Vid­zemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu par TKB likvidācijas sākšanu. Ar 2020. gada 14. aprīļa lēmumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzsāka TKB likvidācijas procesu, ieceļot likvidatoru.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Intervija
Vispārējā tiesa – indivīdu tiesību aizsardzības nodrošinātāja
Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) sastāv no divām tiesām – Tiesas, kas darbojas kopš 1952. gada, un Vispārējās tiesas, kas darbojas kopš 1989. gada. Vispārējā tiesa tika izveidota, lai atvieglotu Tiesas darbu un nodrošinātu ...
Inga Reine
Numura tēma
Eiropas Savienības Vispārējai tiesai pārvarot 30 gadu slieksni
Vineta Bei
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasību pieņemamība izskatīšanai: Vispārējās tiesas judikatūra dažu kritēriju pārbaudē
3 komentāri
Anita Zikmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Labas pārvaldības trīs aspekti jaunākajā Vispārējās tiesas judikatūrā
Ieva Andersone, Linda Reneslāce
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējā tiesa un konkurences tiesības: kompetence un spriedumi tehnoloģiju jomā
AUTORU KATALOGS