ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Septembris 2021 /Nr.38 (1200)

Datorprogrammu izplatīšanas līgumiem saistošās tiesību normas
Gatis Liepiņš
Biznesa augstskola "Turība" Juridiskās fakultātes students 
Mg. iur.
Āris Kakstāns
 

Informāciju tehnoloģiju nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm,1 tai ir nozīmīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Ar datorprogrammu izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un izplatīšanu saistīto darījumu apjoms strauji pieaug – piecu gadu laikā, no 2014. līdz 2019. gadam, nozares nodokļu maksājumu apjoms ir dubultojies. Lai gan stabilai nozares attīstībai nepieciešams sakārtots datorprogrammu civiltiesiskās apgrozības tiesiskais regulējums, tomēr informācijas tehnoloģiju nozarei speciālā likuma nav. Latvijā ar Autortiesību likumu2 par datorprogrammu kā intelektuālā īpašuma objektu aizsardzības mehānismu ir nostiprinātas autortiesības vispārīgā līmenī. Savukārt ar Autortiesību likuma 2. panta sesto daļu par datorprogrammu civiltiesiskās apgrozības regulējumu tiek noteikts Civillikums.3

Rakstā autori piedāvās nepieciešamos uzlabojumus datorprogrammu izplatīšanas līgumiem saistošajos tiesību aktos, kas precizētu šajos līgumos iekļaujamo saturu.

Rakstā aplūkoto problemātiku raksturo šādi sākotnējie izejas punkti:

  • autortiesībām ir noteicoša loma datorprogrammu kā intelektuālā īpašuma aizsardzībā;
  • datorprogrammu civiltiesiskajai apgrozībai ir saistošs vispārējais civiltiesību regulējums;
  • tipiskie datorprogrammu izplatīšanas līguma noteikumi ir izveidojušies starptautiskas prakses rezultātā, līdz ar ko ir apgrūtināta iespēja nacionālā līmenī identificēt saistošās tiesību normas un to nepilnības.

 

1. Autora darba aizsardzība datorprogrammu jomā

Autortiesību likums definē autora personiskās un mantiskās tiesības. Autora personiskās tiesības tiek uzskaitītas Autortiesību likuma 14. panta pirmajā daļā: tiesības uz autorību, tiesības uz darba izziņošanu, tiesības uz darba atsaukšanu, tiesības uz vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību. Šo tiesību nemantiskais, personiskais raksturs saskaņā ar Autortiesību likuma 14. panta otro daļu neļauj to atsavināšanu, tiešā veidā civiltiesiskajā apgrozībā tās nepiedalās.

Atbilstoši Autortiesību likuma 1. panta pirmajai daļai par darba autoru tiek atzīta tikai fiziska persona. Savukārt juridiska persona (uzņēmums, darba devējs) uz darba līguma pamata var kļūt tikai par datorprogrammas mantisko tiesību pārņēmēju, kā to norāda Autortiesību likuma 12. panta otrā daļa. Tātad Autortiesību likums pieļauj autora (fiziskas personas, darbinieka) personiskās tiesības veikt sava darba atsaukšanu un ar darba līguma noteikumiem šādas tiesības nevar aizliegt. Lai arī darba devēja intereses aizsargā Autortiesību likuma 14. panta pirmās daļas trešā punkta atzīme par autora pienākumu atlīdzināt atsaukšanas rezultātā darba lietotājam radītos zaudējumus, tas neizslēdz datorprogrammas ražošanas uzņēmuma darbinieka iespēju izmantot savas autora personiskās tiesības uz darba atsaukšanu.4 Ņemot vērā datorprogrammas funkcionālo dabu5 (atšķirībā no mākslas un literāriem darbiem), raksta autoru ieskatā, būtu papildināms Autortiesību likuma 14. pants ar norādi, ka pirmās daļas pirmais punkts neattiecas uz datorprogrammu autoriem.

Autortiesību likuma 16. panta otrajā daļā norādīts, ka juridiskām un fiziskām personām var pāriet autora mantiskās tiesības uz datorprogrammu. Mantisko tiesību pāreja var notikt, piemēram, uz darba līguma vai atlīdzināma atsavināšanas līguma pamata. Tādējādi autora mantiskās tiesības nokļūst civiltiesiskajā apritē.

Autortiesību likums uzskaita autora izņēmuma mantiskās tiesības (izplatīt, padarīt pieejamu sabiedrībai (publicēt), iznomāt, izīrēt, reproducēt un pārveidot datorprogrammu). Šis uz datorprogrammu attiecināmo autora mantisko tiesību uzskaitījums sakrīt ar Padomes Direktīvas 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību6 4.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Autortiesību likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gabriela Šantare
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko vides tiesību pienākumu erga omnes raksturs
1970. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Starptautiskā tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu, ar kuru tā atzina tādu valsts atbildības konceptu kā erga omnes.1 Taču starptautiskajai sabiedrībai vajadzēja gandrīz ...
2 komentāri
Baiba Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas ietekmē
Valsts atbalsts (state aid) ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences politikas pamatelementiem. Tas tiek strikti kontrolēts, jo valsts atbalsts kropļo konkurenci starp dalībvalstīm un traucē ES vienotā tirgus darbībai.1 ...
Ringolds Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā cīņa par latgaliešu valodu ietekmēja latviešu valodas statusu
"Latgaliešiem blakus to latviskai nacionāli kulturālai identitātei, kas ir kopēja visai latviešu nācijai, pastāv vēl arī to specifiskā kultūrvēsturiskā identitāte" (Valsts prezidents Egils Levits)1 Pateicoties Valsts prezidenta ...
Jekaterina Macuka
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Jekaterina Macuka
Datu valsts inspekcijas direktore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti pieci viņas raksti, kā arī vairāki viedokļi un komentāri. Pirmais raksts – 2012. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Policijai piešķirs tiesības nošķirt vardarbīgu personu bez aizsargājamās personas iesnieguma
Saeima 16. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus1 likumā "Par policiju". Ar tiem plānots noteikt, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu ...
AUTORU KATALOGS