ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Oktobris 2021 /Nr.40 (1202)

Uzņēmuma pārejas konstatācija nodokļu maksātāju lietās
2 komentāri
Mg. iur.
Baiba Gedrovica
Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas Otrās nodaļas galvenā juriste 
Mg. iur.
Evita Kuzma
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Sarežģīto parādu atgūšanas daļas galvenā juriste 

Daļa uzņēmēju, saskaroties ar nodokļu samaksas problēmām, kā risinājumu saskata jaunas sabiedrības dibināšanu vai jaunas sabiedrības iegādi, tas ir, savas saimnieciskās darbības pārcelšanu uz jauno sabiedrību. Savukārt sabiedrība, kurai izveidojies nodokļu parāds, tiek atstāta bez valdes, vai tajā ieceļ trešo valstu pilsoņus. Šādas it kā vienkāršas shēmas rezultātā rosīgākie uzņēmēji izvairās no nodokļu samaksas pienākuma.

Jau vairāk nekā gadu nodokļu administrācija vērtē, vai nodokļu nesamaksāšanas pamatā ir vai nav uzņēmuma pāreja. Šā brīža statistika ir visai neiepriecinoša – no katriem desmit nodokļu parādniekiem vidēji 2–4 gadījumos ir konstatējama uzņēmuma pāreja. Turklāt uzņēmuma pāreju kā (tiesisku) instrumentu vēlas izmantot arī nodokļu maksātāji, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu administrācijas kontroles pasākumiem.

Rakstā sniegsim ieskatu, kas ir uzņēmuma pāreja nodokļu maksātāju lietās, kā nodokļu maksātājiem iespējams konstatēt uzņēmuma pāreju, kā arī aplūkosim tiesvedības aspektus attiecībā uz uzņēmuma pāreju.

Uzņēmuma pārejas jēdziens ir ietverts Komerclikuma 18. un 20. pantā, Darba likuma 117.–121. pantā, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. panta otrajā un trešajā daļā, Civillikuma 987. un 1402. pantā un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/23 EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā.

Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.1 Uzņēmuma pārejas gadījumā sabiedrībai, kura ieguvusi uzņēmumu, pāriet arī visas attiecīgā uzņēmuma saistības. Turklāt par saistībām, kurām izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, atbild ne tikai uzņēmuma ieguvējs (kurš ir atbildīgs par visām šī uzņēmuma saistībām), bet arī uzņēmuma nodevējs. Uzņēmuma ieguvējs un uzņēmuma nodevējs par saistībām, kurām izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, atbild solidāri.2

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka, pārejot uzņēmumam vai tā patstāvīgajai daļai, likums uzliek uzņēmuma ieguvējam pilnu atbildību par uzņēmuma sastāvā ietilpstošajām saistībām. No iegūšanas brīža uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas ieguvējs uzskatāms par uzņēmumā ietilpstošu saistību pārņēmēju un atbild kreditoram gan par visām tām saistībām, kuras uzņēmumā ir bijušas līdz pārejas brīdim, gan par tām, kuras nodibinātas pēc pārejas.3

Pēc būtības uzņēmuma pāreja ir visu to uzņēmumā ietilpstošo lietu un vērtību pāreja citas personas īpašumā vai lietošanā, kuras ir nepieciešamas patstāvīgas saimnieciskās darbības turpināšanai, saglabājot uzņēmuma identitāti.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments (turpmāk – Senāts) lietā Nr. SKC-340/2017 ir atzinis, ka par uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādu apstākļu kopums, tostarp darbinieku pāriešana darbā pie ieguvēja, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana, saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese, saistību pret banku pārņemšana, atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie ieguvēja.

