ŽURNĀLS Redaktora sleja

25. Janvāris 2022 /Nr.4 (1218)

Par valsts funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos
3 komentāri

Pagājušā gada izskaņā publiski izskanēja ziņa, ka, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī mērķi samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Pēterim Vilkam un Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim līdz 14. janvārim sagatavot Pārresoru koordinācijas centra pievienošanas plānu Valsts kancelejai ar 2023. gada 1. janvāri.1

Paustās iniciatīvas mērķis ir uzskatāms par labu sākumu, taču ar šo nevajadzētu noslēgt efektivizācijas procesu, bet gan, tieši otrādi, šim vajadzētu būt starta šāvienam rūpīgam izvērtējumam visā valsts pārvaldē, skatoties tieši uz valsts funkciju pārklāšanos un sadrumstalotību šī brīža situācijā. Pēc Pārresoru koordinācijas centra pievienošanas Valsts kancelejai plāna izstrādes vajadzētu sekot nākamā plāna izstrādei par visu valsts pārvaldes funkciju pārskatīšanu un iespējamu to konsolidēšanu vai pat arī citu iestāžu reorganizāciju. Pēdējos gados arī nevalstiskais sektors ir attīstījies, un iespējams, ka kādas valsts pārvaldes funkcijas varētu deleģēt tam.

Un nevajag izgudrot jaunu riteni! Arī citas Austrumeiropas valsts, kurās pagātnē notikušas būtiskas valsts pārvaldības modeļa izmaiņas, ir domājušas par savas valsts pārvaldes funkciju efektivizēšanu, piemēram, Serbija, un ir gatavas dalīties savā pieredzē. Tā 2009. gada pētījumā tiek skaidrots, ka funkcionālais pārskats ir pārmaiņu vadības instruments, kas radās valsts pārvaldes strukturālās reformas rezultātā Centrāleiropas un Austrumeiropas postkomunistiskajās valstīs. Un tas ir iedvesmojies no mūsdienu valsts pārvaldes un izmanto tās elementus, radot līdzekļus, ar kuriem pati valsts institūcija spēj veikt tās darbības pašnovērtējumu.2

Būtu arī pieminams, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesības ir iekļautas tiesības uz labu pārvaldību (41. pants). 2001. gada 6. septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas apstiprina labas administratīvās prakses kodeksu, kas nosaka Eiropas Savienības un tās iestāžu un struktūru, to administrāciju un ierēdņu attiecības ar sabiedrību.3

Tiesībsargs savukārt skaidro, ka labas pārvaldības princips ir konstitucionāls vispārējais tiesību princips, kas netieši ietverts Latvijas Republikas Satversmē un ir atzīts par Eiropas Savienības pamattiesību. Labas pārvaldības princips veidojies no dabisko tiesību izpratnes, un tā jēga ir taisnīguma nodrošināšanā, radušos zaudējumu atlīdzināšanā vai iepriekšējā, pirms labas pārvaldības principa pārkāpuma stāvokļa atjaunošanā. Labas pārvaldības princips tieši nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā, nosakot, ka valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips, taču pilnīgākai tā izpratnei piemērojams viss Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants. Labas pārvaldības princips ir tiesību vispārējo principu kopums. Tajā vispārējie tiesību principi ietverti ar vienotu mērķi realizēt personu tiesību vai tiesisko interešu aizsardzību publiskās varas un ikvienas privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās. Labas pārvaldības principa realizācija ir nozīmīga, lai valsts ikvienam garantētu iespēju realizēt tiesības un tiesiskās intereses attiecībās ar valsts institūciju.4

Attiecīgi varētu apgalvot, ka valsts pārvaldes funkciju analīze, sadrumstalotības novēršana un plāns, piemēram, no Valsts kancelejas puses, kā un kad novērst funkciju pārklāšanos, būtu labas pārvaldības principam atbilstoša rīcība, kas kā konstitucionāls vispārējais tiesību princips netieši ir ietverts Latvijas Republikas Satversmē un atzīts par Eiropas Savienības pamattiesību. Visu valsts pārvaldes funkciju pārskatīšanu un iespējamu to konsolidēšanu sagaidītu un noteikti arī pozitīvi novērtētu sabiedrība.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://lvportals.lv/dienaskartiba/335449-lai-stiprinatu-valsts-parvaldes-sadarbibu-un-koordinaciju-uzdod-sagatavot-parresoru-koordinacijas-centra-pievienosanu-valsts-kancelejai-2021

