ŽURNĀLS Tiesību prakse

19. Janvāris 2021 /Nr.3 (1165)

Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

Tieslietu ministrija ir apkopojusi Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Vispārējās tiesas (abas kopā turpmāk – ES tiesas) spriedumus par laika periodu no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada novembrim. Judikatūras apkopojumā iekļautas lietas, kurās skatīti daudzveidīgi tiesību jautājumi, kas var būt aktuāli dažādās tiesību nozarēs strādājošiem juristiem un kas vienlaikus atspoguļo ES tiesu plašo kompetenci. Šajā ES tiesu judikatūras apskatā ietverti spriedumi par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk – EBTA) pilsoņa izdošanu trešajām valstīm, lidsabiedrības atbildību ārkārtēju apstākļu gadījumā, kas radušies pasažiera problemātiskas uzvedības dēļ, valsts noteiktiem ierobežojumiem attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējumu, interneta neitralitāti, nodokļu režīmu, kas piešķirts kā prettiesisks valsts atbalsts, elektronisko komunikāciju datu nodošanu drošības dienestiem, līgumiem, kas attiecas uz maksājumu karšu ar bezkontakta maksājuma funkcijas izmantošanu un autortiesību tarifu piemērošanu mūzikas festivālos.

1. EBTA/EEZ valsts, kas nav ES dalībvalsts, pilsoņa izdošana trešajai valstij

Lietā C-897/19 PPU Krievijas Federācija EST sprieda par dalībvalsts pienākumiem, lemjot par trešās valsts izsniegtu izdošanas lūgumu saistībā ar tādas valsts pilsoni, kura nav Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, bet ir EBTA dalībvalsts un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu1 (turpmāk – EEZ) līgumslēdzēja.

2015. gadā Interpola Maskavas birojs izdeva starptautiskās meklēšanas pieteikumu attiecībā uz Krievijas pilsoni I.N., lai aizturētu viņu sakarā ar pret viņu ierosināto kriminālvajāšanu par pasīvo korupciju. Kopš 2019. gada I.N. ir Islandes pilsonis un viņam ir Islandes pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Bēgļa statuss Islandē viņam tika piešķirts, ņemot vērā viņa faktisko saukšanu pie kriminālatbildības Krievijā. I.N. ar Islandes izdotu ceļojuma dokumentu bēgļiem ieradās Slovēnijas un Horvātijas robežšķērsošanas punktā, mēģinot ieceļot Horvātijā, kur viņš tika aizturēts, pamatojoties uz Krievijas izdoto meklēšanas pieteikumu. Veicot izmeklēšanu, Županijski sud u Zagrebu (Zagrebas apgabaltiesa) lēma, ka ir izpildīti Horvātijas tiesību normās paredzētie nosacījumi I.N. izdošanai. Tomēr I.N. iesniedza apelācijas sūdzību Horvātijas Republikas Vrhovni sud (Augstākā tiesa), apgalvojot, ka izdošanas gadījumā pastāv risks tikt pakļautam spīdzināšanai un necilvēcīgai rīcībai.2 I.N. norādīja, ka nav ievērots spriedums lietā Petruhhin,3 kurā EST nosprieda, ka dalībvalstij, saņemot lūgumu izdot ES pilsoni, kurš atrodas tās teritorijā un ir citas dalībvalsts pilsonis, ir pienākums informēt šo dalībvalsti un pēc tās lūguma nodot tai minēto pilsoni atbilstoši 2002. gada 13. jūnija Padomes Pamatlēmumam 2002/584/JHA par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (turpmāk – Pamatlēmums 2002/584).4

EST lēma, ka izdošanas lūgumu saņēmušajai dalībvalstij saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta)5 19. panta 2. punktu ir jāpārliecinās, vai izdošanas gadījumā nepastāv risks, ka šī persona tiks sodīta ar nāvi, spīdzināta vai pakļauta necilvēcīgai attieksmei. Tāpat dalībvalstij ir pienākums informēt EBTA valsti, lai dotu tai iespēju lūgt sava pilsoņa nodošanu ar nosacījumu, ka tai ir kompetence veikt kriminālvajāšanu attiecībā uz šo pilsoni par ārpus tās teritorijas izdarītajiem kriminālpārkāpumiem.6

Pirmkārt, EST norādīja uz ES un Islandes privileģētajām attiecībām, jo Islande ievieš un piemēro Šengenas acquis, ir EEZ līguma slēdzējpuse, piedalās kopējā Eiropas patvēruma sistēmā un ir noslēgusi ar ES nolīgumu par nodošanas procedūru.7 Lietas izskatīšanā ir jāņem vērā arī EEZ līgums.8 EEZ līgums, tāpat kā Līgums par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD),9 garantē pakalpojumu sniegšanas brīvību un ietver tiesības doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu tur kādu pakalpojumu. Tas atbilst šīs lietas faktiem, jo I.N., būdams Islandes pilsonis, devās uz Horvātiju saņemt tūrisma pakalpojumus. EEZ līguma 4. pants aizliedz jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ situācijā, kas ietilpst šī līguma piemērošanas jomā, līdz ar to tādi izdošanas jomā pastāvoši valsts noteikumi kā pamatlietā aplūkotie rada nevienlīdzīgu attieksmi atkarībā no tā, vai minētā persona ir šīs valsts pilsonis vai EBTA valsts pilsonis.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Toms Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Pēc breksita: jurisdikcija, piemērojamās tiesības, spriedumu atzīšana un izpilde
Scenārijs par Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) – breksitu – bez vienošanās par izstāšanās kārtību nepiepildījās. 2020. gada 24. decembrī AK un Eiropas Komisija (turpmāk ...
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma gadumijas grozījumu apskats
Jaunais 2021. gads Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ir atnesis dažus būtiskus grozījumus, kas stājās spēkā 2020. gada 31. decembrī un 2021. gada 1. janvārī. Iespējams, šo grozījumu praktiskais pienesums vairumam juristu neliksies ...
Nataļja Preisa
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par Darba likuma jauno regulējumu attiecībā uz darbinieku norīkošanu

Šajā rakstā apskatīts jaunais tiesiskais regulējums, kas izriet no nesenajiem Darba likuma grozījumiem, un darba devēja pienākumi darbinieku norīkošanas jomā.

Jurista Vārds
Tiesību politika
Jāturpina GRECO rekomendāciju ieviešana korupcijas novēršanas jomā
Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) 86. plenārsēdē, kas notika tiešsaistē no 2020. gada 26. līdz 29. oktobrim, izskatīja Latvijas institūciju paveikto, lai ieviestu rekomendācijas, kas izteiktas Ceturtās un Piektās ...
Akadēmiskā dzīve
Latvijas Universitātes 79. starptautiskā zinātniskā konference
AUTORU KATALOGS