ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Oktobris 2021 /Nr.40 (1202)

Patiesa informācija kā pamats personas reputācijas aizskārumam
II daļa. Tiesību uz reputāciju aizskāruma pieļaujamības vērtēšana

Autore turpina aplūkot iepriekšējā rakstā1 iesākto tematu par personas reputācijas aizskārumiem ar patiesu informāciju. Pirmajā rakstā apskatīts, kas ir reputācijas jēdziens un tā saturs, tika noteikts nepieciešamā aizskāruma apmērs, lai konstatētu reputācijas aizskārumu, un analizēts, kādos gadījumos reputācija var tikt aizskarta gan ar patiesu, gan nepatiesu informāciju.

Šajā rakstā analizēti esošie aizskāruma samērīguma izvērtēšanas kritēriji, ierosināti izvērtējuma aspekti patiesas informācijas gadījumā un īsumā analizēti personai pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi Latvijā.

1. Aizskāruma nepieciešamības izvērtējums

Mūsdienās pastāvošie vārda brīvības un privātās dzīves aizskārumu samērošanas kritēriji ir visai plaši un aptveroši. Tomēr šie kritēriji ir izstrādāti un tiek piemēroti situācijās, kad informācija ir aizskaroša, jo ir nepatiesa vai nav pamatota ar pietiekamu faktisko bāzi. Šā raksta ietvaros, ņemot vērā pirmajā rakstā aplūkoto problēmjautājumu – reputācijas aizskārumu ar patiesu informāciju, autore izvirzījusi un apskatīs vēl citus nozīmīgus aspektus, kas jāizvērtē tieši šādu potenciālo aizskārumu gadījumos.

Kā iepriekš noteikts, jebkura atzīta personas reputācijas aizskāruma gadījumā, kad aizskāruma nopietnības līmenis ir konstatēts un ir ticis nodibināts, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 8. pantu var piemērot, vienmēr šīs no ECK 8. panta izrietošās tiesības jāsamēro ar ECK 10. pantā noteiktajām tiesībām uz izteiksmes brīvību.

Starp šīm abām pamattiesībām nepastāv hierarhiska kārtība.2 Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) klasiskā pamattiesību ierobežošanas trīspakāpju kumulatīvā testa3 ietvaros, analizējot trīspakāpju testa trešo kritēriju – nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, izstrādājusi citus, daudz izsmeļošākus kritērijus,4 kurus izvērtē divu ierasto nepieciešamības kritēriju – sabiedriskās nepieciešamības5 un proporcionalitātes6 – ietvaros. Šie kritēriji ir: 1) sabiedrības interese par informāciju, 2) personas atpazīstamība un izplatītās informācijas būtība, 3) pašas personas iepriekšējā rīcība, 4) informācijas izplatīšanas veids un patiesums un, visbeidzot, 5) saturs, forma un izplatīšanas sekas.7 Pati ECT norādījusi, ka šie kritēriji nav visaptveroši un izsmeļoši un pēc nepieciešamības var tikt pielāgoti, lai nodrošinātu taisnīgāko katra gadījuma atrisinājumu.8

Šādu reputācijas aizskārumu izvērtējumu veic ECT, bet līdzīgu kritēriju interpretāciju var saskatīt arī citur pasaulē. Piemēram, Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesa pielietoja līdzīgu metodoloģiju, izvērtējot tos pašus aspektus, lai noskaidrotu, ka informācija par sabiedriski pazīstamu personu, šajā lietā prokuroru, bija sabiedrības interesēs.9

Kā secināms no ECT prakses, šie tiesību uz vārda brīvību un privāto dzīvi samērošanas kritēriji tiek piemēroti, izvērtējot abu tiesību mijiedarbību, visbiežāk, kad tikusi aizskarta personas reputācija.

Arī rakstos apskatītajā situācijā, izvērtējot reputācijas aizskārumu ar patiesu informāciju, būtu jāanalizē faktiskā situācija, pielietojot šos pašus kritērijus. Nākamajā apakšsadaļā tiks atklāts piecu minēto kritēriju saturs, un pēc tam, līdzīgi kā ECT to dara dažādās specifiskās privātās dzīves aizskāruma lietās, tiks izvērtēts, vai esošie kritēriji ir pilnīgi.

 

2. Atzītie izvērtējuma kritēriji

Ir pieci visbiežāk piemērotie kritēriji, kurus analizējot ECT parasti konstatē, vai iejaukšanās personas tiesībās uz privāto dzīvi ir bijusi samērīga un pieļaujama, vai arī tomēr ir radīts reputācijas aizskārums.

Pirmais kritērijs, ko ECT analizē, ir sabiedrības interese par informāciju. Šis kritērijs, lai gan vienādas nozīmes ar pārējiem, parasti tiek analizēts visplašāk. ECT nostiprinājusi, ka jebkura veida demokrātiskai sabiedrībai nozīmīga informācija ir sabiedrības interesēs,10 un šādai informācijai tiek nodrošināts augsts aizsardzības līmenis, jo sabiedrībai tās vārda brīvības ietvaros ir tiesības to saņemt.11 Katrā situācijā jānošķir, vai konkrētā informācija patiesi ir bijusi sabiedrībai nozīmīga vai arī vienkārši apmierināja sabiedrības ziņkārību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Intervija
Padarīta darba sajūta
2021. gada 17. augustā apritēja desmit gadi kopš Dr. iur. Sanita Osipova sāka pildīt Satversmes tiesas tiesneses pienākumus, un tas nozīmē, ka jau drīzumā viņa tiesu atstās. Divas reizes viņa tika ievēlēta par Satversmes tiesas ...
1 komentāri
Baiba Gedrovica, Evita Kuzma
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzņēmuma pārejas konstatācija nodokļu maksātāju lietās
2 komentāri
Egons Rusanovs
Viedoklis
Kā valstij sokas ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi lietā par īslaicīgu cietuma atstāšanu tuva radinieka bēru gadījumā
Realitāte, kuras priekškaru plašāk pavēra Satversmes tiesas 2020. gada 18. septembra spriedums lietā Nr. 2019-32-01, un vairumam sabiedrības pagaidām vēl nezināmās minētā sprieduma izpildes sekas ir pamudinājums aplūkot jautājumu par ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Ieslodzīto tiesības atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā
Ieslodzījuma izpildes ietvaros nākas sastapties ar ļoti dažādām situācijām, un viena no tām ir gadījums, kad nomirst ieslodzītajam tuvs radinieks. Labi zinām, kā notiek atvadīšanās no miruša radinieka brīvībā, bet diezgan ...
Jānis Urbāns
Viedoklis
Par cietušo tiesībām, ja satiksmes negadījuma rezultātā gājis bojā cilvēks
AUTORU KATALOGS