ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Jūnijs 2021 /Nr.24 (1186)

Vekseļtiesības 21. gadsimtā (II)
Dr. iur.
Jānis Kārkliņš
LU Juridiskās fakultātes profesors 

Turpinājums. Raksta sākums 2021. gada 8. Jūnija "Jurista Vārdā" Nr. 23.

 

4. Avals un no vekseļa izrietošās saistības pastiprināšana

4.1. Vekseļa saistības pastiprināšanas vispārīgie noteikumi

Saprotot, kas ir vekselis un kādas ir no vekseļa izrietošās saistības īpatnības, būtu aplūkojams jautājums par to, ar kādiem līdzekļiem var pastiprināt saistību, kas izriet no vekseļa izdošanas.

Sākot aplūkot minēto jautājumu, kļūst skaidra vekseļa kā formalizēta darījuma īpatnējā būtība, t.i., vekselis kā formalizēts darījums nepieļauj vispārēji pieņemto akcesoro saistību pastāvēšanu līdzās saistībai, kas izriet no vekseļa. Vispārīgie civiltiesiskās saistības pastiprināšanas līdzekļi ir noteikti Civillikuma 1691. pantā: "Saistību spēku bez ķīlas tiesības (1278. un turpm. p.) pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar līgumsodu un 3) ar rokas naudu." Saistību pastiprinājumus nodibina kā līguma nejaušo sastāvdaļu, t.i., kā atsevišķu saistību, kura pastāv līdzās pamata saistībai. Tieši no minētā apsvēruma izriet saistību pastiprinājumu akcesorā daba, t.i., to pastāvēšana ir atkarīga no pašas pamatsaistības pastāvēšanas, kuru ir mērķis pastiprināt. Tādēļ, ja atklājas, ka pamatsaistība nav spēkā, spēku zaudē arī līdzās šai pamatsaistībai pielīgtie pastiprinājumi.1

Tiesu praksē, vērtējot, vai saistība, kas izriet no vekseļa, var tikt pastiprināta ar Civillikumā atzītajiem līdzekļiem, ir nostiprināta atziņa, ka "šāda saistību pastiprinājumu vai nodrošinājumu definīcija ir pretrunā ar vekseļa īpašo juridisko dabu. Saistībai, kas izriet no vekseļa, ir abstraktas saistības raksturs pretstatā parādzīmei, kas ir kauzāls dokuments. Vekseli nevar atteikties samaksāt, atsaucoties uz to, ka attiecīgā naudas summa nav samaksāta [šajā lietā vekselis tika izdots ar nolūku sekmēt plānotā aizdevuma līguma saistību izpildi, bet aizdevuma līgums nekad netika noslēgts – autora piez.] [..]. Abstraktas saistības būtība izpaužas tādējādi, ka pietiek ar vekseļa izdošanas faktu, bet nav jāpēta un jāpārbauda tā izdošanas pamatotība (causa)."2 Lai gan sniegtā vērtējuma rezultāts ir pareizs, t.i., pareiza ir atziņa, ka šādu saistību tik tiešām nevar pastiprināt ar Civillikumā paredzētajiem līdzekļiem, tomēr nepareizs ir tiesas sniegtais pamatojums šādam secinājumam. Pēc būtības tiesa minētajā spriedumā pamatojumu aizliegumam vekseli nodrošināt ar akcesoru saistību ir radusi apstāklī, ka vekseļa izdošana ir abstrakts darījums, kas savukārt nepieļauj akcesoru saistību pastāvēšanu. Šāds slēdziens ir nepamatots. Abstrakta darījuma analīze tika veikta jau iepriekš, tādēļ var vien vispārīgi atkārtot, ka abstrakta darījuma gadījumā piešķīruma tiesiskais pamats ir atdalīts no darījuma satura.3 Abstrakts darījums nenozīmē aizliegumu izmantot saistības pastiprinājumus. Piemēram, abstrakts parāda apsolījums (piemēram, parādzīmes veidā), kas satur parādnieka apsolījumu kreditoram samaksāt noteiktu naudas summu, nenorādot, kā šis parāds sākotnēji radies, var tikt pastiprināts ar līgumsodu vai galvojumu Civillikuma izpratnē. Ņemot vērā iepriekš minēto, iemesls šādam ierobežojumam piemērot Civillikumā ietvertos saistības pastiprinājumus attiecībā uz vekseli ir meklējams citā apsvērumā – vekseļa formā.

