2021. gadu pasaule sagaidīja ar lielām cerībām, ka šis gads būs labāks par 2020. gadu. 2020. gads daudz kur ticis minēts kā pats sliktākais gads cilvēces vēsturē, gads, kurš ir izsvītrojams no vēstures u.tml. Tāpēc nākamajam gadam noteikti ir jābūt labākam, jo nav taču iespējams krist vēl zemāk! Cerības par 2021. gadu, protams, arī vairoja apstāklis, ka apstiprinātas vairākas vakcīnas pret Covid-19, kas nozīmē iespēju pakāpeniski atgriezties pie normālas dzīves (lai ko arī ar to mēs tagad saprotam vai atceramies).
Tomēr vakcinācija nav pasākums, ko varēs veikt vienā dienā, momentā atgriežoties pie dzīves, ko pazinām pirms 2020. gada marta. Vakcinācija ir saistīta ar ļoti daudziem izaicinājumiem – loģistika vakcīnu piegādē (tostarp uzglabāšana, aizsardzība pret zādzībām, vakcīnu sadalījums starp ES dalībvalstīm), vakcinācijas organizācija katrā valstī (prioritāro grupu noteikšana, sabiedrības informēšana, vakcinācijas tehniskā puse), kā arī dezinformācija. Visi šie uzdevumi ir sarežģīti. Vakcinēšanās organizēšana ir izrādījies uzdevums, kuram daudzas valstis nemaz nav gatavas un piedzīvo grūtības. Arī Latvijā šī nesagatavotība veselības ministrei maksāja amatu. Tomēr tas nav nepaveicams uzdevums, un domāju, ka ar laiku šis jautājums atrisināsies, iegūstot vairāk pieredzi un redzot, kas praksē strādā un kas nē.
Milzīgs izaicinājums būs arī dezinformācijas apkarošana par Covid-19 vakcīnām, kas ES līmenī tiek atzīta pat par nākamo lielāko izaicinājumu pēc paša vīrusa. Uzdot jautājumus par vakcīnām – to efektivitāti, drošību, vakcinēšanās kārtību – demokrātiskā sabiedrībā ir normāli. Savukārt valstij šie jautājumi ir nepagurstoši jāskaidro, jānovērš šaubas, jārada drošības sajūta. Tādējādi risku principā nevajadzētu radīt personas paustiem jautājumiem un pārdomām par Covid-19 vakcīnām un to nepieciešamību. Tomēr, ja tas pārvēršas par apzinātu dezinformācijas izplatīšanu, tas var radīt kaitējumu, iespaidojot citu personu lēmumus par vakcīnu saņemšanu, tādējādi apdraudot arī šīs milzīgās operācijas rezultātus. Tiek gan prognozēts, ka šaubas par vakcīnām zudīs, arvien lielākai sabiedrības daļai vakcinējoties.
Ar vakcināciju netieši ir saistīti arī citi jautājumi. Viens no būtiskākajiem, manuprāt, ir par personu tiesību ierobežošanu vai piešķiršanu atkarībā no apstākļa, vai vakcīna ir saņemta. Ir skaidrs, ka vakcinācijas veikšana būs apstāklis, kas atvērs vairākas durvis – piekļuvi noteiktiem pakalpojumiem (piemēram, aviopakalpojumiem), piekļuvi noteiktām profesijām, atbrīvojumu no prasībām uzrādīt negatīvu Covid-19 testu u.c. Vēlēšanās iegūt šīs priekšrocības var būt labs pamudinājums vakcinēties. No otras puses, personas, kuras nevēlas vakcinēties vai kurām uz vakcīnu būs jāgaida ilgāk, jo tās nav prioritārajās grupās un tām jāgaida garā rindā uz vakcīnu, kas nebūs pieejama visiem uzreiz, būs kādu laiku bez šīm priekšrocībām un ar ierobežotām tiesībām. Par to šobrīd netiek daudz runāts, bet būs interesanti redzēt, kā šis jautājums attīstīsies, arvien vairāk nostiprinoties priekšrocībām pēc vakcinēšanās. Tas varētu radīt zināmu spriedzi sabiedrībā.
Būtisks apstāklis šā jautājuma atrisināšanai noteikti būs vīrusa attīstības gaita (vai tam notiks mutācijas, kas to padarīs mazāk nāvējošu), vakcīnu efektivitāte (cik ilgi tās saglabās savu efektu, vai tās ietekmēs vīrusa pārnēsāšanu un lipīgumu) un drošums (vai ar laiku vakcinētajiem neparādīsies kādas nevēlamas blaknes). Šobrīd ir daudz nezināmo, no kā būs atkarīga gan noteikto ierobežojumu atcelšana, gan vakcinēšanās prasības.
Jebkurā gadījumā nav noliedzams apstāklis, ka Covid-19 pandēmija ir viens no lielākajiem mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Tas, ar ko sabiedrībai ir šobrīd jāsaskaras, ir ļoti ārkārtēji apstākļi, kuros no ļoti daudz kā ir jāatsakās, jāpiedzīvo ārkārtīgi liels diskomforts un stress, nenoteiktība un neziņa. Tas, kas šobrīd notiek, nav normāls stāvoklis, tāpēc ir tikai saprotami, ka cilvēki šajos apstākļos reaģē un rīkojas tā, kā parastos apstākļos viņi nerīkotos. Ja to apzinās, ir vieglāk tikt galā ar savām personīgajām sajūtām, kā arī saprast, kāpēc sociālajos medijos daži šķiet kā aptrakuši. Tāpēc saglabāsim vēsu prātu!