ŽURNĀLS Tiesību prakse

Austrija

Skolās noteiktie ierobežojumi

Plašu rezonansi Latvijā¹ ieguva Austrijas Konstitucionālās tiesas pirms Ziemassvētkiem pieņemtais lēmums,² ar kuru atzīts, ka divi no pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību, proti, obligāta masku valkāšana skolās un klašu sadalīšana uz pusēm, lai mācības varētu organizēt divās maiņās, ir antikonstitucionāli. Prasību tiesā bija iesnieguši divi skolēni un viņu vecāki, apgalvojot, ka šie pasākumi pārkāpj principu, kas nosaka vienlīdzību likuma priekšā, kā arī tiesības uz privāto dzīvi un izglītību. Tiesa atzina šo pasākumu neatbilstību Austrijas konstitūcijai procesuāla pārkāpuma dēļ, jo Austrijas Izglītības ministrija nebija paskaidrojusi, kāpēc šos pasākumus uzskata par nepieciešamiem. Šajā ziņā Austrijas Konstitucionālā tiesa uzsvēra, ka tai nav acīmredzams, kāds ir pamatojums minēto pasākumu noteikšanai. Līdz ar to minēto pasākumu atbilstība piesauktajām pamattiesībām netika vērtēta pēc būtības.

Attālināta piedalīšanās tiesas sēdē starptautiskas šķīrējtiesas procesā

Austrijas Augstākā tiesa (Oberster Gerichtshof, OGH) ir izskatījusi prasību atzīt šķīrējtiesas procesa nepieļaujamību saistībā ar bažām par tiesībām uz taisnīgu tiesu starptautiskas šķīrējtiesas procesā, kurā tiesas sēde notika ar videokonferences palīdzību.³ Šajā lietā, uzskatot, ka attālināta tiesas sēde pārkāpj tās tiesības uz taisnīgu tiesu, viena no pusēm apgalvoja, ka ir pārkāpts pušu vienlīdzības princips saistībā ar šķīrējtiesas netaisnīgo rīcību attiecībā uz tiesas sēdes sagatavošanu un sākuma laiku dažādu laika zonu dēļ. Tāpat tika norādīts, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ir pārkāptas, jo attālinātas tiesas sēdes noturēšanā nav ņemti vērā pasākumi, lai novērstu liecinieku ietekmēšanu. Proti, ne tiesa, ne puses nevarēja nodrošināt, pirmkārt, to, kurus dokumentus liecinieki izmantos, otrkārt, vai kopā ar liecinieku telpā atrodas vēl kāda cita persona un, treškārt, vai liecinieks nesaņem kādas ziņas uzklausīšanas laikā.

Austrijas Augstākā tiesa noraidīja šos argumentus. Attiecībā uz tiesas sēdes noturēšanu ar videokonferences palīdzību tā uzsvēra, ka šāds līdzeklis ir plaši izplatīts un atzīts tiesu procesos, šajā ziņā atsaucoties gan uz Austrijas, gan citu Eiropas valstu tiesību normām. Austrijas Augstākā tiesa arī norādīja, ka videokonferences izmantošana Covid-19 pandēmijas kontekstā ir tikusi veicināta Austrijas tiesiskajā regulējumā kā līdzeklis, lai atsāktu apstājušos tiesu procesus. Austrijas Augstākās tiesas ieskatā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants pieļauj tiesas sēdes noturēšanu ar videokonferences palīdzību pat tad, ja viena puse tam nepiekrīt, norādot, ka šī tiesību norma paredz ne tikai tiesības tikt uzklausītam, bet arī tiesības uz efektīvu piekļuvi tiesai.

Ekspertu ieskatā⁴ šis Austrijas Augstākās tiesas nolēmums ir ļoti būtisks pandēmijas apstākļos, kad daudzas tiesas ir izvēlējušās tiesas sēdes noturēt ar videokonferences palīdzību. Tas arī tiek uzskatīts par pirmo kādas valsts augstākās tiesas pieņemtu nolēmumu jautājumā par tiesas sēdēm videokonferences režīmā starptautiskajos šķīrējtiesu procesos, kad kāda no pusēm tieši iebilst šādam tiesas sēdes noturēšanas veidam.

Šveice

Šveices Augstākā tiesa (Tribunal fŽdŽral) ir skatījusi lietu par ārvalstnieka – Mali pilsoņa – aizturēšanas saistībā ar nepakļaušanos likumīgajām prasībām imigrācijas jomā (dŽtention pour insoumission) tiesiskumu Covid-19 pandēmijas apstākļos.⁵ Šajā lietā Cīrihes kantona Migrācijas dienests 2019. gadā bija pieņēmis lēmumu noraidīt šī ārvalstnieka patvēruma lūgumu un uzdot viņam atgriezties Mali. Viņš tika aizturēts, lai nodrošinātu izbraukšanu un saistībā ar nepakļaušanos likumīgajām prasībām imigrācijas jomā. Aizturēšana tika pagarināta vairākas reizes, pēdējo reizi 2020. gada aprīlī. Vērtējot šī pēdējā minētā pagarinājuma tiesiskumu pēc Cīrihes administratīvās tiesas lēmuma atstāt to spēkā, Šveices Augstākā tiesa atcēla aizturēšanu un uzdeva minēto ārvalstnieku atbrīvot.

Šveices Augstākā tiesa vispirms norādīja, ka aizturēšana saistībā ar nepakļaušanos likumīgajām prasībām imigrācijas jomā (dokumentu iesniegšana, identitātes noskaidrošana, atgriešanās savā izcelsmes valstī), kas ir nesaraujami saistīts ar personas sadarbību ar iestādēm, ir pēdējais līdzeklis, ar kuru var panākt, lai persona, kas valstī uzturas nelikumīgi, atgrieztos vai tiktu atgriezta savā izcelsmes valstī. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas apstākļiem tiesa atzina, ka noteicošais kritērijs šādas aizturēšanas atcelšanai ir tas, vai atgriešanās konkrētajā valstī objektīvi ir iespējama paredzamā laikā, un ka katrs gadījums ir jāizvērtē, ņemot vērā tā konkrētos ap­stākļus. Kā norādīja tiesa, šajā ziņā nebija būtiski, vai persona bija vai nebija sadarbojusies ar attiecīgajām iestādēm.

Attiecībā uz objektīvu iespēju paredzamā laikā atgriezties Mali Šveices Augstākā tiesa konstatēja, ka šāda iespēja nepastāv. Šajā ziņā tiesa norādīja, ka pandēmijas dēļ uz Mali ir apturēta lidojumu satiksme un ka ir aizliegts tajā iebraukt vai no tās izbraukt, kas līdz ar to neļauj personai atgriezties Mali pat tad, ja tā sadarbotos ar iestādēm.

Šveices Augstākā tiesa arī atsaucās uz kompetentās iestādes minēto, ka pirmās Āfrikas valstis jau bija atsākušas lidojumus un ka tas norādot, ka citas valstis, tostarp Mali, tam sekos. Tomēr tiesa nosprieda, ka tie ir tikai pieņēmumi, kuri nevar pamatot konkrētās aizturēšanas atstāšanu spēkā.