Veselība ir viena no cilvēka pamattiesībām, par kuru pēdējā gada laikā rakstām, runājam un dzirdam salīdzinoši jaunā perspektīvā. Tiesības uz veselību tiek definētas, balstoties uz 1946. gadā pieņemto Pasaules Veselības organizācijas konstitūciju, kurā norādīts, ka veselība ir pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespējas neesamība. Tiesības uz veselību un medicīnisko aprūpi noteiktas arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un citos dokumentos. Latvijā tiesības uz veselību aizsargā Latvijas Republikas Satversme.
Mūsdienās veselība kā visu cilvēku pamattiesības var tikt aplūkota un pētīta gan no medicīnas un veselības zinātnes, gan arī no sociālo zinātņu nozares perspektīvas. Proti, veselība kā pētījuma objekts tiek pakļauta starpdisciplinaritātei, un šādai pieejai ir gan savas priekšrocības, gan arī izaicinājumi. Te noteikti būtu jāmin salīdzinoši jauna tiesību apakšnozare – veselības tiesības, kas regulē tiesiskās attiecības ne tikai veselības aizsardzības, bet arī veselības aprūpes nozarē gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Veselības tiesības kā jauna tiesību zinātņu apakšnozare ietver gan civiltiesību apakšnozares, gan arī krimināltiesību, starptautisko tiesību un arī citu tiesību zinātnes apakšnozaru normas un elementus. Salīdzinājumā ar ASV un Apvienotās Karalistes pieeju veselības tiesību attīstībai Latvija kā salīdzinoši neliela valsts ir tikai ceļa sākumā starpdisciplinārās apakšnozares pilnveidē. Tomēr jāatzīmē, ka jau tagad nacionālajā līmenī esam ieguldījuši lielu darbu un izstrādājuši pētījumus, izdevuši grāmatas veselības tiesību jomā. Arī Augstākās tiesas judikatūras nolēmumu arhīvā lietas tiek klasificētas pēc to kategorijām, un viena no tām ir medicīnas un ārstniecības tiesības, kas saturiski atbilst veselības tiesību apakšnozarei.
Šis "Jurista Vārda" tematiskais izdevums ir īpašs, jo tajā atspoguļojas Rīgas Stradiņa universitāti pārstāvošo autoru un redakcijas sadarbība nolūkā ne tikai lasītājiem ilustrēt salīdzinoši jaunās tiesību zinātnes apakšnozares starpdisciplinaritāti, bet arī iepazīstināt – gan praktiski, gan teorētiski – ar aktuāliem zinātniska rakstura jautājumiem veselības tiesību jomā. Šī žurnāla saturā aplūkotas tādas tēmas kā bāriņtiesas kompetence bērna veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā; medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi un ar tiem saistītie problēmjautājumi; pacientu prioritizēšanas tiesiskie aspekti un pacientam ar vakcināciju radītā kaitējuma civiltiesiskās sekas; cilvēktiesību aspekti saistībā ar mikroshēmu implantēšanu cilvēkiem, kā arī no tiesiskā viedokļa sarežģīts jautājums par cēloņsakarībām ārstniecībā u.c.
Profesors Pauls Stradiņš ir sacījis: "Medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla." Jāpiekrīt profesoram, vienlaikus atzīmējot, ka arī tiesības līdzās medicīnai ir ne tikai zinātne, bet arī māksla. Savukārt, apvienojot abu zinātņu nozaru potenciālu un ņemot vērā šo nozaru izaicinājumus un attīstības perspektīvas, kā arī veicinot sadarbību starp juristu profesijās strādājošiem un veselības aprūpes jomā reglamentēto profesiju pārstāvjiem un pētniekiem, ir liels potenciāls attīstīt starpdisciplinārus, inovatīvus pētījumus veselības jomā. Attīstoties dažādām tehnoloģijām, tai skaitā arī medicīnas jomā, ārsti, juristi, zinātnieki ir jaunu izaicinājumu priekšā, taču, sadarbojoties un risinot jautājumus starpdiscinlināri, var sasniegt labu rezultātu.