ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Augusts 2021 /Nr.31 (1193)

Starptautiskā prakse, noslēdzot izslēdzošā ieskaita līgumus par atvasinātiem finanšu instrumentiem
Mg. iur.
Jevgēnija Ziņģe
Swedbank AB (publ) juriste 

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu praktiskajos aspektos, noslēdzot līgumus par darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un izslēdzošā ieskaita veikšanā, ņemot vērā starptautiski atzītu līgumisko attiecību struktūru, mainīgo Eiropas Savienības regulējumu un citu notikumu ietekmi, piemēram, Breksitu un Covid-19.

Pēdējo dažu gadu laikā ir novērotas vairākas uz finanšu tirgu stiprināšanu virzītas iniciatīvas gan Baltijas, gan Eiropas Savienības līmenī.1 Ir atzīts, ka labi funkcionējošs finanšu un kapitāla tirgus spēj sniegt tirgus dalībniekiem finansēšanas iespējas ārpus ierastās kreditēšanas, kā arī atbalstu ekonomikas atveseļošanai arī pēc Covid-19 ietekmes.2 Atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir nozīmīga loma kā riska mazināšanas līdzekļiem, ņemot vērā to ietekmi gan uz atsevišķiem aktīviem (piemēram, uz vērstpapīriem, attiecībā uz kuriem tie ir noslēgti), gan finanšu instrumentu portfeli kopumā. 2021. gada 10. jūnijā Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektu "Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likums" (turpmāk – Izslēdzošā ieskaita likumprojekts).3 Kopā ar šo likumprojektu ir iecerēts pieņemt grozījumus arī ar šo jomu saistītajos likumos, piemēram Maksātne­spējas likumā, Kredītiestāžu likumā un citos likumos.4 Normatīvā regulējuma pilnveidošana attiecībā uz izslēdzošā ieskaita veikšanu darījumos ar atvasinātiem finanšu instrumentiem radīs labvēlīgāku vidi šo darījumu slēgšanai gan vietējā, gan arī pārrobežu līmenī, ļaus tirgus dalībniekiem izmantot starptautiskajā finanšu tirgū atzītas priekšrocības, kā arī pozicionēs Latvijas uzņēmumus kā uzticamus darījuma partnerus pasaulē. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu praktiskajos aspektos, noslēdzot līgumus par darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un izslēdzošā ieskaita veikšanā, ņemot vērā starptautiski atzītu līgumisko attiecību struktūru, mainīgo Eiropas Savienības regulējumu un citu notikumu ietekmi, piemēram, Breksitu un Covid-19.

 

1. Atvasināto finanšu instrumentu būtība un mērķis

Latvijas normatīvajos aktos atvasinātie finanšu instrumentu (turpmāk – atvasinātie instrumenti) veidi ir definēti Finanšu instrumentu likumā.5 Vēsturiski atvasinātie instrumenti pastāvēja jau senatnē. Tā, piemēram, senajā Grieķijā slēdza nākotnes darījumus (futures) attiecībā uz olīveļļu, šādā veidā nosakot cenu, par kādu olīveļļa tiktu nopirkta nākotnē. Līdzīgi tika noteikta nākotnes cena tulpēm Holandē tālajā 17. gadsimtā.6 No teorijas izriet, ka atvasinātais instruments (derivative) ir finanšu produkts, kura vērtība radās (tika atvasināta) (derived) no cita produkta. Piemēram, iespēja iegādāties kādu aktīvu kādā noteiktā brīdī nākotnē ir finanšu produkts, kura vērtība radās no šī aktīva (underlying asset). Par šādiem aktīviem var būt, piemēram, akcijas, obligācijas, valūta, indeksi, prece – graudi, kvieši, zelts, nafta utt. Atvasinātos instrumentus var iedalīt divos veidos – biržās noslēgtajos nākotnes līgumos (futures) un ārpusbiržas noslēgtajos instrumentos (OTC derivatives7 – termiņdarījumi vai nākotnes darījumi (forwards)8, iespēju līgumi (options),9 un mijmaiņas darījumi (swap)10). Rakstā tiks apskatīts starptautiski atzītais līguma standarts attiecībā uz ārpusbiržas tirgotiem atvasinātiem instrumentiem.

Kāpēc tiek noslēgti darījumi ar atvasinātiem instrumentiem? Atbildot īsumā – lai iegūtu finansējumu par vēlamo procentu likmi vai arī ar mērķi nofiksēt preces cenu pārskatāmā nākotnē un samazināt zaudējumu risku no tirgus svārstībām.11 Ir viedoklis, ka atvasinātie instrumenti atver pieeju jauniem vai citādi nepieejamiem kapitāla tirgiem par zemākām izmaksām un palielina atdevi par atvasināta instrumenta bāzes aktīvu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Emīls Jonins
Skaidrojumi. Viedokļi
Cīņa ar dezinformāciju Latvijā (I)
Divu rakstu sērijā autors vērsīs lasītāju uzmanību uz to, kas ir dezinformācija un ar kādiem riskiem ir saistīti nepārdomāti un pārmērīgi centieni to ierobežot, kā arī norādīs uz, iespējams, alternatīviem līdzekļiem, kā ...
3 komentāri
Sigita Martinsone
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā
Iepazīstoties ar Egona Rusanova 2021. gada 20. jūlija "Jurista Vārdā"1 pausto viedokli par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) – likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (897/Lp13),2 autore, ...
Ligita Fokrote
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts amatpersonu pienākums atlīdzināt prettiesiski gūtos ienākumus
Dita Plepa
Juridiskā literatūra
Cilvēka cieņa kā juridisks pētījuma objekts
Cilvēka cieņas koncepts balstās uz senām reliģiskām un filozofiskām tradīcijām, tomēr pēdējo simts gadu laikā tas ir kļuvis arī par juridisku fenomenu.1 Cilvēka cieņa ir gan normatīvā regulējuma objekts, gan juridisks arguments ...
Līga Mazure
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Līga Mazure
Tiesību zinātņu doktore, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) asociētā profesore, Rīgas Stradiņa universitātes vecākā pasniedzēja. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 11 raksti un viedokļi. Pirmais raksts: 2006. gadā. Visas ...
AUTORU KATALOGS