ŽURNĀLS Notikums

16. Novembris 2021 /Nr.46 (1208)

Brīvības piemineklis: gaismā, nevis tumsā
Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis – par sabiedriskās iniciatīvas "Gaisma mūsu brīvībai" mērķiem un to īstenošanu
Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektu veidoja arhitekts Austris Mailītis, gaismu mākslinieks Normunds Bļasāns un datorgrafiķis, videoprojekciju mākslinieks Māris Kalve
Foto: Lita Krone, LETA

Jau dažas dienas pēc šī "Jurista Vārda" iznākšanas svinēsim Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, un tieši 18. novembra vakarā ar īpašu gaismas performanci noslēgsies vairākus gadus ilgusī sabiedriskā iniciatīva "Gaisma mūsu brīvībai", kuras mērķis bija izveidot mūsdienīgu Brīvības pieminekļa apgaismojumu, kas ļautu šo Latvijas simbolu pilnvērtīgi aplūkot un izceltu to pilsētvidē arī diennakts tumšajās stundās. Paradoksāli, bet līdz šim tas nebija pienācīgi izdarīts, un, neskatoties uz to, ka Rīgas nami un ielas visapkārt pēdējo gadu laikā kļuvuši aizvien gaišāki, Brīvības piemineklis turpināja grimt tumsā un epizodiski apgaismots tika vienīgi īpašās svētku reizēs.

Šo situāciju pirms pāris gadiem bija konstatējis bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, bet par vienu no viņa galvenajiem domubiedriem Brīvības pieminekļa izgaismošanā kļuva zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Latvijas juristu saime var būt lepna, ka šādas nozīmīgas un organizatoriskā ziņā sarežģītas iniciatīvas īstenošanā tik lielu darbu sabiedriskā kārtā veicis viens no tās pārstāvjiem. Pēc paša S. Bērtaiša teiktā, daudzi juristi arī ziedojuši izgaismošanas projektam nepieciešamo naudu, par ko ziedotājiem saka lielu paldies.

S. Bērtaitis pastāstīja "Jurista Vārdam" arī par to, kāds bija ceļš no idejas par Brīvības pieminekļa izgaismošanu līdz tās realizācijai, kādēļ bija svarīgi to veikt par ziedojumiem un kāpēc, neskatoties uz lielo darba un laika patēriņu, ir vērts iesaistīties sabiedriskās iniciatīvās.

2018. gadā V. Zatlers, konstatējot, ka labi izgaismotās Rīgas centrā Brīvības piemineklis diemžēl grimst tumsā un to pilnvērtīgi aplūkot iespējams vienīgi diennakts gaišajās stundās, sācis meklēt domubiedrus sabiedriskai iniciatīvai – izveidot nepieciešamo apgaismojumu. Par viņa domubiedru šī projekta vadībā kļuvis advokāts S. Bērtaitis, sākumā uzņemoties juridiskā konsultanta, bet pēc tam arī daudzus organizatoriskus un praktiskus pienākumus, tai skaitā pat apgaismojuma praktiskās izbūves darbu koordināciju.

Tā paša 2018. gada rudenī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts "Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds", kam tika piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Fonda dibinātāji bija V. Zatlers, S. Bērtaitis un labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta. Fonda dibināšanā iesaistīti arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, fonda "Namejs" priekšsēdētājs ģenerālis Raimonds Graube, kādreizējais Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda (1998–2007) valdes loceklis Pēteris Cielavs un arhitekts Andris Kronbergs.

Fonda mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa izgaismošanu – projekta izstrādi, projektēšanu un apgaismošanas uzstādīšanu, "lai visos gadalaikos būtu redzama un izgaismota brīvības aleja [..] un trīs zvaigznes mirdzētu arī tad, ja tumšs visapkārt"! Tika nolemts izveidot trīs dažādu veidu apgaismojumu: ikdienai (kas iedegas līdz ar tumsas iestāšanos); svētkiem (valsts svētkiem vai citiem svinīgiem sarīkojumiem, tajā skaitā ar valsts protokolu saistītiem notikumiem); kā arī īpašo notikumu izgaismojumu (ar mērķi radīt māksliniecisku stāstījumu un baudījumu).

Lai sasniegtu šo mērķi, darbs tika veikts vairākos posmos: sagatavošanās (Brīvības pieminekļa uzmērīšana un trīsdimensionāla modeļa izgatavošana), ziedojumu vākšana, projekta izstrāde un sabiedriskā apspriešana, projekta realizācija, kā arī likumdošanas iniciatīva Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu teritorijas juridiskās piederības sakārtošanai.

