ŽURNĀLS Akadēmiskā dzīve

Kopumā valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtoja studenti no četrām augstskolām, t.i., Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas. Kopējais studējošo skaits, kas kārtoja eksāmenu, bija 130, un no šo studentu skaita minēto eksāmenu nokārtoja 33% jeb 43 studenti. Pēc "Jurista Vārda" rīcībā esošās informācijas, šo eksāmenu pilnībā nokārtojuši tikai vienas augstskolas – Latvijas Universitātes – studenti.

Jānis Bordāns
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs

Noteikti vēlos apsveikt pirmos jurisprudences studentus ar sekmīgi nokārtotu valsts vienoto eksāmenu, jo tas apliecina šo studentu jurista profesionālās kvalifikācijas augsto līmeni. Kopumā eksāmena rezultāti apliecina augstskolu dažādo pieeju mācību procesā līdz šim – vienlaikus arī to, ka vienota jurista eksāmena ieviešana bija nepieciešams risinājums juridiskās izglītības reformēšanā.

Ilgtermiņā tas paaugstinās juridiskās izglītības kvalitāti, jo paredz vienotas prasības juridiskās izglītības iegūšanai. Valsts vienotais eksāmens nodrošinās vienādus vērtēšanas kritērijus, neatkarīgu un objektīvu vērtējumu.

Mūsdienīga un kvalitatīva juridiskā izglītība ir vērtība mūža garumā – gan ieņemot amatus valsts pārvaldē, gan pārstāvot klientus un sniedzot viņiem juridisko palīdzību, gan strādājot juridiskajās profesijās, tostarp ieņemot tiesneša vai prokurora amatu.

Valsts vienotais eksāmens būs standarts vienlīdz kvalitatīvu zināšanu iegūšanai, kas nepieciešamas jurista profesijai tiesiskā valstī.

Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes dekāne, profesore

"Jurista Vārds": Kā vērtējat šo eksāmenu saturiski un organizatoriski?

K. Strada-Rozenberga: Eksāmena ideju vērtēju pozitīvi. Tā iecere bija gan nodrošināt vienveidīgas prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai visā valstī, gan celt juridiskās izglītības kvalitāti, kas ir atbilstoši sabiedrības interesei pēc tieslietu sistēmas efektīvas funkcionēšanas. Ar notikušo eksāmenu doma par juridiskās izglītības kvalitātes uzlabošanu ir sākusi realizēties. Ir augstskolas, kas pēc eksāmena vairs nepiedāvā studiju programmas, kuras noslēdzas ar jurista kvalifikācijas piešķiršanu. Ir augstskolas, no kurām pirmo jurista eksāmenu nekārtoja vai nu neviens students, vai arī salīdzinoši ar programmā uzņemto studentu skaitu pavisam neliels studentu skaits. Tādējādi jau šobrīd samazinājies jurista kvalifikācijas piešķiršanas gadījumu skaits studentiem, kuri neapliecina savas zināšanas atbilstoši vienotiem kritērijiem visā valstī.

Konkrētais eksāmens, manā ieskatā, saturiski ir ļoti apjomīgs, taču ne pārlieku sarežģīts. Domāju, neviens nevarēs objektīvi pamatot, ka eksāmena jautājumi ir neatbilstoši vai pārlieku komplicēti personai, kura pretendē uz jurista kvalifikācijas iegūšanu. Bez tam sekmīga vērtējuma iegūšanai pietika vien ar 4 ballēm.

Tā kā šī bija pirmā reize, protams, ir redzami jautājumi, kuros organizatoriski turpmāk varētu būt uzlabojumi. Iespējams, ka pie šī eksāmena organizēšanas vajadzēja sākt strādāt agrāk. Taču kopumā organizācija atzīstama par pietiekami labu.

K. Strada-Rozenberga: Ja neiedziļināmies eksāmena būtībā, saturā, rezultāta noteikšanas niansēs, tad var šķist, ka kopējie rezultāti ir "graujoši". Taču, ja šos apstākļus ņemam vērā, tad īpašu pārsteigumu nav. Atturēšos izvērtēt citu augstskolu studentu sniegumu, taču par LU JF studentiem varu atzīt, ka šie rezultāti nav īpaši pārsteidzoši. Lai eksāmenu nokārtotu, bija nepieciešams iegūt vērtējumu vismaz četri 20 pozīcijās (15 teorijas jautājumi un 5 kāzusi). Mūsu studentiem nedaudz vairāk kā 45 % tas ir izdevies. Un tas nebūt nav slikts rādītājs. Turklāt aptuveni 35 % no tiem, kuri nenokārtoja, ieguva negatīvu vērtējumu tikai vienā no pozīcijām, bet divus negatīvus vērtējumus ieguva aptuveni 19 %. Ja skatāmies pa apakšnozarēm, tad nevienā no apakšnozarēm "izkritušo" procentuāli nav vairāk kā trešdaļa (8 līdz 30 %), kas ir labs "rādītājs". LU JF šie rādītāji pārsteigumus nerada, jo mēs vienmēr nolūkā nodrošināt stingras prasības esam saglabājuši t.s. noslēguma eksāmenu pirms kvalifikācijas piešķiršanas. Un tajos "izkritušo" apakšnozarēs bijis pat augstāks nekā šajā vienotajā eksāmenā. Šādi rezultāti nedod pamatu šausmināties, bet gan apzināties, ka jurista kvalifikācijas iegūšana nav "atsevišķa kursa" eksāmens, bet gan komplekss, gadu garumā apzināti uzkrātu zināšanu un prasmju apliecinājums, kas nav un nebūs ka spēkam visiem un uzreiz.