Kā tas tika minēts iepriekš, vekseļa spēkā esamība ir atkarīga no formālo pazīmju ievērošanas, t.i., vai izdotajā vekselī ir ietvertas tieši tās sastāvdaļas, kuras noteic likums. Minētais savukārt nozīmē, ka, ietverot vekselī vienkāršu civiltiesisku galvojumu vai līgumsodu, tiktu pārkāpta vekseļa noteiktā "stingrā" forma, kas tādējādi padarītu vekseli par nederīgu. Citiem vārdiem, tieši vekseļa izsmeļošais sastāvdaļu uzskaitījums, vekseļu regulējuma imperatīvais raksturs un ar vekseli saistītais formālisms ir apsvērums, kādēļ vekselis nevar tikt pastiprināts ar Civillikumā paredzētajiem līdzekļiem. Šajā ziņā gan būtu norādāms, ka atbilstoši Vekseļu likuma 5. pantam vekselī gan var paredzēt procentus, kuriem arī piemīt zināma saistību pastiprināšanas funkcija, jo tie pamudina parādnieku laikā izpildīt savu pienākumu.4 Procenti var tikt pielīgti tikai vienā no diviem Vekseļa likumā īpaši paredzētiem gadījumiem – kad vekselis ir maksājams pie uzrādīšanas vai kad vekselis ir maksājams noteiktā laikā pēc uzrādīšanas. Šādā gadījumā, ja vien puses tieši nevienojas par ko citu, procentu tecējums sākas no vekseļa izrakstīšanas dienas. Procenti nevar tikt paredzēti vekselī tajos gadījumos, kad tas ir maksājams noteiktā dienā vai noteiktā laikā pēc tā izrakstīšanas. Minētais izriet no apsvēruma, ka vekselī atbilstoši Vekseļu likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktam pēc vispārīgā principa ir jāparedz noteikta naudas summa. Līdz ar to Vekseļu likums paredz iespēju noteikt procentus tikai tajos gadījumos, kad, izrakstot vekseli, maksājamā naudas summā nevar ietvert procentu aprēķinu, jo nav precīzi zināms maksājuma pienākuma iestāšanās brīdis. Savukārt gadījumos, kad tiek izdots vekselis, kurš ir maksājams noteiktā dienā vai noteiktā laikā pēc tā izrakstīšanas, procenti var tikt jau ierēķināti, parādniekam izdodot vekseli par lielāku summu, nekā tas faktiski ir parādā uz vekseļa izdošanas brīdi. Tas ir iespējams vekseļa saistības abstraktās dabas dēļ un ir raksturīgs arī citiem vērtspapīriem, kuru vērtību nosaka līdzīgi kā precēm.

4.2. Avals kā no vekseļa izrietošās saistības pastiprinājums

Ņemot vērā iepriekšējā apakšnodaļā izklāstīto, nozīme būtu piešķirama tiem vekseļtiesiskās saistības pastiprinājumiem, kurus likums tieši pieļauj – avalam un intervencijai. Lai gan avala definīcija Vekseļu likumā nav tieši dota, tomēr Vekseļu likuma 30. pants sniedz vismaz vispārīgu ieskatu avala būtībā. Tā minētais pants noteic, ka "tratas samaksu var nodrošināt ar galvojumu (avalu) pilnā tratas summā vai summas daļā. Galvojums ir galvinieka uzraksts uz tratas vai vienkāršā vekseļa, ar kuru galvinieks samaksas saņēmējam garantē tratā vai vienkāršajā vekselī minētās summas vai tās daļas samaksu. Šādu nodrošinājumu var dot trešā persona vai pat kāds no tratas parakstītājiem".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Toms Dreika
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašuma aprobežojumi infrastruktūras ierīkošanai un ekspluatācijai
Lauris Rasnačs
Juridiskā literatūra
Starptautiska izdevniecība izdod grāmatu par Latvijas līgumtiesībām
2020. gada nogalē starptautiski pazīstamā Nīderlandes izdevniecība Wolters Kluwer sērijā International Encyclopedia of Laws izdeva Latvijas līgumtiesību apskatam veltītu grāmatu Contract Law in Latvia, kuras autori ir Latvijas ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Valsts "juridiski neredz" viendzimuma partneru ģimenes
Satversmes tiesa 2021. gada 8. aprīlī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-34-03 "Par Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu ...
3 komentāri
Inese Lībiņa-Egnere
Tiesību prakses komentāri
Nesakārtotie jautājumi var radīt neskaidras tiesiskās situācijas
Juris Jansons
Tiesību prakses komentāri
Ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam jābūt jēgpilnam
AUTORU KATALOGS