ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Oktobris 2021 /Nr.41 (1203)

Komercnoslēpums darba tiesiskajās attiecībās
Kaspars Rācenājs
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists 

Lions Feihtvangers esot teicis, ka "cilvēkam ir vajadzīgi divi gadi, lai iemācītos runāt, un sešdesmit gadi, lai iemācītos turēt mēli aiz zobiem". Krimināllikums savukārt paredz, ka mēles neturēšana jeb komercnoslēpuma neatļauta izpaušana citai personai var beigties ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Šajā rakstā aplūkošu komercnoslēpuma regulējumu no darba tiesisko attiecību skatpunkta un centīšos atbildēt uz jautājumiem, vai tiešām viss, ko darbinieks uzzina darba attiecību ietvaros, ir jātur aiz zobiem un vai nevar "dabūt pa zobiem", ja tomēr iegūto informāciju darbinieks izplata tālāk.

Ne viss, ko darbinieks uzzina darba attiecību laikā, ir jātur slepenībā

Darba līgumam un no tā izrietošajai darbinieka spējai apliecināt savas prasmes un tās attīstīt ne vien darba devēja labā, bet arī pilnveidot sevi kā personību, ir ne vien eksistenciāla, bet arī sociāla un attiecībā pret darbinieku – radoša nozīme.1 Tāpēc nebūtu pareizi, ja viss, ko darbinieks ir iemācījies vai uzzinājis, veicot savus darba pienākumus, piederētu darba devējam. Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvas (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/943) apsvērumos, komercnoslēpuma definīcija neietver triviālu informāciju, pieredzi un prasmes, ko darbinieki ieguvuši ikdienišķā savas nodarbinātības gaitā, kā arī informāciju, kas ir vispārēji zināma vai brīvi pieejama personām aprindās, kuras parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu.2

Tāpat Direktīva Nr. 2016/943 nesniedz nekādu pamatojumu, lai ierobežotu to, ka darbinieki izmanto pieredzi un prasmes, ko tie godīgā veidā ieguvuši, veicot savus parastos darba pienākumus.3

 

Kas ir komercnoslēpums, un kā darbinieks to var uzzināt

Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likuma (turpmāk – KAL) 2.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Komercnoslēpumi: jēdziens un statuss, piekļuves ierobežošana, tiesību pārkāpumi, tiesvedība, darba tiesiskās attiecības
Rihards Gulbis
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercnoslēpuma aizsardzības priekšnosacījumi, nelikumīga iegūšana, izmantošana un izpaušana
Pirms divarpus gadiem Latvijā tika būtiski pilnveidots normatīvais regulējums, ar kuru tiek nodrošināta uzņēmumu, pētniecisko institūciju un citu subjektu komerciāli vērtīgas informācijas tiesiskā aizsardzība. Pieņemot ...
Zane Pētersone
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi komercnoslēpuma tiesību pārkāpuma novēršanas lietās
Konkrētā raksta mērķis ir aplūkot civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas piemērojami lietās par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk – komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu novēršanas ...
Reinis Markvarts
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercnoslēpuma aizsardzība civilprocesuālajā tiesvedībā
Kristīne Ķipēna
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Kristīne Ķipēna
Tiesību zinātņu maģistre, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti četrpadsmit viņas raksti. Pirmais raksts: 2001. gadā. Publikācijas ...
AUTORU KATALOGS