ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Novembris 2021 /Nr.48 (1210)

Aizdevuma līgums kā bezatlīdzības darījums

Civillikuma1 1934. pantā sniegtais aizdevuma līguma jēdziens noteic: "Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās." Norādāms, ka šis Civillikuma pants ir pārņemts no Baltijas Vietējo likumu kopojuma III daļas (turpmāk – BVLK III daļa vai Kopojums) 3641. panta.2 Šī tiesību norma noteic tiesiskā darījuma būtību, padarot to par reāllīgumu, kura būtiskās sastāvdaļas ir naudas vai kādas citas atvietojamas lietas nodošana aizņēmēja īpašumā un aizņēmēja apņemšanās saņemto atdot tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.3

Savukārt Civillikuma 1946. panta pirmajā daļā4 ir paredzēts, ka "procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu". Tādējādi līdzēju vienošanās par lietošanas procentiem kā atlīdzību ir ne vairāk kā aizdevuma līguma nejauša sastāvdaļa (Civillikuma 1472. pants), par kuru līdzēji ir tiesīgi vienoties un kuras neesamības gadījumā ir prezumējams bezatlīdzības aizdevums, tas ir, aizņēmēja pienākums atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.5 Izņēmums no šī noteikuma ir paredzēts Kredītiestāžu likuma6 1. panta pirmās daļas 5. punktā, kas definē kredītu (aizdevumu) kā atlīdzības darījumu. Tomēr, ņemot vērā Kredītiestāžu likuma ierobežoto subjektu loku (Kredītiestāžu likuma 2. panta pirmā daļa), Civillikuma 1934. un 1946. pantā ietvertais regulējums vēl joprojām saglabā savu nozīmi arī komerctiesiskajās attiecībās.

Civillikuma aizdevuma līguma regulējums nedaudz saīsinātā veidolā, likumdevējam atsakoties no atsevišķām interlokālām tiesību normām, tika pārņemts no BVLK III daļas aizdevuma līguma regulējuma, tādējādi netieši recipējot tiesību normas, kas bija spēkā Baltijas guberņās Kopojuma sastādīšanas laikā. Norādāms, ka Kopojuma sastādītājiem savā darbā bija stingri jāievēro specifisks, no vēsturiskās tiesību skolas izrietošs uzdevums – konsolidēt un sistematizēt spēkā esošas tiesības,7 kas nav pretrunā ar Krievijas impērijas pamatlikumiem, tas ir, vispāratzītiem morāles un impērijas politikas principiem,8 papildinot tās ar romiešu tiesībām, ja ir tāda vajadzība un ciktāl tās nerunā pretim vietējām tiesībām.9 Līdz ar to nekāda tiesību jaunrade nebija iespējama un faktiski no šādas iespējas (vismaz attiecībā uz aizdevuma līguma regulējumu) bija atteikušies arī Civillikuma sastādītāji.10

 

Aizdevuma līgums romiešu tiesībās

Aplūkojot Kopojuma 3641. panta avotus,11 ir redzams, ka tie ir vairāki, turklāt to izcelsme ir meklējama kā vietējās, tā arī romiešu tiesībās. Tomēr, aplūkojot katru avotu atsevišķi un salīdzinot ar panta redakciju, ir jāpiekrīt profesoram Karlam Erdmanam, kurš, apskatot šī aizdevuma līguma pamatnoteikumu, norāda tieši uz romiešu tiesībām kā aizdevuma līguma regulējuma pamatavotu.12

Aizdevums13 (mutuum – latīņu val.) ir līgums, ar kuru viena persona (mutuo dans jeb aizdevuma devējs) nodod otrai personai (mutuo accipiens jeb aizdevuma ņēmējs) īpašumā noteiktu daudzumu sugas lietu ar pienākumu atdot tādā pašā daudzumā tādas pašas šķirnes un labuma lietās.14 Tātad ar aizdevuma līgumu tiek nodibināta vienpusēja saistība, kas ir jānošķir no divpusējas saistības (obligatio bilateralis); tas nozīmē, ka vienai pusei – kreditoram – ir tikai tiesība prasīt, iepretim neesot kaut kādiem pienākumiem pret parādnieku, un otrai pusei – parādniekam – ir tikai pienākums izpildīt saistību.15

Klasificējot aizdevuma līgumu pēc tā būtiskajām pazīmēm, profesors Voldemārs Kalniņš norāda, ka "procenti pēc romiešu tiesību principa par aizdevumu nav jāmaksā, jo līgumu noslēdz ar re contrahitur. Bet, ja parādnieks nonāk nokavējumā, iestājas procentu maksāšanas pienākums".16 Tātad tiek atzīts, ka aizdevuma līgums romiešu tiesībās bija lukratīvs jeb bezatlīdzības darījums,17 tāpēc kreditoram nebija prasījuma tiesību pret parādnieku par atlīdzības došanu, savukārt, ja kreditors cēla prasību, ar kuru prasīja vairāk, nekā tika aizdots, šāda prasība bija noraidāma.18 Norādāms, ka juridiskajā literatūrā pastāv arī viedoklis, saskaņā ar kuru pienākums maksāt procentus mutuum noslēgšanas gadījumā nepastāvēja pat tad, ja parādnieks pieļāva saistības izpildes nokavējumu.19

Tādējādi secināms, ka līdzēji mutuum ietvaros nevarēja vienoties par atlīdzību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
7
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jautrīte Briede
Skaidrojumi. Viedokļi
Augstskolas diploma anulēšanas tiesiskie aspekti
Administratīvi tiesiski strīdi starp privātpersonu un augstskolu, it īpaši tādi, kas rodas pēc tam, kad privātpersona vairs nav studējošais, ir reti. Tomēr šādi gadījumi ir, un šogad vismaz divi no tiem pievērsa arī plašsaziņas ...
12 komentāri
Juris Gaiķis
Viedoklis
Kādiem jābūt naudas sodiem par konkurences kropļojumiem
Tuvākajā laikā konkurences tiesību uzraudzība Latvijā piedzīvos izmaiņas, jo pašlaik tiek gatavoti grozījumi Konkurences likumā, kas šā gada 11. novembrī jau tika skaņoti Valsts sekretāru sanāksmē, un drīzā nākotnē tos ...
Jānis Baumanis, Leila Dundure, Aleksandrs Berezins
Tiesību prakses komentāri
Par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas interpretāciju: senatoru lēmums ar komentāriem
Atsaucoties Latvijas Republikas ģenerālprokurora izteiktam lūgumam, Senāta Krimināllietu departamenta senatori ir sanākuši uz kopsapulci un pēc attiecīgā jautājuma apspriedes 2021. gada 4. novembrī pieņēmuši lēmumu par ...
2 komentāri
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Jābūt paredzētam individuālam izvērtējumam, kad pastāv objektīva nepieciešamība
Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-59-01, nospriežot, pirmkārt, atzīt Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešo daļu (turpmāk – apstrīdētā norma), ciktāl tā neparedz individuālu izvērtējumu ...
Inese Freivalde
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums atsvabina tramvaju kontakttīkla atsaitēs "sapītos" namīpašniekus
AUTORU KATALOGS