K. Strada-Rozenberga: Eksāmens noteikti būtu saglabājams. Protams, tāpat kā ikviens process nevar uzreiz būt ideāls, arī šajā gadījumā organizatoriski būs nepieciešamas kādas izmaiņas. Personiski es teiktu, ka, iespējams, starp eksāmena daļu kārtošanas reizēm varētu būt arī nedaudz lielāks pārtraukums un tematiskās ievirzes jautājumi studējošiem varētu būt zināmi arī ātrāk. Tāpat šobrīd vēl nav novērtējama apelācijas procesa efektivitāte. Tas par pašu eksāmena norisi.

Savukārt ieteikums nākotnei ir studentiem saprast, ka šīs eksāmens nav laimes spēle vai loterija, bet gan nozīmīgs pārbaudījums, kuram jāgatavojas ilgstoši un rūpīgi, sākot ar augstskolas izvēli un attieksmi pret studijām no paša pirmā līdz pašam pēdējam studiju priekšmetam, ar atbildīgu attieksmi un apzinoties sekas. Bet augstskolas secinājumus, domājams, jau izdarījušas un spers nepieciešamos soļus piedāvātās izglītības uzlabošanai.

Ivo Krievs
Biznesa augstskolas "Turība" (BAT) Juridiskās fakultātes dekāns

JV: Vai BAT Juridiskās fakultātes studenti šajā eksāmenā piedalījās?

I. Krievs: Diemžēl šogad neviens BAT students neizlēma piedalīties eksāmenā un tika atlikts uz nākamo eksāmenu, lai būtu lielāka skaidrība. Bet, tā kā no BAT pasniedzēji piedalījās eksāmena organizēšanas procesā, tad viedokli varam sniegt.

I. Krievs: Latvijā šis eksāmens ir jauns, bet daudzviet Eiropā līdzīgi tiek organizēts eksāmens ar mērķi nodrošināt augstu izglītības kvalitāti visiem juristiem neatkarīgi no augstskolas, kurā iegūta izglītība.

Pirmais eksāmens tika organizēts lielā steigā. Ja darbs pie eksāmena jautājumu izstrādāšanas būtu pamatīgāks, iespējams, eksāmena kvalitāte būtu augstāka.

Otrā eksāmena licējiem noteikti būs vieglāk to nokārtot, jo būs zināms eksāmena jautājumu un kāzusu stils un vērtēšanas bardzība. Pirmais eksāmens visiem bija lēciens nezināmajā (terra incognita).

I. Krievs: Pārsteidzoši sliktie eksāmena rezultāti var tikt izskaidroti ne tikai ar studentu vājajām zināšanām. Pēdējā gada laikā studenti mācījās attālināti un nebija iemesla iekalt no galvas informāciju, ko ērti var atrast internetā (tas eksāmenā nebija atļauts). Mağistratūrā studenti specializjas kādā noteiktā jomā, bet eksāmenā tika pārbaudītas visu jomu zināšanas.

I. Krievs: Būtu vērtīgi studentiem zināt visus eksāmena jautājumus jau iepriekš, kaut vai to skaits būtu simtos. Tad tiktu sasniegts eksāmena mērķis – iegūta drošība, ka eksāmenu noliek tikai zinoši un gudri juristi, tomēr vienlaikus būtu atklāti informēti studenti par gaidāmajiem jautājumiem. Savukārt visus iepriekšējo gadu kāzusus vajadzētu publiskot, gadu gaitā uzkrājot vērtīgu kāzusu krājumu. Studenti tos varētu izmantot, gatavojoties nākamo gadu eksāmeniem. Līdzīgi krājumi ir arī, piemēram, svešvalodu starptautiskajos eksāmenos.