Pirms apgaismojuma projektēšanas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas – dronus un speciālu programmatūru, kas vienotā sistēmā apvieno tūkstošus uzņemto fotogrāfiju, tika veikta Brīvības pieminekļa unikāla digitālā uzmērīšana un SIA "Kalvestudija" tika izveidots precīzs trīsdimensionāls Brīvības pieminekļa modelis. Nākamajos soļos šī precīzā Brīvības pieminekļa kopija tika izmantota, lai eksperimentētu ar apgaismojumu un izmēģinātu, kā tas izskatīsies uz īstā pieminekļa. Digitālo uzmērīšanu un trīsdimensionālā modeļa izveidi fondam ļāva veikt AS "Swedbank" finanšu ziedojums. Jāuzsver, ka pieminekļa digitālie mērījumi ir tik precīzi, ka ļautu restaurēt un atjaunot jebkuru pieminekļa detaļu, tāpēc fonds šos vērtīgos datus pēc apgaismošanas projekta beigām plāno nodot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei.

2019. gada pavasarī iecere izveidot Brīvības pieminekļa apgaismojumu tika publiskota, lai sāktu ziedojumu vākšanu. Kā uzsver S. Bērtaitis, tieši nebūt ne vieglā ziedojumu vākšana jau sākotnēji tika iecerēta kā būtisks projekta finansējuma avots, jo par tautas ziedojumiem, kuru vākšana visā Latvijā aizsākās 1927. gadā un kā rezultātā tika savākta tiem laikiem milzīga summa – ap trīs miljoniem latu, 1935. gadā atklātais Brīvības piemineklis savulaik tika uzcelts. Tāpat par Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda vāktajiem ziedojumiem notika Brīvības pieminekļa restaurācijas darbi 2000. gadu sākumā. Arī šoreiz atsaucība bija liela, un starp ziedotājiem bija arī tādi cilvēki, kuru ģimenes savulaik ziedojušas pieminekļa celšanai. Kopumā izgaismošanas projektam no individuāliem ziedojumiem līdz šim ir savākti vairāk nekā 80 000 eiro. Tā kā bija iespējams ziedot arī pavisam mazas summas, piemēram, izmantojot aplikāciju Mobilly un ziedojumu tālruni, kopējais ziedotāju skaits varētu būt pat vairāk nekā 10 tūkstoši. Ieskaitot juridisko personu ziedojumus, kopējā summa ir aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tam jārēķina klāt daudzu iesaistīto cilvēku bez maksas veiktais darbs un uzņēmumu ziedotie materiāli. Vēlākos projekta etapos saņemts arī ievērojams valsts un Rīgas pilsētas finansiālais atbalsts. (Ziedojumi projekta pabeigšanas vajadzībām tiek pieņemti joprojām: https://brivibaspiemineklis.lv/ziedot.)

S. Bērtaitis īpaši uzteic Brīvības pieminekļa izgaismošanas radošo komandu, kuras pulcēšana ir V. Zatlera nopelni. Projektu veidoja arhitekts Austris Mailītis (viņš ir arī Mežaparka estrādes projekta autors), pazīstamais gaismu mākslinieks Normunds Bļasāns (vienlaikus arī viens no lielākajiem ziedotājiem projektam) un datorgrafiķis, videoprojekciju mākslinieks Māris Kalve (viņš arī gatavo videoprojekcijas, kas tiks izmantotas apgaismojuma atklāšanas performancē).

Apgaismojuma projektēšanas laikā bija jārēķinās ar daudziem faktoriem. Pirmkārt, uzstādījums bija cieņpilna attieksme pret Kārļa Zāles tēlniecisko darbu, tādēļ apgaismojumam bija jātop tādam, lai tas izgaismotu pieminekļa autora veikumu un ļautu pilnvērtīgi uztvert viņa ieceri, neradot jaunu vai pretrunīgu vēstījumu. Līdzīga bijusi arī sabiedrības attieksme, kas noskaidrota projekta publiskās apspriešanas gaitā, – daudzi Latvijas cilvēki ir piesardzīgi un konservatīvi visā, kas varētu nest pārmaiņas saistībā ar Brīvības pieminekli. Šis piemineklis ir Latvijas valsts nacionālais simbols ar ilgu vēsturi un milzīgu emocionālu vērtību.

Darba gaitā projektētāji un gaismu mākslinieki nonāca pie gala varianta: piemineklis – visas tēlu grupas – tiks vienmērīgi izgaismots no visām pusēm, uz sešiem balstiem uzstādot 50 prožektorus. Lai neveidotos ēnas, kas ir neizbēgami, ja apgaismojums tiek vērsts no apakšas uz augšu, prožektori tiks novietoti vairāku metru augstumā. Divi atsevišķi prožektori no Vecrīgas puses izgaismos Brīvības pieminekļa zvaigznes. Vienlaikus ar pieminekli tiks izgaismots arī laukums ap to. Projekts konceptuāli paredz arī alejas izgaismošanu līdz pat Ministru kabinetam – tas varētu būt nākotnē veicams uzdevums.

Ņemot vērā, ka tēlnieks K. Zāle pieminekli bija veidojis tā, lai tas vislabāk būtu uztverams spožā saules gaismā, arī tumšā perioda izgaismojums centīsies "dublēt" saules gaismu. Šī iemesla dēļ prožektori izstaros "vēsa" toņa gaismu, kāda tā ir dabiskai saules gaismai. Dažādi apgaismojuma varianti projekta izstrādes gaitā vairākkārt izmēģināti gan uz maketa, gan uz paša pieminekļa, un tādējādi nonākts līdz optimālam risinājumam.

