ŽURNĀLS Redaktora sleja

Šajā datumā pirms 518 gadiem, proti, 1503. gada 14. decembrī, piedzima Mišels de Notrdams, pasaulē zināms kā Nostradams (arī Nostradamus). Viņš bija aptiekārs, kurš pazīstams ar savu pareģojumu krājumu. Viņa pareģojumi bijuši ārkārtīgi precīzi. Savu vārdu no Notrdama uz Nostradamu viņš nomainīja, saņemot doktora grādu. Nostradams auga labi situētā ebreju ģimenē, kurā bijuši ievērojami un atpazīstami cilvēki – astrologi, ārsti. Viens no viņa vectēviem ilgu laiku dzīvoja Anžuānas grāfa Renē galmā, bet otrs vectēvs bijis ārsts un Francijas karaļa padomnieks. 1555. gadā iznāca Nostradama pareģojumu grāmata. Tajā ietvertas četrrindes ar atskaņām, kas sagrupētas pa 100 jeb centūrijās. Pareģojumi, kas aptver laiku līdz pat 3797. gadam, ir sarakstīti ļoti sarežģītā valodā un tīti mistikas plīvurā, tāpēc šos tekstus ir ļoti grūti atšifrēt, un daudzi no tiem nav izprotami pat mūsdienās.¹

Ir maz ticams, ka viņš tajos laikos spēja precīzi paredzēt mūsdienās esošo dzīves modeli, sabiedrībā pastāvošās vērtības un daudzos valstu pārvaldības veidus. Mūsdienu cilvēkiem nav spēju paredzēt nākotni, taču viņi ir radījuši daudzus instrumentus, lai varētu savu vai savas tuvākās apkārtnes attīstību tuvā nākotnē kaut nedaudz ietekmēt. Iespējams, Nostradams spēja pareģot nākotnes notikumus, bet, lai varētu ietekmēt savu pareģojumu īstenošanos, viņam nebija pieejami tādi instrumenti, kādi cilvēkiem ir mūsdienās.

Un viens no šādiem nākotnes ietekmes instrumentiem noteikti ir konferenču cikls par Eiropas nākotni. Eiropas Parlaments informē,² ka pēdējo mēnešu laikā aptuveni 800 pilsoņu piedalījās Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās³ par četrām tēmām, lai sagatavotu priekšlikumus par to, kā Eiropas Savienībā būtu jārisina problēmas dažādās jomās. Katra pilsoņu grupa tikās divas reizes divās nedēļas nogalēs – pirmo reizi Eiropas Parlamentā Strasbūrā, bet otro reizi tiešsaistē. Paneļdiskusiju dalībnieki runāja ar ekspertiem, noskaidroja problēmas un izveidoja apakšgrupas, lai apspriestu iespējamos problēmu risinājumus. Trešajai sesiju kārtai paredzēts norisināties vairākās Eiropas pilsētās, tajās dalībnieki pabeigs izstrādāt savus ieteikumus. Notiks arī konferences par Eiropas nākotni plenārsēdes, kurās paneļu pārstāvji iepazīstinās ar savām idejām Eiropas Savienības iestāžu, valstu parlamentu un valdību locekļus, kā arī citas ieinteresētās puses.

Konference par Eiropas nākotni ir unikāls process, kura mērķis ir iedzīvotāju idejas par Eiropu pārvērst Eiropas Savienības iestāžu darbos. Pilsoņu ieteikumi, kā arī idejas, ar kurām iedzīvotāji dalās konferences tiešsaistes platformā, veido pamatu diskusijām konferences plenārsēdēs. Plenārsēdēs iedzīvotāji tiekas ar Eiropas Savienības iestāžu, valstu parlamentu, reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Konferences noslēdzošo ziņojumu sagatavos valde, kurā ietilpst Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas locekļi, kā arī novērotāji. Ziņojums tiks sagatavots sadarbībā ar plenārsēdi, un plenārsēdē tas arī pēc tam būs jāapstiprina. Ziņojuma secinājumi vēlāk nonāks uz Parlamenta, Padomes un Komisijas darba galda.

Tagad katram iedzīvotājam Eiropas Savienības telpā ir sniegta iespēja sevī kaut nedaudz izjust gaišreģa spējas un ņemt aktīvu dalību, iezīmējot nākotnes Eiropu. Ar savām idejām un redzējumu var dalīties Eiropas kompetento iestāžu izveidotā tīmekļvietnē https://futureu.europa.eu/?locale=lv.

Būsim aktīvi, un varbūt kāds vēl pēc 518 gadiem lasīs mūsu ieteikumus un paredzējumus Eiropas nākotnei un novērtēs ieguldījumu, ko mēs 2021./2022. gadā būsim snieguši!