Dr. iur. Jānis Grasis
RSU Juridiskās fakultātes dekāns

Eksāmens bija zināšanu pārbaude šādos studiju kursos: krimināltiesībās, kriminālprocesa tiesībās, civiltiesībās, civilprocesa tiesībās, konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesībās un komerctiesībās, starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās, tiesību teorijā, tiesību filozofijā un Latvijas tiesību vēsturē. Starptautiskās tiesības vēl jāsadala starptautiskajās publiskajās tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās; tātad kopā sanāk 14 studiju kursi.

Ir jāsaprot, ka jebkuram, kurš gatavojas nolikt šādu eksāmenu, nopietni jāgatavojas, un tāpēc es speciāli uzskaitīju visus studiju kursus. Katrs maģistrants profesionāli darbojas kādā tiesību jomā: cits vairāk krimināltiesību, cits civiltiesību, cits administratīvo tiesību jomā, bet ikdienā mazāk darbojas citās jomās. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc Tieslietu ministrija tik vēlu sasauca Kvalifikācijas eksāmena komisijas pirmo sēdi (tikai aprīļa beigās), un tad beidzot sāka darboties arī piecu jomu apakškomisijas. Eksāmena anotācija/saturs vai noteikts skaits jautājumu (nav svarīgi, kā mēs to noformulējam) studentiem jāzina laikus, lai var pienācīgi sagatavoties. Tā kā nākamais eksāmens tiek plānots ziemā, tad būtu tikai normāli, ja jau septembrī students zinātu sagaidāmā eksāmena ietvarus.

Vai būtu eksāmens jākārto piecās jomās? Nezinu. Manuprāt, juristu nākotne ir specializācija kādā no eksāmena jomām. Noteikti jāatstāj tiesību teorija, kas ir pamatu pamats, bet varbūt studentam būtu jānokārto divas jomas atbilstoši savai esošajai un nākotnes specializācijai.

Māris Lejnieks
LU JF lektors, eksāmena komisijas loceklis

Pirmais šāds eksāmens pagājis, un ir iespēja uz to atskatīties, izvērtējot gan pozitīvos aspektus, gan domājot par turpmākās uzlabošanas iespējām.

Par eksāmena nepieciešamību – nebūšu oriģināls, to atbalstot. Atgādināšu, ka par šāda eksāmena nepieciešamību tiek diskutēts jau vismaz divdesmit gadus.¹ Šo desmitgažu laikā eksāmenam bija nopietna pretestība, argumentējot, ka autonomas augstskolas var taču pasniegt, ko un kā vēlas, ka ir taču valdības noteiktais vienotais profesijas standarts, ka pietiek ar augstskolu akreditāciju. Acīmredzot nepietiek, ko parādīja arī šī eksāmena rezultāti.

Es kā šī eksāmena komisijas loceklis piedalījos Starptautisko tiesību apakškomisijas darbā gan uzdevumu veidošanas un jautājumu formulēšanas procesā, gan klātstāvēšanā, gan vērtējot studentu atbildes uz teorijas jautājumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) jurisdikciju. Pagaidām gan nav pieejama sīkāka statistika par to, kāda ietekme uz starptautisko tiesību teorijas eksāmenu bija atsevišķi jautājumam starptautiskajās publiskajās tiesībās (ECT jurisdikcija), kāda – jautājumam starptautiskajās privāttiesībās, kāda – Eiropas Savienības tiesībās. Tā kā vērtēju teorijas jautājumu par ECT jurisdikciju, tad zinu, ka no 130 kārtotājiem 34 nenokārtoja šo jautājumu, t.i., nezināja, ka ECT ir kāds sakars ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ka, pirms iesniegt prasību ECT, jāizsmeļ vietējie tiesību aizsardzības līdzekļi, ka pieteikumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus (no šī gada 1. augusta četrus mēnešus) pēc pēdējās nacionālās tiesu instances sprieduma, ka papildu priekšnoteikumi ir arī tādi – sūdzība nedrīkst būt anonīma, nedrīkst būt jau reizi skatīta un tai jābūt kaut cik būtiskai. Bija jāzina, ka prasību var iesniegt ne tikai fiziskās personas, bet arī privātās juridiskās personas un valstis. Domāju, ka nekas pārmērīgi sarežģīts, ka mēs nedrīkstētu par profesionālu juristu Latvijā uzskatīt tādu augstskolu absolventu, kuram praktiski nav nekādas nojausmas par ECT. Bet, kā jau minēju, trešdaļa kārtotāju pat elementārā līmenī to nezināja.

Kāds iemesls tam, ka eksāmenu nenokārtoja nedaudz vairāk kā puse LU Juridiskās fakultātes beidzēju, kā arī nenokārtoja neviens citas augstskolas beidzējs? Varu tikai spekulēt, ka šis bija pirmais šāda veida eksāmens, ka, iespējams, studenti vēl neuztvēra to pietiekami nopietni. Skaidrākus secinājumus varēsim izdarīt tad, kad būs redzama pilnīga statistika par katru jautājumu un katru apakšjautājumu, turklāt sadalījumā pa augstskolām.

