ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Janvāris 2022 /Nr.3 (1217)

Lietu izskatīšana apelācijas instancē rakstveida procesā
Mg. iur.
Rihards Erdmanis
 

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu rakstveida procesa pozitīvajos un negatīvajos aspektos, kā arī analizēt dažu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi.

Ievads

Kādā no nesenām intervijām bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš norādīja: "Viena puse jau vienmēr saka, ka tiesa ir taisnīga. Konkrētā gadījumā apsūdzība jau teiks, ka tiesa ir taisnīga, jo likums nodrošina šādas iespējas tiesai lietu iztiesāt rakstveidā. Process jau netiek pārkāpts. Bet, ja procesu nepārkāpj, tad jau nav jautājumu. Cita lieta, kā to varētu vērtēt Satversmes tiesa. Taču te atkal nonākam pie tā paša, ka ir taču ārkārtas stāvoklis un speciālā likuma normas, kuras ir atbilstošas Satversmei. Ārkārtas situācijā sabiedrības intereses var tikt ierobežotas, un šādā situācijā ir izņēmumi, kad tiesas procesam nevar sekot līdzi. To, kā personas tiesātas, varēsim uzzināt pēc apelācijas lēmuma pasludināšanas."1 Proti, godātais tiesnesis sniedza viedokli par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesvedību. Kā redzams no teiktā, tad P. Gruziņš atsaucas uz ārkārtas stāvokli, kura laikā sabiedrības intereses var tikt ierobežotas, un šādā situācijā ir izņēmumi, kad tiesas procesam nevar sekot līdzi. Šādam viedoklim pilnībā piekrist nevar. Jo, piemēram, tā pati Satversmes tiesa, tieši ārkārtas situācijai iestājoties, savas tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos īstenoja attālināti, izmantojot videokonferences režīmu.2

Žurnālisti par A. Lemberga tiesvedību masu medijos publicēja rakstu ar "kliedzošu" nosaukumu "Apelācijas instancē Aivaru Lembergu plāno notiesāt pa kluso – rakstveidā".3 Šai tiesvedībai plašsaziņu pārstāvji ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību, tomēr juridiskā argumentācija un kaut nedaudz zināšanas masu mediju pārstāvjiem par to, kas un kā notiek rakstveida procesā, būtu pilnveidojamas. Tas ir, autors nevar piekrist viedoklim, ka rakstveida procesā kaut kas notiek "pa kluso". Jau minētie argumenti mudināja autoru iedziļināties rakstveida procesa niansēs apelācijas instancē. Proti, šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu rakstveida procesa pozitīvajos un negatīvajos aspektos, kā arī analizēt dažu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi.

Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi.4 Lietas izskatīšana pēc būtības, pārbaudot pierādījumus, notiek tikai pirmās un apelācijas instances tiesā,5 kā arī apelācijas instances tiesa pārbauda pirmās instances tiesas nolēmuma pamatotību un tiesiskumu.6 Tas ir, apelācijas instance lietu izskata pēc būtības, un tās spriedums tiek taisīts atbilstoši normām, kas regulē sprieduma taisīšanu pirmajā tiesu instancē.7 Tiesvedības process var norisināties gan mutvārdu, gan rakstveida formā. Rakstveida procesā tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata, nerīkojot tiesas sēdi.8

Līdz ar to pozitīvie un negatīvie aspekti ir jāskata visās lietu kategorijās, t.i., civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, kā arī jāvērtē lietas izskatīšana pēc būtības apelācijas instances tiesas rakstveida procesā.

Lai pilnvērtīgi izvērtētu apelācijas procesa praktisko pusi, svarīgi ir pievērsties tā nozīmei un teorētiskajam pamatojumam, kā arī sniegt īsu ieskatu par tā nozīmi nacionālajā un starpnacionālajā tiesvedībā.

 

Rakstveida un mutvārdu procesa nozīme tiesvedībā

Rakstveida process nav pašmērķis. Tas ir veids, kā efektivizēt tiesvedības procesu. Par rakstveida procesa plašāku pielietošanu tiesvedībā tika runāts jau 2009. gadā vienā no tieslietu politikas dokumentiem – "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015. gadam".9

Gan mutvārdu, gan rakstveida process tiesā ir zināms jau kopš Senās Romas laikiem. Piemēram, Imperatoru laikmetā tiesvedībā ieviesa rakstveida procesu tādēļ, ka ar pārsūdzības (apelāciju)10 pieļaujamību tiesai savus spriedumus vajadzēja motivēt rakstiski.11 Kriminālprocesā rakstveida princips ir t.s. kriminālprocesa princips un tam ir nozīme slepenības saglabāšanā. Lotārs Šulcs norāda: "Ar inkvizīcijas rašanos ieviešas rakstveida princips, a) tiesas sazināšanās ar personām nepastarpināti iespējama tikai rakstiski, un b) tiesas spriedumam bija jābūt uzrakstītam, jo apelācijas instancei jāpārbauda sprieduma pareizība. Kaut gan inkvizīcijas process principā nepazina apelāciju, tomēr pastāvēja t.s. lietas pārnešana no vienas instances uz otru. Tas savukārt iespējams tikai rakstveidā. Tā attīstījās princips Quod non est in actis non in mundo.12 No procesuālā viedokļa šī formula vēlāk ieguva īpašu nozīmi. Tiesai spriedumā jāievēro tikai tas, kas noskaidrots tiesā, neņemot vērā nekādas blakus ziņas."13 Tātad rakstveida procesam ir sena vēsture, un arī tas būtiski ietekmē apelācijas jeb pārsūdzības procesu. Rakstiskiem dokumentiem neapšaubāmi ir nozīme arī kā pierādījumiem kriminālprocesā, t.i., rakstveida pierādījums ir īpašs lietišķo pierādījumu veids.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 191. vai 221. pants?
1 komentāri
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Jauna mācību grāmata cilvēktiesībās – ar zinātnisku vērienu
Pašā 2021. gada nogalē "Tiesu namu aģentūras" apgādā klajā nācis jauns, pārstrādāts un papildināts mācību grāmatas "Cilvēktiesības Latvijā un pasaulē" izdevums. Jāatgādina, ka šī pirms vairāk nekā 20 gadiem iznākusī ...
Sannija Matule
Informācija
Ārpustiesas ceļvedis – rīks tiesu atslogošanai
Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros ir izstrādājusi bezmaksas tiešsaistes rīku automatizētām juridiskajām konsultācijām civiltiesībās – Ārpustiesas ceļvedi. Ar to paredzēts ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Likumdevējam, nosakot absolūto aizliegumu, jāvērtē samērīguma princips
Satversmes tiesa 2021. gada 4. novembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2021-05-01 "Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam", izbeidzot, pirmkārt, tiesvedību lietā daļā par ...
Inese Lībiņa-Egnere
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2021-05-01
AUTORU KATALOGS