ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Janvāris 2021 /Nr.3 (1165)

Pēc breksita: jurisdikcija, piemērojamās tiesības, spriedumu atzīšana un izpilde
Ph.D.
Toms Krūmiņš
Jurists zvērinātu advokātu birojā "Cobalt" 

Scenārijs par Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) – breksitu – bez vienošanās par izstāšanās kārtību nepiepildījās. 2020. gada 24. decembrī AK un Eiropas Komisija (turpmāk – EK) tomēr spēja panākt vienošanos par AK un ES turpmāko sadarbību. Pavisam negaidīti šī vienošanās tomēr neietver nosacījumus starptautiskās tiesiskās sadarbības turpinātībai civillietās. Kādus tiesību aktus piemērot un kā noteikt jurisdikciju un piemērojamās tiesību normas pārrobežu civillietās, sākot ar 2021. gada 1. janvāri? Kādi noteikumi piemērojami, un kā noritēs spriedumu savstarpēja atzīšana un izpilde? Šajā rakstā sniegtas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko privāttiesību regulējumu AK un ES dalībvalstu starpā, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.

1. Ievads

Kopš 2020. gada 1. februāra, kad spēkā stājās AK un ES starpā noslēgtais Izstāšanās līgums (turpmāk – Izstāšanās līgums),1 AK ir izstājusies no ES un tādējādi uzskatāma par "trešo valsti", t.i., tādu valsti, kas nav ES dalībvalsts. Izstāšanās līgumā tika paredzēts pārejas jeb īstenošanas periods līdz 2020. gada 31. decembrim, kura laikā AK nezaudēja savas tiesības kā ES dalībvalsts, tomēr nepiedalījās ES iestāžu un pārvaldes struktūru darbā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumā noteikto līdz pārejas perioda beigām AK un tās teritorijā bija piemērojamas ES tiesības, t.sk. tiesības, kas ES dalībvalstu starpā regulē starptautisko privāttiesību aspektus.2 Pārejas perioda mērķis bija sniegt AK un ES laiku sarunām par to partnerības nosacījumiem pēc nepagarināmā pārejas perioda beigām.

Strauji tuvojoties pārejas perioda izskaņai, neviens vairs negaidīja, ka AK un EK vēl spēs vienoties par sadarbības nosacījumiem pēc pārejas perioda beigām. Vairums jau bija sagatavojušies t.s. bezvienošanās breksitam – AK aiziešanai no ES bez visaptverošas vienošanās par abu turpmākām attiecībām, t.sk. tādām, kas regulētu to sadarbību starptautisko privāttiesību jomā. Tomēr 2020. gada 24. decembrī AK un EK atrada kopīgu valodu, konceptuāli vienojoties par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma (turpmāk – Nolīgums) projektu.3 Lai arī Nolīguma projekts ir gana visaptverošs un cita starpā detalizēti regulē starptautisko tiesisko sadarbību krimināllietās, tajā nav atrodamas normas, kas regulētu AK un ES dalībvalstu starptautisko tiesisko sadarbību civillietās. Arī AK valdības publicētais detalizētais Nolīguma pārskats nesatur atsauces uz AK un ES dalībvalstu starptautisko tiesisko sadarbību civillietās.4

Ko šis regulējuma vakuums nozīmē praksē? Pavisam vienkārši – sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ES un AK starpā vairs nepastāv starptautisko privāttiesību pamatjomu aptverošs tiesiskais regulējums. Tas savukārt nozīmē, kā arī līdz šim praksē bieži pielietoto ES starptautisko privāttiesību instrumentu – piemēram, Briseles I bis regulas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,5 kā arī Romas I6 un Romas II7 regulas par piemērojamiem tiesību aktiem attiecīgi līgumsaistībām un ārpuslīgumiskām saistībām – piemērošana attiecībās ar AK vai nu nebūs iespējama nemaz, vai arī, kā tiks paskaidrots tālāk, vairs nebūs tik pašsaprotama un vienkārša kā līdz šim.

Lai arī Nolīgums neparedz pamatu AK un ES starptautiskajai tiesiskai sadarbībai civillietās, kopš Izstāšanās līguma spēkā stāšanās gan ES likumdevējs, gan AK likumdevējs jau laikus ir spēruši soļus, lai viestu pēc iespējas lielāku skaidrību, kā savā starpā turpmāk regulēt jautājumus, kas tradicionāli ietilpst un ir saistīti ar starptautisko privāttiesību jomu, proti, starptautisko jurisdikciju, piemērojamām tiesību normām un spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tā, piemēram, 2020. gada 27. augustā EK publicēja atjaunotu paziņojumu par starptautisko privāttiesību jautājumu risināšanu AK un ES starpā pēc pārejas perioda beigām.8 Vēl iepriekš – 2020. gada 8. aprīlī – AK iesniedza pieteikumu, lai pievienotos 2007. gada Lugāno konvencijai (turpmāk – Lugāno konvencija)9 – Briseles I bis regulas ekvivalentam ES attiecībās ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk – EBTA) dalībvalstīm (Islandi, Norvēģiju un Šveici).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
12
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma gadumijas grozījumu apskats
Jaunais 2021. gads Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ir atnesis dažus būtiskus grozījumus, kas stājās spēkā 2020. gada 31. decembrī un 2021. gada 1. janvārī. Iespējams, šo grozījumu praktiskais pienesums vairumam juristu neliksies ...
Nataļja Preisa
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par Darba likuma jauno regulējumu attiecībā uz darbinieku norīkošanu

Šajā rakstā apskatīts jaunais tiesiskais regulējums, kas izriet no nesenajiem Darba likuma grozījumiem, un darba devēja pienākumi darbinieku norīkošanas jomā.

Jurista Vārds
Tiesību politika
Jāturpina GRECO rekomendāciju ieviešana korupcijas novēršanas jomā
Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) 86. plenārsēdē, kas notika tiešsaistē no 2020. gada 26. līdz 29. oktobrim, izskatīja Latvijas institūciju paveikto, lai ieviestu rekomendācijas, kas izteiktas Ceturtās un Piektās ...
Karina Kapitonova
Tiesību prakse
Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā
Tieslietu ministrija ir apkopojusi Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Vispārējās tiesas (abas kopā turpmāk – ES tiesas) spriedumus par laika periodu no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada novembrim. Judikatūras apkopojumā ...
Akadēmiskā dzīve
Latvijas Universitātes 79. starptautiskā zinātniskā konference
AUTORU KATALOGS