ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Janvāris 2022 /Nr.2 (1216)

Personas tiesības uz tiesas rīcībā esošo informāciju
Mg. iur.
Iveta Dārziņa
 

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tajā, kā Latvijas tiesiskais regulējums nodrošina personu, kas nav lietas dalībnieki, tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt tiesas rīcībā esošo informāciju, kas radīta tiesas spriešanas funkcijas ietvaros.

I. Informācijas atklātība un tiesu vara: vai iet roku rokā?

Publiskums ir pati taisnīguma dvēsele1 – tā 18. gadsimtā uzskatīja angļu filozofs un jurists Džeremijs Bentams, kas aktīvi centās panākt visu valsts varu, t.sk. tiesu varas, atklātumu un caurspīdīgumu.2 Nevienam nav noslēpums, ka sabiedrība šobrīd dzīvo informācijas laikmetā, kuru nešaubīgi raksturo personai garantētās tiesības uz informāciju. Mūsdienās informācija ir kļuvusi par "demokrātijas skābekli",3 bez kura sabiedrībai ir neiespējami elpot un ietekmēt valstī notiekošos procesus. Kā liecina vēsture, minēto tiesību izpratnes attīstība notika pakāpeniski, attīstoties pašai civilizācijai. Būtisks solis tika sperts tikai 20. gadsimtā, kad informācijas brīvības jautājums apzināti tika iekļauts starptautiskajā dienaskārtībā, prasot konkrētus risinājumus tās aizsardzībai.

Šodien, 21. gadsimtā, personas tiesības uz informāciju ir leģitimētas ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu, kā arī ar nacionālo tiesisko regulējumu informācijas atklātības jomā.4

Tanī pašā laikā jāatzīst, ka, pieņemot starptautiskos dokumentus, tie netika uztverti kā dokumenti, kas atsevišķi garantētu tiesības uz valsts rīcībā esošo informāciju.5 Starptautiskās cilvēktiesību tiesas un uzraudzības iestādes daudzus gadus tiesības uz vārda brīvību vispār interpretēja tā, ka tās neietvēra tiesību uz informāciju publiski tiesisko aspektu.6 Kā secinājis viens no vadošajiem cilvēktiesību speciālistiem vārda brīvības jautājumos Tobijs Mendels, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) sākotnēji vispār neatzina, ka Konvencijas 10. panta tvērumā ietilpst tiesības uz valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju.7

Pastāv viedoklis, ka ECT nostāja mainījās pēc Starpamerikas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā Claude-Reyes et al. v. Chile, ar kuru piekļuve informācijai tika pasludināta par cilvēka pamattiesību.8 Tiesa uzsvēra, ka informācija jāsniedz bez nepieciešamības pierādīt tiešu interesi vai personīgu iesaistīšanos, lai to iegūtu, izņemot gadījumus, kad tiek piemērots likumīgs ierobežojums, un ka valsts iestādēm jāvadās no maksimālas atklātības principa.9 Tādēļ lietā Társaság a Szabadságjogokrt v. Hungary10 un lietā Kenedi v. Hungary11 ECT norādīja, ka atteikums piekļūt informācijai ir Konvencijas 10. panta pārkāpums, kā arī iejaukšanās vārda brīvībā. Savukārt lietā Magyar Helsinki Bizottság v. The Hungary ECT, veicot padziļinātu tiesību uz informāciju izpēti, atzina, ka tā neuzskata par neiespējamu Konvencijas 10. panta 1. punktu iztulkot tā, lai tas iekļauj tiesības uz informācijas pieejamību.12 Tomēr, ECT ieskatā, Konvencija negarantē vispārīgas tiesības piekļūt valsts rīcībā esošajai informācijai un nenosaka valstij pienākumu atklāt to. Šādas tiesības un pienākums var iestāties tikai divos gadījumos: 1) informācija jāizpauž, pildot tiesas rīkojumu; 2) apstākļos, kad piekļūt informācijai ir svarīgi, lai persona izmantotu savas tiesības uz vārda brīvību, un ja to liegšana ir iejaukšanās šajās tiesībās.13

Amerikāņu tiesībzinātnieki secinājuši, ka demokrātiskās konstitūcijas var atšķirt pēc tā, kā tās izturas pret tiesībām uz informāciju. Viņu ieskatā, Zviedrija šajā jautājumā ir visprogresīvākā valsts, jo paredz vispārēju piekļuvi informācijai.14 Ja uz minēto apgalvojumu skatāmies Latvijas kontekstā, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

Lai starp valsti un sabiedrību pastāvētu uzticības pilnas attiecības, valstij jābūt atklātai, caurspīdīgai visplašākajā nozīmē un sabiedrības kontrolē. Tiesu vara šajā jautājumā neatšķiras no izpildvaras un likumdošanas varas. Tādēļ jāpiekrīt viedoklim, ka tiesības uz vārda brīvību ietver arī tiesu varas un tiesnešu kritiku, jo demo­krātiskā valstī sabiedrībai ir tiesības kontrolēt visus valsts varas atzarus, un informācijas pieejamība un kritika ļauj pārliecināties sabiedrībai par to, vai tiesneši pienācīgi pilda tai uzticētās funkcijas.15 Tiesu varai piešķirtā neatkarība un liegums sabiedrībai iejaukties tās darbā ir kļuvis par iemeslu nepieciešamībai nodrošināt tiesu varas caurspīdīgumu, ļaujot sabiedrībai iepazīties ar tiesu rīcībā esošo informāciju un "vērtēt tiesnesi".16

Arī Latvijas tiesas ir norādījušas, ka demokrātiskas valsts funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārska­tāmība. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas instītūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai nozieguma mēģinājums iespējams tikai ar tiešu nodomu
Kādas autora iepriekšējās publikācijas virsraksts bija "Netieša nodoma un noziedzīgas pašpaļāvības norobežošana materiālos sastāvos. Mīts vai reāla iespēja".1 Tajā nebija īpaši uzsvērts paša autora personīgais viedoklis, ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Gunāra Astras Pēdējais vārds – daudzvalodu izdevumā
Zīmīgajā Zvaigznes dienā (latīniski astra – zvaigzne), 6. janvārī, Okupācijas muzejā notika latviešu nacionālās pretošanās varoņa Gunāra Astras piemiņai veltīta izdevuma – grāmatas, kurā publicēts viņa leģendārais ...
1 komentāri
Dāvids Gurevičs
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Dāvids Gurevičs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants. Zvērinātu advokātu biroja "Azanda & Associates" jurists. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti trīs viņa raksti. Pirmais raksts – 2020. gadā. Visas publikācijas pieejamas ...
Tiesu administrācija
Informācija
Tiesu administrācija apbalvojusi tiesnešus un tiesu darbiniekus
Lai izteiktu atzinību par godprātīgu un radošu darbu, amata pienākumu priekšzīmīgu izpildi un ieguldījumu tiesu attīstībā, aizvadītā gada nogalē Tiesu administrācija pasniegusi apbalvojumus tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.
Eiropas Parlamenta birojs Latvijā
Informācija
Eiropas Parlamenta 2022. gada aktualitātes: digitālie jautājumi, zaļā pāreja un veselība

Digitālie jautājumi, sabiedrības veselība un ceļš uz klimata neitralitāti ir galvenie temati Eiropas Parlamenta (EP) 2022. gada darba kārtībā. Tālāk tiek apskatīti būtiskākie temati, kas sagaidāmi šogad.

AUTORU KATALOGS