ŽURNĀLS Juristu likteņi

22. Jūnijs 2021 /Nr.25/26 (1187/1188)

Tiesnesis un profesors Aleksandrs Būmanis
Dr. iur.
Erlens Kalniņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts 
Aleksandrs Būmanis 20. gadsimta 30. gados Rīgā
Foto: Vilis Rīdzenieks

Publikācija veltīta Aleksandram Būmanim, kurš bija ne vien tiesnesis un ilggadīgs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs, bet arī Latvijas Universitātes profesors, viens no Civillikuma autoriem, latviešu juridiskās terminoloģijas izstrādātājs, kā arī daiļliteratūras tulkotājs, žurnālists, preses redaktors un komponists.

Bērnība un skolas gadi

[1] Kārlis1 Aleksandrs Būmanis piedzima 1881. gada 12. decembrī (dažos avotos kā dzimšanas datums norādīts 1881. gada 11. decembris)2 Cēsu apriņķa Jaunpie­balgas pagasta "Kalna Doriņos" (tagad – Zosēnu pagasts) mazturīga zemnieka un mežsarga ģimenē. Tēvs Andrejs, māte Late (dzimusi Lapiņa). Latvietis un pēc ticības – luterticīgais.3 Aleksandra bērnība un pirmie skolas gadi pagāja klusā lauku sētā, un – kā viņš pats pieminējis savā pēdējā braucienā, dodoties cauri Zemgales un Lietuvas līdzenumiem, – neizdzēšamu iespaidu uz viņu ir atstājis dzimtās apkārtnes īpatnējais dabas skaistums, kalni un meži.4

Iesācis izglītoties vietējās lauku skolās, A. Būmanis turpināja mācīties Kārļa Millera (pseidonīms "Zariņu Kārlis", 1844–1911) privātajā reālskolā Cēsīs, kur iestājies 2. klasē, bet labo sekmju dēļ jau pēc pusgada pārcelts uz 3. klasi, ko arī pabeidzis pusgadā. Skolas direktors Kārlis Millers privāti bez atlīdzības mācījis A. Būmanim – tāpat kā daudziem citiem latviešu skolēniem – latīņu un grieķu valodu, lai viņš varētu iestāties ģimnāzijā. 1897. gadā A. Būmanis iestājās Nikolaja I ģimnāzijā Rīgā, kur mācījās līdz 1901. gada pavasarim, t.i., līdz 7. klases pabeigšanai. Ģimnāzista gados A. Būmanis radījis rosību latviešu skolēnu vidū, jo līdzās "lasāmvakariem" un "pauku vakariem", kuros pārkrievošanas laikmetā pulcējās latviešu jaunatne savas kultūras izkopšanai, muzikāli apdāvinātais jaunpiebaldzēns organizējis vēl trešos, proti, "dziedāšanas vakarus", kuros pats vadīja kori.5

 

Pēterburgas posms

[2] 1901. gadā A. Būmanis pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur 1902. gadā nokārtoja abitūrijas (gala) eksāmenus Pēterburgas 9. ģimnāzijā kā eksterns pie latviešu cenzora Mārtiņa Remiķa (1845–1921). 1902. gada rudenī A. Būmanis iestājās Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur studēja no 1902. gada līdz 1903. gadam, kad grūto materiālo apstākļu dēļ studijas nācās pārtraukt, lai tās atsāktu 1911. gadā un, noliekot valsts eksāmenus, sekmīgi pabeigtu 1914. gada augustā.6

Kā uzsvēris viņa ilggadējais kolēģis, Latvijas Universitātes profesors Arveds Švābe (1888–1959), Pēterburgas Universitātē A. Būmanis ieguva pirmklasīgu juridisko izglītību, jo tolaik tur docēja labākie krievu tiesībnieki, piemēram, romiešu tiesību vēsturi pasniedza Josifs Pokrovskis (Иосиф Алексеевич Покровский, 1868–1920),7 romiešu tiesību sistēmu – Dāvids Grimms (Давид Давидович Гримм, 1864–1941),8 civiltiesības – Mihails Pergaments (Михаил Яковлевич Пергамент, 1866–1932), tiesību teoriju un filozofiju – Leo Petražickis (Лев Иосифович Петражицкий, 1867–1931),9 civilprocesu – Igors Tjutrjumovs (Игорь Матвеевич Тютрюмов, 1855–1943);10 tie bija ne tikai izcili pedagogi, bet arī ievērojami zinātnieki, kuru vārdi bija pazīstami pat ārzemēs.11

Studiju laikā, 1913. gada maijā, A. Būmanis apprecējās ar 1888. gada 12. jūnijā dzimušo valmierieti Martu Kitneri (pēc laulības – Būmane),12 ar kuru iepazinās Pēterburgā.13 Pēc studiju pabeigšanas A. Būmanis jau 1914. gada rudenī turpat Petrogradā (pēc Pirmā pasaules kara sākuma Pēterburga tika pārdēvēta par Petrogradu) uzsāka darbību advokatūrā kā zvērināta advokāta Konrāda Meiera palīgs. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada veica arī Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas juriskonsulta pienākumus Petrogradas Latviešu labdarības biedrībā.14

No 1901. gada līdz 1917. gadam A. Būmanis kā žurnālists un redaktors darbojās vairākos Pēterburgas (Petrogradas) latviešu laikrakstos. Proti, no 1901. gada līdz 1905. gadam A. Būmanis kopā ar viņam tuvo draugu rakstnieku Rūdolfu Blaumani (1863–1908) darbojās laikrakstā "Pēterburgas Avīzes",15 pēc tam arī laikrakstā "Pēterburgas Latvietis" (no 1905. gada līdz 1906. gadam) un laikrakstā "Pēterburgas Vēstnesis" (1907. gadā).16

