ŽURNĀLS Intervija

Kāda bija valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena pamatideja un mērķi? Kādēļ bija nepieciešams šāds eksāmens? Vai pēc rezultātu apkopošanas joprojām uzskatāt, ka tas ir nepieciešams? Kādi eksāmena mērķi tika sasniegti?

Kādēļ bija nepieciešams eksāmens. Sarunas par vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu aizsākās jau samērā sen. Atceros, ka ar mūsu šā brīža Valsts prezidentu tāda saruna norisinājās jau 90. gadu beigās. Šai nepieciešamībai bija un ir vairāki iemesli – globāli un no pasaules pieredzes izrietoši, kā arī lokāli, ņemot vērā mūsu vēsturisko "bagāžu", kura jo īpaši smagu traumu atstāja tiesību studijās. Padomju okupācijas laikā tiesību studijas bija veidotas tā, lai skaidrotu un pamatotu komunistiskās partijas ideoloģiju. Īpaši skartas, protams, bija publiskās tiesības, bet arī privātās tiesības.

Skatoties pasaules praksē, ir pietiekami daudz piemēru, kur tiek pievērsta īpaša uzmanība jurista kvalifikācijai, jurista izglītībai. To panāk ar vairākām atšķirīgām metodēm. Vācijas metode, kas mums jau ir zināma, bija viens no inspirācijas avotiem. Bet vienlaikus mēs zinām arī Anglijas metodi. Cik ļoti daudz un ilgi jāiet uz to, lai Anglijā kļūtu par tiesnesi! Tāpat, piemēram, Francijas sistēma, kurā ir gan ļoti augsta līmeņa valsts pārvaldes skolas, gan tiesnešu skolas. Pasaules pieredze, īpaši demokrātisko valstu pieredze, mums rāda, ka, ņemot vērā juristu īpašo atbildību demokrātiskas sabiedrības attīstības procesos, gan universitātēm, gan eksāmeniem un eksāmenu sistēmai tiek uzliktas īpašas prasības. Savukārt lokālā līmenī mums joprojām ir problēma izveidot atbilstošu augstākās izglītības modeli. Mēs nevaram iet lēnā solītī, uzlabojot jurista izglītību un jurista kvalifikāciju. Jo labi zinām un pēdējās desmitgades rāda, ka Latvijā ir ļoti vajadzīgi kvalitatīvi normatīvo aktu projekti, kvalitatīvi procesuālie lēmumi un spriedumi, jo tie ietekmē gan ekonomikas attīstību, gan arī cilvēku labsajūtu un labklājību.