ŽURNĀLS Viedoklis

8. Februāris 2022 /Nr.6 (1220)

Digitālā tiesvedība civillietās
Dr. iur.
Rihards Gulbis
Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Mūsdienīgas IT sistēmas un atbilstošs tiesu tehniskais nodrošinājums var sniegt nozīmīgu ieguldījumu tiesu darba efektivitātes uzlabošanā gan kvalitātes, gan tiesvedības ātruma aspektā. Savukārt nepārdomāta tiesvedības procesu digitalizācija var radīt pretēju ietekmi, kļūstot par apgrūtinājumu ne vien tiesām, bet arī lietu dalībniekiem un plašākai sabiedrībai.

Šajā rakstā no sistēmas lietotāja skatpunkta aplūkota e-lietas projekta īstenošana attiecībā uz civillietu izskatīšanu tiesā, identificējot galvenās mācības, kuras izriet no trūkumiem e-lietas līdzšinējā ieviešanas procesā un kuras būtu jāņem vērā, lai e-lieta kļūtu par piemērotu rīku tiesvedības procesa efektivizēšanai. Rakstā arī sniegts redzējums par tiesas darbam nepieciešamo sistēmas funkcionalitāti un veiktspēju, lai e-lieta nodrošinātu iespēju tiesām strādāt ražīgāk un kvalitatīvāk nekā tās vecākā māsa – papīra veidā vestā lieta.

 

E-lietas līdzšinējā ieviešana civillietu izskatīšanā

Apjomīgu IT sistēmu izstrāde, ieviešana un uzturēšana ir ilgtermiņa projekti. To veiksmīga īstenošana ir atkarīga ne vien no sistēmu izstrādātāju profesionālajām zināšanām un prasmēm, bet arī lielā mērā – no veiksmīgas sadarbības ar sistēmas nākotnes lietotājiem, viņu darba specifikas un vajadzību izpratnes. Turklāt šī atziņa attiecināma gan uz IT sistēmu tradicionālo izstrādes modeli, kurā sistēmas lietotāju vajadzības tiek atspoguļotas programmatūras prasību specifikācijā u.c. projektējuma dokumentācijā, gan arī uz spējās programmēšanas (Agile) metodi, kuras viens no stūrakmeņiem ir lietotāja pārstāvja(-u) sadarbība ar sistēmas izstrādātājiem ik dienu visa projekta garumā.1 Šīs atziņas neievērošana ir viens no būtiskākajiem IT sistēmas izstrādes riskiem un viens no galvenajiem IT projektu neveiksmju cēloņiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pirmā pieredze darbā ar e-lietu un ieteikumi sistēmas pilnveidei
Jau aptuveni divus mēnešus, tas ir, no 2021. gada 1. decembra, Latvijas tiesiskās sistēmas praksē pastāv jauns elements "e-lieta", kura nosaukums ir ļoti lakonisks, bet saturiskā un tehnoloģiskā ietilpība – milzīga. Tas ir jaunums, ar ...
Jānis Bordāns
Tiesību politika
Tiesu sistēma ir spērusi platu soli, iekāpjot 21. gadsimtā
Efektīvs tiesas process un pieejama tiesa (šī jēdziena plašākā kontekstā) ir jebkuras demokrātiskas valsts tiesu sistēmas centrālie elementi. Gan efektivitātes, gan pieejamības standarti ir mainīgi. Prasības, kas izvirzītas tiesas ...
Kristīne Miļevska
Tiesību politika
E-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesiskais regulējums
E-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt horizontālu un visiem procesiem vienojošu regulējumu, nostiprinot e-lietas ietvaru kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kopumu, kas apvieno ...
Alēns Mickevičs
Viedoklis
E-lieta no prokuratūras skatpunkta
Veronika Krūmiņa, Arlita Zariņa
Viedoklis
Elektroniskā lieta un ar to saistītie izaicinājumi administratīvajā procesā tiesā
Rakstā aplūkots, vai un kādi priekšnoteikumi ir radīti, lai tiesnesim objektīvi būtu pamats lietvedības kārtošanu elektroniskās lietas formā atzīt par iespējamu un lietderīgu, kā arī kādi informatīvās sistēmas funkcionalitātes ...
AUTORU KATALOGS