ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Maijs 2021 /Nr.20 (1182)

Atteikums izpildīt Polijas tiesas Eiropas aresta orderi
LL.M
Ieva Hūna
 

Februāra pirmajā pusē Amsterdamas rajona tiesa (Rechtsbank Amsterdam) pēc Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sprieduma apvienotajās lietās C-354/20 PPU un C-412/20 PPU Openbaar Ministerie pirmo reizi atteica izpildīt Eiropas aresta orderi (turpmāk – EAO) par personas nodošanu uz Poliju, uztraucoties par personas tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpšanu, ņemot vērā likuma varas krīzi Polijā. Šis atteikums neapšaubāmi satricinājis Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesu sadarbību kā atkāpšanās no savstarpējās uzticēšanās un savstarpējās atzīšanas principiem. Tomēr, analizējot plašākā kontekstā, minētais EST spriedums ir līdzšinējās EST judikatūras turpinājums, un tam sekojošais atteikums atspoguļo jau iepriekš identificētas tendences, kas raksturo EAO mehānismu un plašāko Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.1

1. Kontekstam – savstarpējās uzticēšanās un atzīšanas principi ES tiesībās

ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpa un arī dalībvalstu tiesu sadarbība balstās uz savstarpēju uzticēšanos un savstarpēju atzīšanu (mutual trust, mutual recognition). Kā skaidrojis EST priekšsēdētājs Kūns Lēnartss,2 savstarpējās uzticēšanās princips paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 4. panta 2. punkta, kas noteic, ka ES respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem,3 kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to poliskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām. No iepriekš minētā izriet, ka ES nedrīkst atzīt kādas dalībvalsts rīcības brīvības ietvaros izdarītās demokrātiskās izvēles par labākām vai sliktākām kā citas. Taču no vienlīdzības principa izriet arī prasība visām dalībvalstīm ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk – Harta) noteiktās pamattiesības un brīvības.4

Kā norāda K. Lēnartss, savstarpējās uzticēšanās princips dalībvalstij paredz divus negatīvus pienākumus. Pirmkārt, dalībvalsts no citas dalībvalsts nedrīkst pieprasīt augstāku pamattiesību aizsardzības līmeni, kā noteikts ES tiesībās. Otrkārt, dalībvalsts principā nedrīkst apšaubīt, ka un vai cita dalībvalsts ievēro Hartā noteiktās pamattiesības,5 kas tiek dēvēta arī par savstarpējās uzticības prezumpciju. No iepriekš minētā izriet, ka tikai tad, ja dalībvalsts apņemas ievērot kopīgās ES tiesību normas, tostarp Hartā noteiktās pamattiesības, tā var baudīt citu dalībvalstu uzticību un piedalīties šajā uzticībā balstītajos sadarbības mehānismos.

It īpaši tā tas ir attiecībā uz ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Lai uzturētu atvērtas robežas, pār kurām brīvi var pārvietoties personas, preces, pakalpojumi un kapitāls, nepieciešama sadarbība ar citām dalībvalstīm kā uzticamiem kaimiņiem gan policijas, gan tieslietu jomā, lai cīnītos ar atvērto robežu negatīvajām blakus parādībām, ko dalībvalsts nevar risināt vienpusēji, piemēram, pārrobežu noziedzību. EAO ir viens no šādiem sadarbības mehānismiem, kas aizstāj izdošanu starptautisko tiesību nozīmē ar vienkāršāku un efektīvāku sistēmu personu nodošanai tiesāšanai vai sodīšanai citā dalībvalstī.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Pret "tiesnešu kariem" un par labu likumdošanu
Aprīļa nogalē Latviju apmeklēja Francijas Valsts padomes (Conseil d’État) viceprezidents Bruno Lasērs (Bruno Lasserre). Viņa pārstāvētā padome, kas vienlaikus sniedz padomus Francijas valdībai un parlamentam likumdošanas kvalitātes ...
Svetlana Sitņikova
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzība Eiropas Savienībā
2021. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (turpmāk – NTPAL), kura mērķis ir aizliegt negodīgas tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī ...
Sannija Matule
Informācija
Latvijas tiesneši novērtējuši savu personisko un sistēmas neatkarību
Pagājušonedēļ, 10. maijā, medijiem un sabiedrībai tika prezentēti šā gada martā kvantitatīvajā aptaujā "Tiesu sistēmas neatkarība" iegūtie rezultāti. Lai gan šī pētījuma saturiskais tvērums bija daudz plašāks – tajā ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei
2021. gada 12. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienība" 28.2., 28.19. ...
Edvīns Danovskis
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106
1 komentāri
AUTORU KATALOGS