Praksē visbiežāk sastopamie apstākļi ir šādi – saglabāts uzņēmuma saimnieciskās darbības veids un vieta, konstatējama sabiedrību amatpersonu, dalībnieku un pilnvaroto personu savstarpējā saistība, pārņemti darba ņēmēji, pārņemti preču/pakalpojumu piegādātāji un saņēmēji, saglabāta zinātība jeb know-how, pārņemtas saistības, kā arī daudzi citi pierādījumi, kas ir atkarīgi no uzņēmumu saimnieciskās darbības veida.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
11
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums  
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Prakse
5. Oktobris 2021 / 14:53
0
ATBILDĒT
Viss jau būtu labi, bet ir nācies saskaties ar lietu, kur VID pieaicina kā trešo personu ar jau rakstā minēto lēmumu, kurš nav apstrīdams. Nu labi, tad ejam un izsakām sūdzības audita lietā, bet opā tur inspektors nedos jebkādus materiālus, jo audits uzsākts pret citu personu un tur visādi komercnoslēpumi un ierobežota informācija un kas tik vēl ne...

Beigās sanāk - pieaicina procesā, lai no tevis piedzītu naudu, bet aizstāvēt sevi iespēju dod tikai tad, kad lieta jau tiesā.

Varbūt tad auditu sākt pret abiem uzņēmumiem vienlaikus, lai viss notiek godīgi?
Kristaps
5. Oktobris 2021 / 09:17
0
ATBILDĒT
Paldies par izvērsto tiesiskā regulējuma pārskatu, tomēr neatbildēts ir palicis pats būtiskākais jautājums - kas tad nodokļu administrācijai dod tās tiesības ar administratīvo aktu, kura pārsūdzēšana pat neaptur izpildi(!) noteikt civiltiesiska darījumu esamību vai neesamību vai tā būtiskās sastāvdaļas. Paplašinot šādā veidā kompetences tiek veidota labvēlīga augsne VID amatpersonu pilnvaru ļaunprātīgai izmantošanai, jo faktiski katrā civiltiesiskajā darījumā ir nodokļu komponente. Līdz ar to civiltiesiskā apgrozība kļūst nedroša. Uz iespējamo šīs aiz matiem pievilktās intrepretācijas turpmāko attīstību autores jau norāda rakstā, citēju "uzņēmums pērk preces, deklarē ar PVN apliekamu darījumu, apgalvojot, ka uzņēmuma pāreja nav notikusi" Tātad jebkuras lielākas preču partijas piegādes gadījumā pircējam jāizveic pārdevēja due diligence. Bēdīgākais visā šajā stāstā ir tas ka atkal jau sitam savējos, lai svešie baidās, jo ja t.s. "uzņēmuma pārņēmējs" būs citas jurisdikcijas rezidents, tad tādam VID ar šiem lēmumiem neko nodarīt nevarēs. Sk. lik. par "Valsts ieņēmumu dienestu" 6.pantu
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Intervija
Padarīta darba sajūta
2021. gada 17. augustā apritēja desmit gadi kopš Dr. iur. Sanita Osipova sāka pildīt Satversmes tiesas tiesneses pienākumus, un tas nozīmē, ka jau drīzumā viņa tiesu atstās. Divas reizes viņa tika ievēlēta par Satversmes tiesas ...
1 komentāri
Egons Rusanovs
Viedoklis
Kā valstij sokas ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi lietā par īslaicīgu cietuma atstāšanu tuva radinieka bēru gadījumā
Realitāte, kuras priekškaru plašāk pavēra Satversmes tiesas 2020. gada 18. septembra spriedums lietā Nr. 2019-32-01, un vairumam sabiedrības pagaidām vēl nezināmās minētā sprieduma izpildes sekas ir pamudinājums aplūkot jautājumu par ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Ieslodzīto tiesības atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā
Ieslodzījuma izpildes ietvaros nākas sastapties ar ļoti dažādām situācijām, un viena no tām ir gadījums, kad nomirst ieslodzītajam tuvs radinieks. Labi zinām, kā notiek atvadīšanās no miruša radinieka brīvībā, bet diezgan ...
Jānis Urbāns
Viedoklis
Par cietušo tiesībām, ja satiksmes negadījuma rezultātā gājis bojā cilvēks
Rasma Zvejniece
Informācija
Apkopotas Senāta atziņas par kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem
Septembra izskaņā Augstākās tiesas mājaslapā ir publicēts Senāta tiesu prakses atziņu apkopojums "Kaitējuma kompensācijas cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ...
AUTORU KATALOGS