ŽURNĀLS Redaktora sleja

Anotācija ir viens no tiesību palīgavotiem, kas tiesību piemērotājiem palīdz iztulkot tiesību normas. Anotācijas ir likumprojektiem un likumiem, zinātniskiem darbiem un grāmatām, lai interesentiem īsumā sniegtu konkrētu un skaidru priekšstatu.

Arī šīs slejas autoram ir nācies sastapties ar izplūdušām un pat greizām anotācijām, kas nesniedz skaidru ieskatu par likumprojektu, kā arī tādām anotācijām, kuras vairs neatbilst pieņemtā likuma jēgai un mērķim.

Saistībā ar likumprojektiem anotācijas ir vērtējamas kontekstā ar citiem likuma izstrādes materiāliem, sevišķi svarīga ir tiesību normas gala redakcija. Mūsdienu valstu tiesiskajās sistēmās dominējoša ir jauktā tiesību normu iztulkošanas mērķa teorija. Atbilstošai tai, ņemot vērā likumdevēja gribu un izmantojot visas tiesību normu iztulkošanas metodes, ar piemērojamo tiesību normu jāpanāk taisnīgākais un lietderīgākais mērķis.¹

Tiesību akta projekta anotācijām ir noteiktas šādas sadaļas: projekta izstrādes nepieciešamība; ietekme uz sabiedrību, valsts budžetu un pašvaldību budžetiem; ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un starptautiskajām tiesībām; izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām. Anotācijā, vērtējot tiesību akta projekta sākotnējo ietekmi, tiek apskatīts projekta izstrādes mērķis, nepieciešamība un plānotā projekta efektivitāte mērķa sasniegšanai. Anotācijai ir būtiska loma dažādu jautājumu novērtējumā, ko rada izstrādātais tiesību akts.²

Anotācijas praksei Latvijā ir vairāk nekā divdesmit gadu. Jau ilgstoši tiek apspriesta anotāciju kvalitāte un to loma tiesību normu iztulkošanā.

Anotācija ir viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz likuma mērķgrupām. Pamattiesību ierobežojuma gadījumā tiesību normas analīzei un pamatojumam ir izšķiroša nozīme, jo ar anotācijas palīdzību ir iespējams noskaidrot likumā paredzēto leģitīmo mērķi, samērīgumu un nepieciešamību.

Anotācijas dažkārt neatbilst normatīvajam aktam, kas pēc ilgā un garā saskaņošanas un caurlūkošanas procesa tiek pieņemts Saeimā. Interesentiem, meklējot kāda normatīvā akta skaidrojumu, nereti var gadīties sastapties ar likumam pievienotu sākotnējo anotāciju, kas vairs neatbilst izmainītā likuma tekstam.

Saeima, izskatot Ministru kabineta iesniegtos likumprojektu un tos pieņemot, dažkārt veic izmaiņas projekta tekstā arī pēc būtības. Līdz ar to neaktualizētā informācija anotācijā neatbilst likuma tekstam. Rezultātā var gadīties, ka piemērotājiem nav īsti skaidra pieņemtā likuma jēga un mērķis.

Bieži vien likumprojektu anotācijas ir pārāk izplūdušas un pārsniedz nepieciešamo informāciju, kas obligāti būtu jāzina: kā tas ietekmē sabiedrību, valsts budžetu, tiesību normu sistēmu, starptautiskās tiesības un izpildes nodrošināšanu.

Kā neveiksmīgu piemēru var minēt anotāciju Kultūras centru likuma projektam.³ No anotācijas nav skaidrs, kādas problēmas risināšanai šāds likumprojekts ir nepieciešams, jo kaut ko regulēt nevar būt pašmērķis.

Likumu un likumprojektu anotācijām, tāpat kā zinātnisko darbu un grāmatu anotācijām, jāsniedz lietotājiem saprotams ieskats īsumā un par būtību.