2. Skat.: https://www.undp.org/content/dam/serbia/Publications%20and%20reports/English/UNDP_SRB_Towards_Effective_Public_Administration_-_Methodology_for_Functional_Analysis.pdf

3. Skat.: https://www.lu.lv/materiali/biblioteka/es/pilnieteksti/dazada/Eiropas%20labas%20administrativas%20prakses%20kodekss.pdf

4. Skat.: https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/laba-parvaldiba/laba-parvaldiba

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Par valsts funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos. Jurista Vārds, 25.01.2022., Nr. 4 (1218), 2.lpp.
10
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Fakts
25. Janvāris 2022 / 11:12
2
ATBILDĒT
"Pēdējos gados arī nevalstiskais sektors ir attīstījies, un iespējams, ka kādas valsts pārvaldes funkcijas varētu deleģēt tam...." . Šis nu gan ir slikts priekšlikums. Nepārtraukti redzam, kur tas noved. Pēdējais sliktais piemērs: ārstu sertifikācija, ko veic Ārstu biedrība.
Mazgudrais > Fakts
28. Janvāris 2022 / 12:04
0
ATBILDĒT
Domāju, ka tā ir laba ideja un ieviešama obligāti. Pamatojums - lēti un efektīvi. Piemēram lietas par skolotāju sodīšanu nodot skolēnu vecāku biedrībai "Mans jaukais eņģelīt's". Ļauni pievilto vecmeitu biedrībai nodot lietas par bērnu audzināšanas pārkāpumiem. Biedrībai "Ar prātu apdalīto kredītņēmēju savienība "Ņemu tavu, neatdodu savu"" nodot spriešanai civillietas par stīdiem starp kreditoriem un parādniekiem. Veģetāriešu biedrībai "Visa zāle mana, govij nebūs to ēst" nodot valsts funkcijas attiecībā uz gaļas aprites uzraudzību. Pagaidām īsti nav skaidrs, kam uzticēt satiksmes uzraudzību - Trako ātrbraucēju savienībai vai biedrībai "Čunčinu uz 70 pa otro joslu".
Kārlis Piģēns > Fakts
25. Janvāris 2022 / 11:28
4
ATBILDĒT
Tas noteikti ir izvērtējams jautājums. NVO darbojas ļoti plašā profilā un iespējams, ka funkcijas pārklājas un ir iespējama optimizācija. Šeit labs materiāls, kur var apskatīties par NVO profiliem 2020.gadā: https://www.mk.gov.lv/lv/media/9801/download
visi numura raksti
Ieva Šņepste
Skaidrojumi. Viedokļi
Pagaidu aizsardzības līdzekļi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā
Lai arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas kompetence ir atšķirīga, tās vieno uzdevums nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, tādējādi dodot iespēju salīdzināt to piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. Šajā ...
Sannija Matule
Notikums
Tiesībzinātnieks Jānis Pleps: vēsture ir mana sirdslieta
Pagājušonedēļ, 18. janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts apstiprināja balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķīra desmit LZA vārdbalvas, tostarp trīs vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem, kā arī trīs jauno zinātnieku ...
Ronalds Vītols
Viedoklis
Piegādātāja godprātības apšaubīšanas vērtējums Publisko iepirkumu likuma grozījumos
Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā faktiski satur pasūtītāja tiesības izslēgt kandidātus un pretendentus (turpmāk – pretendenti) no dalības iepirkumā, balstoties uz vērtējumu par pierādāmu informāciju, ...
Jānis Musts
Skaidrojumi. Viedokļi
Loģikas elementi tiesību tālākveidošanā
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Valsts svētku dienām jābūt apmaksātām
Satversmes tiesa 2021. gada 2. decembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2021-07-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un ...
AUTORU KATALOGS