ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Jūnijs 2021 /Nr.25/26 (1187/1188)

Bezdarbība kā vainojamas rīcības izpausme deliktu tiesībās
1 komentāri
Mg. iur.
Edijs Brants
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Šajā rakstā autors sīkāk aplūko problemātiku, kas saistīta ar bezdarbības kā vainojamas rīcības atzīšanu deliktu tiesībās, kā arī sniedz savu redzējumu par gadījumiem, kad personai ir pienākums pārtraukt bezdarbību.

Pēc vispārējā principa civiltiesiskā atbildība par deliktu iestājas par vainojamu rīcību jeb vainu – prasītās rūpības standarta neievērošanu neuzmanības vai nolūka veidā.1 Prasītās rūpības standarts galvenokārt tiek noteikts ar saprātīgas personas testa palīdzību, kura ietvaros ar balansēšanas metodi tiek izsvērts kaitējuma iestāšanās risks (jeb kaitējuma paredzamība) un ievērojamā rūpība, kur pēdējais faktors tipiski izpaužas noteiktu piesardzības pasākumu veikšanā.

Tā, piemēram, var iztēloties situāciju, kurā remontdarbu veikšanas laikā uz gājēju ietves tiek atstāta neaizvērta kanalizācijas lūka. Tā kā pa konkrēto ietvi ikdienā pārvietojas ievērojams skaits cilvēku, ir diezgan acīmredzami konstatējams kaitējuma iestāšanās risks cilvēku veselībai un dzīvībai. Attiecīgi ir jāveic noteikti piesardzības pasākumi, lai šo kaitējuma iestāšanās risku mazinātu, piemēram, ietves uzturētājam izvietojot ap kanalizācijas lūku barjeras un attiecīgas brīdinājuma zīmes. Tomēr, ja šādi piesardzības pasākumi netiek veikti vispār vai arī tie veikti nepilnīgi, piemēram, brīdinājuma zīme tiek novietota nepārredzamā vietā, pārāk tālu no atvērtās lūkas, un kāds garāmgājējs iekrīt šajā lūkā, tad ir pamats runāt par iespējamu ietves uzturētāja vainu – prasītās rūpības standarta pārkāpšanu aiz neuzmanības. Proti, šādā situācijā hipotētiski varētu teikt, ka nepietiekami veiktie piesardzības pasākumi neatsvēra konkrēto kaitējuma iestāšanās risku, kas rezultējās kaitējuma nodarīšanā. Šajā modulētajā piemērā neuzmanību pirmšķietami raksturotu ietves uzturētāja bezdarbība, t.i., nepietiekami veikti piesardzības pasākumi.

Vienlaikus Latvijas tiesību doktrīnā valda uzskats, ka bezdarbība kā neuzmanība izpaužas tikai tad, ja personai pastāv tiesību normā vai līgumā noteikts juridisks pienākums rīkoties, taču tā to ignorē.2 Tātad, ja iepriekš modulētajā situācijā neviena tiesību norma neparedz pienākumu pārtraukt bezdarbību, t.i., aktīvi rīkoties (piemēram, veikt attiecīgus piesardzības pasākumus), tad ietves uzturētājs salīdzinoši vienkārši var izvairīties no atbildības piemērošanas, apgalvojot, ka tam nepastāvēja pienākums pārtraukt bezdarbību. Šajā rakstā autors sīkāk aplūko problemātiku, kas saistīta ar bezdarbības kā vainojamas rīcības atzīšanu deliktu tiesībās, kā arī sniedz savu redzējumu iepriekš minētajai tēzei par gadījumiem, kad personai ir pienākums pārtraukt bezdarbību.

 

Bezdarbības kā vainojamas rīcības izpausmes vispārīgs raksturojums un ar to saistītā problemātika

Bezdarbību (omission) kā vainojamas rīcības iespējamo izpausmi paredz Civillikuma3 (turpmāk – CL) 1635. panta piezīme, atbilstoši kurai neatļauta darbība "jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību". Šādu piezīmi saturēja arī CL 1635. panta priekštecis – Baltijas Vietējo civillikumu kopojuma 3284.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimond Shtalberg
20. Jūlijs 2021 / 03:43
0
ATBILDĒT
Par personas pienākumu pārtraukt bezdarbību, uzraudzību/ierosinājumu saukt pie atbildības būtu jādeliģē prokuratūrai.
visi numura raksti
Erlens Kalniņš
Juristu likteņi
Tiesnesis un profesors Aleksandrs Būmanis  
Publikācija veltīta Aleksandram Būmanim, kurš bija ne vien tiesnesis un ilggadīgs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs, bet arī Latvijas Universitātes profesors, viens no Civillikuma autoriem, latviešu juridiskās terminoloģijas ...
Jurista Vārds
Informācija
Kriptovalūta: nauda mākoņos
Pēdējos mēnešos Latvijas sociālajos portālos un digitālajos medijos starp virsrakstiem aizvien biežāk ielaužas kriptovalūtas tematika, ņemot vērā tās ļoti straujo vērtības dinamiku pēdējā laikā, atsevišķās dienās pat ...
Andris Germsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriptovalūtas darbības pamatprincipi
Pēdējo gadu laikā arvien biežāk sociālo mediju portālos tiek redzēti raksti par kriptovalūtām – visbiežāk tiek minēta Bitcoin kriptovalūta. Vienā dienā var piedzīvot Bitcoin kriptovalūtas augstākās vērtības punktu, bet jau ...
Deniss Fiļipovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tokenu ekonomika
No vienas puses, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas padara mūsu dzīvi vienkāršāku – maksājumi kļuvuši teju neredzami un neprasa mūsu aktīvu līdzdalību, finanšu pārvaldību var veikt viedtālrunī, un arī auto var nopirkt un ...
Agneta Rumpa
Skaidrojumi. Viedokļi
ES un ASV sacensība kriptovalūtu kontrolē finanšu tiesībās
Kriptovalūtas ir kas krietni vairāk par juridisku, finansiālu vai tehnoloģisku fenomenu. Tās saistās ar teju visām cilvēku izveidotās pasaules jomām, sākot no ekonomikas teorijām un beidzot ar politiskajiem uzskatiem, pat ideoloģiju. ...
AUTORU KATALOGS