Taču varētu būt arī daži apsvērumi, kā šo eksāmenu pilnveidot nākotnē:

• Ir taču XXI gs., kāpēc lai, kāzusu risinot, studenti nedrīkstētu izmantot interneta pieslēgumu?!
• Starp eksāmena sadaļām pa tiesību nozarēm bija tikai viena diena. Iespējams, tas ir par maz, lai studenti atgūtos pēc iepriekšējās eksāmena daļas kārtošanas, turklāt ņemot vērā katras eksāmena daļas apjomu. Viena diena, lai pārslēgtos uz starptautiskajām publiskajām, starptautiskajām privātajām un Eiropas Savienības tiesībām varētu būt tomēr par maz. Domāju, ka eksāmenu varētu organizēt arī tā, lai vismaz divas dienas būtu starp eksāmena sadaļām.
• Starptautisko tiesību kāzusā bija mēģinājums apvienot vienā kāzusā gan starptautiskās publiskās, gan Eiropas Savienības tiesības, gan starptautiskās privāttiesības. Man liekas, ka kāzuss sanāca nedaudz "frankenšteinisks". Ja būtu iespēja kāzusa risināšanas laikā izmantot internetu, es neredzētu šķēršļus tam, lai kāzusā nekombinētu visas trīs nozares, bet maksimums divas.

Dāvids Gurevičs
LU JF students, kas kārtoja eksāmenu

Teorijas jautājumi un kāzusu uzdevumi lielākoties atbilda tam, ko apguvu LU JF bakalaura un maģistra studiju programmu ietvaros. Jāatzīstas tomēr, ka mani pārsteidza atsevišķi jautājumi, piemēram, par lauku servitūtiem, komandītsabiedrības lietvedību vai Kanta republikānisko satversmi, un var ilgi diskutēt, cik šādu jautājumu uzdošana atbilst eksāmena mērķim pārbaudīt jurista profesijas pamatzināšanas. Taču kopumā spēju saņemties un parādīt savas zināšanas, kas arī tika novērtēts pozitīvi.

Visnotaļ pareizi ir tas, ka daži eksāmena komisijas locekļi izmantoja iespēju uzrakstīt komentārus pie sniegtajām atbildēm, tomēr viennozīmīgi lielu trūkumu saskatu tajā, ka nav pieejams izvērstāks vērtējuma pamatojums pie dažiem teorijas jautājumiem un kāzusiem. Tādēļ mans ierosinājums būtu padarīt vērtēšanas sistēmu caurskatāmāku, lai ikviens eksāmena kārtotājs varētu pārliecināties par iegūtā vērtējuma pamatotību, kā arī zināt, kādos jautājumos būtu jāpilnveido zināšanas.

Sniedzot vērtējumu par nupat piedzīvoto, visnotaļ izaicinošo pārbaudījumu jurista kvalifikācijas iegūšanai, nav slēpjams, ka daži teorijas jautājumi radīja nepatīkamu pārsteigumu to zināmās specifikas dēļ. Jo šādu specifisku jautājumu izvēles atbilstība tam, kas vairāk nekā divu gadu garumā tika pausts studentu uztraukuma mazināšanai – "[..] šis eksāmens nav radīts, lai pārbaudītu jūsu ekselenci, bet gan lai pārbaudītu zināšanas, kas būtu jāzina katram juristam," nav skaidra.

Kā pozitīvo aspektu varu minēt pašu eksāmena kārtošanu elektroniskajā vidē, kas, manuprāt, manāmi atviegloja visu pārbaudījuma gaitu un norisi ne vien studentiem, bet arī eksāmena vērtētājiem. Norādot uz trūkumiem notikušajā pārbaudījumā, varu tikai pievienoties jau kolēģu paustajam par pareizo risinājumu/atbilžu pārskatu vai vērtēšanas vadlīniju pieejamību, kas sniegtu iespēju saprast saņemtā vērtējuma pamatotību un ļautu apjaust, kuros jautājumos un kā eksāmena kārtotājs ir kļūdījies. Protams, novēršams trūkums turpmākajiem gadiem ir ikviena topošā jurista kompetences novērtēšanai atbilstošu teorijas jautājumu izvēle, kas neiekļautu tik specifiskus jautājumus, uz kādiem atbildes bija jāsniedz šogad, kā, piemēram, lauku servitūti.

Protams, jāatzīst, ka ir neviltots prieks par saņemtajiem pozitīvajiem rezultātiem pirmajā valsts vienotajā jurista kvalifikācijas eksāmenā gan man, gan arī maniem tuvākajiem kolēģiem no LU JF!

Komentārus apkopoja Viktorija Soņeca