ŽURNĀLS Redaktora sleja

30. Novembris 2021 /Nr.48 (1210)

Kurš (ne)atbild par ceļu satiksmes drošību

Vai padome ar ļoti plašu pārstāvību spēj koordinēt un īstenot pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā? Ceļu satiksmes drošības padome ir institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā.

Ceļu satiksmes drošības padomes sastāvā ir satiksmes ministrs (padomes priekšsēdētājs), iekšlietu ministrs (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktors, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Veselības ministrijas valsts sekretārs, Valsts policijas priekšnieks, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes pilnvarots pārstāvis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors, "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarots pārstāvis, Rīgas Tehniskās universitātes pilnvarots pārstāvis, Rīgas pilsētas izpilddirektors, Automoto biedrības pilnvarots pārstāvis, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs, Latvijas Riteņbraucēju apvienības pilnvarots pārstāvis, Motoklubu asociācijas pilnvarots pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarots pārstāvis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Tehnisko ekspertīžu departamenta direktors.1

Kādus lēmumus spēj pieņemt padome ar tik plašu pārstāvību? Parasti padomes sēdēs tiek izskatīta ceļu satiksmes drošības statistika un demonstrētas dažādas prezentācijas. Domājams, padome ar šādu pārstāvniecību diez vai var ietekmēt un uzlabot ceļu satiksmes drošību. Turklāt ja padome uz sēdēm sanāk reti.

Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas pakļautības iestādes neveic satiksmes negadījumu apstākļu rekonstrukciju un nenoskaidro negadījumu cēlonisko saistību. Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti uzskata, ka starp negadījumu cēloņiem neparādās tādi faktori kā uzstādīto ceļa zīmju, ceļa seguma un horizontālā ceļa apzīmējuma ietekme, kā arī citi satiksmes drošībai būtiski apstākļi, kuri būtu jāanalizē notikuma vietā.

Ceļu Satiksmes drošības padome iepriekš ir lēmusi, ka jāveic pētījumi par smagu un biežu ceļu satiksmes negadījumu vietām, lai noskaidrotu visus tehniski konstatējamos faktorus un negadījumu cēloņus. Viens no secinājumiem: satiksmes negadījumus bieži vien izraisa nepareizu ceļa zīmju izvietošana.

Rodas iespaids, ka ceļu satiksmes zīmju izvietošana notiek pēc principa – jo vairāk, jo labāk. Bieži vien tās ir neizpildāmas, grūti saskatāmas un arī nepamatotas.

Par ceļa zīmju uzstādīšanu un uzturēšanu atbild ceļu īpašnieki. Par valsts nozīmes autoceļiem – "Latvijas Valsts ceļi", par Rīgas ielām – Rīgas domes Satiksmes departaments, par citu pilsētu un ciemu ielām – pašvaldības, par privātām teritorijām – to īpašnieki.

Latvijā visas ceļa zīmes, arī tās, ko izvieto uz pašvaldību ceļiem un privātās teritorijās, jāsaskaņo ar "Latvijas Valsts ceļiem". Ceļa zīmju uzstādīšana nav jāsaskaņo ne ar Ceļu policiju, ne ar pašvaldības policiju.

Ceļu satiksmes drošības direkcija par ceļa zīmju uzstādīšanu un satiksmes organizēšanu neatbild. Nosaukumā iekļautais nosaukums – satiksmes drošība – ir tikai vēsturiski izveidojies vārdu salikums.

Kas atbild par ceļu satiksmes drošību? Jāatzīmē, ka valdība ir pieņēmusi Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.–2027. gadam.2 Bet par plāna ieviešanu ir noteikta nevis viena, bet piecas atbildīgās ministrijas.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://likumi.lv/ta/id/307492-celu-satiksmes-drosibas-padomes-nolikums

2. Skat.: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/eb7ba31e-8b1b-42ce-86d3-cdd994039a92

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Kurš (ne)atbild par ceļu satiksmes drošību. Jurista Vārds, 30.11.2021., Nr. 48 (1210), 2.lpp.
10
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jautrīte Briede
Skaidrojumi. Viedokļi
Augstskolas diploma anulēšanas tiesiskie aspekti
Administratīvi tiesiski strīdi starp privātpersonu un augstskolu, it īpaši tādi, kas rodas pēc tam, kad privātpersona vairs nav studējošais, ir reti. Tomēr šādi gadījumi ir, un šogad vismaz divi no tiem pievērsa arī plašsaziņas ...
12 komentāri
Germans Pavlovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizdevuma līgums kā bezatlīdzības darījums
Juris Gaiķis
Viedoklis
Kādiem jābūt naudas sodiem par konkurences kropļojumiem
Tuvākajā laikā konkurences tiesību uzraudzība Latvijā piedzīvos izmaiņas, jo pašlaik tiek gatavoti grozījumi Konkurences likumā, kas šā gada 11. novembrī jau tika skaņoti Valsts sekretāru sanāksmē, un drīzā nākotnē tos ...
Jānis Baumanis, Leila Dundure, Aleksandrs Berezins
Tiesību prakses komentāri
Par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas interpretāciju: senatoru lēmums ar komentāriem
Atsaucoties Latvijas Republikas ģenerālprokurora izteiktam lūgumam, Senāta Krimināllietu departamenta senatori ir sanākuši uz kopsapulci un pēc attiecīgā jautājuma apspriedes 2021. gada 4. novembrī pieņēmuši lēmumu par ...
2 komentāri
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Jābūt paredzētam individuālam izvērtējumam, kad pastāv objektīva nepieciešamība
Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-59-01, nospriežot, pirmkārt, atzīt Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešo daļu (turpmāk – apstrīdētā norma), ciktāl tā neparedz individuālu izvērtējumu ...
AUTORU KATALOGS