No 1915. gada līdz 1916. gadam A. Būmanis bija laikraksta "Jaunās Pēterpils Avīzes"17 redaktors, bet no 1916. gada līdz 1917. gadam – līdzstrādnieks Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas dienas laikrakstā "Baltija".18 A. Būmanis bija arī pastāvīgs līdzstrādnieks Anša Gulbja (1873–1936) grāmatizdevniecībā un viņa izdotajā grāmatu sērijā "Universālā bibliotēka".19

 

Darbība Rīgas apgabaltiesā un sabiedriskā darbība

[3] 1918. gada rudenī A. Būmanis atgriezās Latvijā. 1918. gada 16. decembrī Pagaidu valdība iecēla A. Būmani par miertiesnesi Rīgā,20 taču šī amata pienākumus viņam neizdevās uzsākt pildīt sakarā ar lielinieku ienākšanu Rīgā 1919. gada 3. janvārī un padomju varas nodibināšanu Latvijā21 (padomju varas laikā A. Būmanis strādājis Tieslietu komisariātā kodifikācijas nodaļā).22 Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem (tas notika 1919. gada 22. maijā) Rīgas apgabaltiesas tiesnešu pirmā kopsapulce notika jau 1919. gada 16. jūnijā, kurā piedalījās arī A. Būmanis, savukārt pirmā tiesas sēde ar viņa piedalīšanos notika jau 21. jūnijā.23 Par Rīgas apgabaltiesas locekli A. Būmanis tika iecelts 1919. gada 19. augustā24 (pēc citā avotā norādītā – 1919. gada 5. septembrī).25

Ar Ministru kabineta 1920. gada 30. janvāra lēmumu A. Būmanis tika iecelts par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru,26 ar 1920. gada 12. februāra lēmumu – par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, bet ar 1920. gada 26. maija lēmumu – par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju.27 Šo amatu viņš ieņēma līdz pat savai traģiskajai bojāejai autoavārijā 1937. gada 17. augustā.28

Raksturojot A. Būmaņa darbību Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā, viņa darba kolēģis, Rīgas apgabaltiesas loceklis Jēkabs Drande uzsvēris, ka A. Būmanim vajadzēja pielikt īpašas pūles un lietpratību, lai vadītu Rīgas apgabaltiesu, kuras darbs pakāpeniski pieauga, un lai īstenotu padotību pār daudzām iestādēm un amatpersonām, kuras bija izkaisītas Vidzemes pilsētās un laukos. Jaunajiem juristu kadriem A. Būmanis bija liels skolotājs un cēls paraugs. Viņa autoritāte un pareizā pieeja, bieži vien ņemot talkā atbilstošu humoru, spēja novērst arī tās domstarpības, kuras ikdienas darbā draudēja izcelties kolēģu starpā. Ar savu laipnību un izpalīdzību, bet arī ar noteiktību un stingrību, ja tas bija nepieciešams, A. Būmanis panāca, ka darbs tiesā ritēja lielā saskaņā un savstarpējā cieņā. Kā tiesnesis viņš bija tiesnesis šī vārda cēlākajā nozīmē. Rīgas apgabaltiesas darbam A. Būmanis bija pieķēries ar visu savu sirdi, tāpēc vairākkārt noraidīja viņam izteiktos uzaicinājumus ieņemt augstākus amatus,29 tostarp senatora amatu.30

[4] A. Būmanis bija Latvijas Tiesnešu biedrības dibinātājs un ilggadējs tās priekšsēdētājs.31 Doma par Latvijas Tiesnešu biedrības dibināšanu radusies Rīgas apgabaltiesas miertiesnešu aprindās 1928. gadā, kad politisko partiju vara sāka apdraudēt Latvijas Republikas Satversmē deklarēto tiesnešu neatkarību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
16
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Kriptovalūta: nauda mākoņos
Pēdējos mēnešos Latvijas sociālajos portālos un digitālajos medijos starp virsrakstiem aizvien biežāk ielaužas kriptovalūtas tematika, ņemot vērā tās ļoti straujo vērtības dinamiku pēdējā laikā, atsevišķās dienās pat ...
Andris Germsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriptovalūtas darbības pamatprincipi
Pēdējo gadu laikā arvien biežāk sociālo mediju portālos tiek redzēti raksti par kriptovalūtām – visbiežāk tiek minēta Bitcoin kriptovalūta. Vienā dienā var piedzīvot Bitcoin kriptovalūtas augstākās vērtības punktu, bet jau ...
Deniss Fiļipovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tokenu ekonomika
No vienas puses, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas padara mūsu dzīvi vienkāršāku – maksājumi kļuvuši teju neredzami un neprasa mūsu aktīvu līdzdalību, finanšu pārvaldību var veikt viedtālrunī, un arī auto var nopirkt un ...
Agneta Rumpa
Skaidrojumi. Viedokļi
ES un ASV sacensība kriptovalūtu kontrolē finanšu tiesībās
Kriptovalūtas ir kas krietni vairāk par juridisku, finansiālu vai tehnoloģisku fenomenu. Tās saistās ar teju visām cilvēku izveidotās pasaules jomām, sākot no ekonomikas teorijām un beidzot ar politiskajiem uzskatiem, pat ideoloģiju. ...
Ņikita Sinkevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Uz blokķēdes tehnoloģiju balstīto platformu izmantošana juridisko faktu nodrošināšanā
AUTORU KATALOGS