ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Aprīlis 2021 /Nr.15 (1177)

Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens tuvojas...
2 komentāri
Anita Rodiņa
LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore 

2021. gada pavasara semestris visām tām Latvijas augstākās izglītības institūcijām, kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu "Tiesību zinātne", būs īpašs. Šī semestra noslēgumā pirmo reizi ir plānota valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – vienotais jurista eksāmens vai vienotais eksāmens) kārtošana.

Jāatzīst, ka vienotais eksāmens tiek gaidīts arī ar zināmām bažām. Ir gan subjektīvas bažas, gan arī objektīvs satraukums, kas saistīts ar paša eksāmena organizēšanu un norisi.

Darbs pie vienotā jurista eksāmena sagatavošanas notiek. Atbildīgā par eksāmenu – Tieslietu ministrija – strādā pie eksāmena sagatavošanas. Ir izstrādāta nepieciešamā elektroniskā vide, tā ir testēta, izdarīti attiecīgi secinājumi. Ir arī izveidota šī eksāmena komisija un ievēlēta komisijas vadība – priekšsēdētāja un tās vietnieki.1 Tomēr jāņem vērā, ka dzīve un notikumi plānotajā var ieviest arī savas korekcijas.

Rakstā ieskicēti daži jautājumi, kas ir būtiski tieši augstskolām un studentiem un kas būtu apsverami turpmākam veiksmīgam darbam eksāmena komisijā, ņemot vērā autores praktisko pieredzi.

 

Vēlreiz īsumā – būtiskākais par eksāmenu

Vienotā jurista eksāmena norisi noteic Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība"2 (turpmāk – MK noteikumi Nr. 46).3 Jāpaskaidro, ka salīdzinoši nesen – šā gada 18. martā šajos noteikumos ir veikti grozījumi,4 kas, izņemot atsevišķas inovācijas, neparedz būtiskas izmaiņas pašā eksāmenā, tā saturā. MK noteikumu Nr. 46 18. marta grozījumi precizē eksāmena komisijas darba organizēšanu, prasības komisijas locekļiem, datu aizsardzības jautājumus. Šeit uzreiz jānorāda, ka vislielākā atbildība un vislielākais darbs būs tieši šī eksāmena komisijai, ko veidos gan prakses pārstāvji (Ģenerālprokuratūras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, citi tieslietu ministra aicināti tiesu sistēmas institūciju un starptautisko institūciju pārstāvji), gan arī augstskolu pārstāvji (proporcionāli eksāmena kārtotāju skaitam). Jāteic, ka komisijai priekšā ir komplicēts darbs: būs jāizstrādā komisijas nolikums, kuram vajadzētu aptvert dažādus jautājumus (daži identificēti arī šajā rakstā), vērtēšanas metodika, iespējams, arī citi tiesību akti, gan arī jāstrādā pie eksāmena jautājumu veidošanas principiem un jāveido arī paši jautājumi un praktiskie uzdevumi.

Lai arī MK noteikumi Nr. 46 spēkā stājās 2019. gada 22. janvārī, eksāmens pirmo reizi notiks pēc vairāk nekā diviem gadiem. Šāds pārejas laiks tika noteikts ar mērķi – dot iespēju visām augstākās izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās maģistrantūras programmas tiesību zinātnē, pielāgot tās šo MK noteikumu Nr. 46 prasībām jeb, citiem vārdiem sakot, paredzēt un iekļaut šādu eksāmenu kā studiju kursu četru kredītpunktu apjomā programmas studiju plānā. Domāju, ka visas augstākās izglītības iestādes ir izmantojušas šo pārejas un sagatavošanās laiku un ir gatavas šim izaicinājumam. Imperatīvu pienākumu pielāgot studiju programmas visām augstākās izglītības iestādēm noteica arī MK noteikumu Nr.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
10
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
V
14. Aprīlis 2021 / 13:15
0
ATBILDĒT
Kāda starpība, vai studenti kārtos eksamenu elektroniski vai klasiskajā papīra formātā? COVID-19 neatšķir tādas lietas, un arī papildus attālums starp studentiem nekādā veidā nenodrošinās to veselību. Nemaz nerunājot par to, ka ar roku 2h rakstīt (kur neko jau neizlabosi), vai datorrakstā - kur var izlabot un var vairāk uzrakstīt, jau ietekmē rezultātus.
Fordāns > V
27. Aprīlis 2021 / 10:09
1
ATBILDĒT
Ja kaut kur vēl ir kāzuss jāraksta ar roku, tiem, kas to pieļauj, vajag pamest LV.
visi numura raksti
Tieslietu ministrija
Informācija
Par valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu
Nora Zvejniece, Laura Smukule
Skaidrojumi. Viedokļi
Dubultās sodīšanas nepieļaujamība: teorija un tiesu prakse
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa tiesiskajā regulējumā Latvijā, šī regulējuma attīstībā kopsakarā ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem un principa vispārējā ...
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Savstarpēji saistīti procesi ne bis in idem principa tvērumā
Raksta mērķis ir koncentrēti aplūkot atsevišķus ne bis in idem1 jeb dubultās sodīšanas aizlieguma principa aspektus. Aplūkojot Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas paustās atziņas, tiks atklāta dubultās sodīšanas ...
2 komentāri
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Personas tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu
2021. gada 5. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā "Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 2. punkta atbilstību Satversmes 1. pantam un ...
Jānis Priekulis
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-30-01
Šis raksts sagatavots pēc "Jurista Vārda" redakcijas aicinājuma sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2020-30-01 "Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma ...
AUTORU KATALOGS