ŽURNĀLS Tiesību politika

26. Janvāris 2021 /Nr.4 (1166)

Par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta interpretāciju
Dr. iur.
Andrejs Judins
 

Dubultā pilsonība Latvijas pilsonim, t.i., viņa piederība ne vien pie Latvijas Republikas, bet arī citas valsts pilsonības/pavalstniecības, var izveidoties dažādos gadījumos. Atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam dubultā pilsonība var izveidoties Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem; Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību; Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību; kā arī visu minēto valstu pilsoņiem, ja viņi tikuši uzņemti Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.

Dubultpilsonība var izveidoties arī latviešiem un līviem, ja viņi ieguvuši Latvijas pilsonību atbilstoši Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 3. punktam. Tāpat dubultpilsonība ir iespējama arī gadījumā, ja Latvijas pilsonis automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ex lege) vai adopcijas rezultātā. Papildus tam likums paredz dubultpilsonības izveidošanās iespēju gadījumos, ja persona ieguvusi tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Neraugoties uz vairāku dubultpilsonības izveidošanās pamatu esamību, likums neparedz Latvijas pilsonības saglabāšanu visām personām, kuras kļuvušas par citu valstu pilsoņiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Pilsonības likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par tiesībām atkārtoti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu
Raksta mērķis ir sniegt atbildi uz jautājumu: vai atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam personai ir tiesības atkārtoti ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu, un vai šajā sakarā būtu nepieciešams veikt kādas ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša atkārtotas apstiprināšanas aizliegums Satversmes tiesā
1 komentāri
Edgars Rinkēvičs
Notikums
Izšķirīgā diplomātiskā uzvara: Latvijas starptautiskajai atzīšanai de iure – 100
Mārtiņš Drēģeris
Notikums
Pārdomājot Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure pirmo gadsimtu  
2021. gada 26. janvārī aprit pirmie simts gadi kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure. Šis atzīšanas fakts Latvijas valsti uz pasaules kartes nostiprināja par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Ceļš kopš ...
2 komentāri
Lelde Diāna Černovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodprātīga būvniecība Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā: tiesiskie aspekti
AUTORU KATALOGS