Viens no vērtīgiem blakusdarbiem, kas paveikts Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta gaitā, ir fonda aktīvā līdzdalība Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma pieņemšanā Saeimā 2020. gadā. Likuma mērķis ir sakārtot šo divu Latvijas valsts simbolu juridisko statusu, kas līdz šim bijis neskaidrs (zeme, uz kuras atrodas Brīvības piemineklis, pieder Rīgas pašvaldībai, bet pats piemineklis zemesgrāmatā vispār nav reģistrēts). Likuma pieņemšana pakāpeniski sakārtos šo divu nacionālo objektu aizsardzības, uzturēšanas un finansēšanas jautājumus.

Jautāts par pieredzi, kas gūta, iesaistoties tik vērienīgā sabiedriskā projektā, S. Bērtaitis norāda, ka, neskatoties uz milzīgo laika un enerģijas patēriņu, viņš to ne mirkli nav nožēlojis. Daudzi projektā iesaistītie, kas savu darbu darījuši sabiedriskā kārtā, kā arī naudas ziedotāji demonstrējuši unikāli pilsonisku stāju un attieksmi. Gandarījumu sagādā arī tas, ka projektēšana un pilnīgi visi projekta realizēšanas darbi veikti Latvijā un ar vietējo speciālistu prasmēm: prožektorus ražoja uzņēmums "Kompānija NA", gaismas balstus – "Tecnopali North Europe", karogu mastus – "Amberlat", balstu pāļus – "Mikropāļi".

S. Bērtaitis nenoliedz, ka projekta gaitā bijuši brīži, kad tehnisku vai organizatorisku problēmu dēļ licies, ka tas nonācis strupceļā, un šādos gadījumos daudz spējusi panākt V. Zatlera autoritāte, spēja konstruktīvi risināt problēmas. Tāpat motivāciju mazinājušas negācijas, kuras pret šo projektu, piemēram, sociālajos tīklos nav slēpuši daudzi, kuri vīlušies valstī kopumā. Tomēr gandarījums par to, ka daudzu cilvēku lielais kopīgais darbs ar vēl plašas sabiedrības finansiālo atbalstu sekmīgi tuvojas noslēgumam, sagādā lielu prieku. Šobrīd, kad Latvijas sabiedrība pandēmijas dēļ ir tik sašķelta kā nekad iepriekš mūsu tautas vēsturē, Brīvības piemineklis varētu nest ne tikai brīvības simbola vēstījumu – tas šobrīd īpaši būtu nepieciešams arī kā vienotājs un sabiedrības saliedētājs.

Brīvības pieminekļa apgaismojums pilnā krāšņumā pirmo reizi iedegsies valsts svētkos – 18. novembrī, kad plānota arī mākslinieciska gaismas spēle ar muzikālu pavadījumu, kuras laikā piemineklis pakāpeniski izgaismosies pilnībā. Ņemot vērā pandēmijas dēļ nepieciešamo piesardzību, interesenti aicināti šo notikumu vērot Latvijas televīzijas tiešraidē.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Brīvības piemineklis: gaismā, nevis tumsā. Jurista Vārds, 16.11.2021., Nr. 46 (1208), 8.-9.lpp.
8
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
"Mani šeit ir atvedusi mīlestība un cieņa pret manu tautu..."
Ar šādiem vārdiem Gunārs Astra LPSR Augstākās tiesas zālē pamatoja, kāpēc izvēlējies pretoties okupācijas režīmam, nevis turpināt veiksmīgi iesākto "tehnokrāta" karjeru rūpnīcā VEF. G. Astras Pēdējais vārds, ko viņš teica ...
2 komentāri
Juris Stukāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu pārbaudes kārtība, iztiesājot krimināllietu
Sabiedriskās attiecības ir nepārtrauktā pilnveidošanās procesā. Viens no svarīgiem attīstības virzieniem ir procesa efektivitāte. Sabiedrībai ir būtiski, lai ieguldītie līdzekļi un patērētais laiks nodrošina savlaicīgu, ...
Dāvis Bludiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilngadīgā izglītojamā personas datu apstrādē iegūtās informācijas nodošana vecākiem
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz pilngadīgā izglītojamā sociālās un tiesībspējas mijiedarbību personas datu aizsardzībā gadījumos, kad izglītības iestāde saņem informācijas pieprasījumu no pilngadīgā izglītojamā vecākiem ...
Kārlis Piģēns
Akadēmiskā dzīve
Jauni doktori tiesību zinātnē
2021. gadā Latvijā aizstāvēti četri promocijas darbi tiesību zinātnē. 5. novembrī Latvijas Universitātē Ingus Meimers aizstāvēja promocijas darbu "Ekspropriācija un tās noteikšanas problēmas starptautisko ieguldījumu veicināšanas ...
In memoriam
Jānis Maizītis
 18.07.1961.–11.11.2021.
AUTORU KATALOGS