ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Februāris 2022 /Nr.6 (1220)

Par pierādījumu iesniegšanu, sagatavošanu un atgriešanu civilprocesā
1 komentāri
Mārcis Krūmiņš
Zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors 

Šajā rakstā aplūkoti atsevišķi aspekti, kas izriet no 2021. gada 11. novembrī pieņemtajiem Civilprocesa likuma grozījumiem un skar pierādījumu iesniegšanu, sagatavošanu un atgriešanu civilprocesā.

Ievada vietā

Ieskatoties sadaļā "Grozījumi", ko var atrast pirms Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL), redzams, ka likums tiek grozīts ļoti bieži. Taču grūti ir nepamanīt, ka tieši 2021. gads ir bijis viens no bagātākajiem grozījumu gadiem. No vienas puses, izsakot vērtējumu par šo situāciju, autora ieskatā, tas ir pārāk bieži, jo ir grūti gan pusēm, kuras vēršas tiesā, gan tiesnešiem, kuriem jāvada process. No otras puses, nevar nepiekrist arī viedokļiem, kuri izskan šādas rīcības pareizībai, jo procesa likumam jābūt elastīgam, tādam, kas paātrina tiesas procesu, bet vienlaikus sniedz likumisko pamatu katrai personai savu tiesību aizsardzībai tiesas ceļā. Veikt CPL modernizāciju nosaka pati dzīve.

Ievērojot to, ka katrs no pieņemtajiem grozījumiem 2021. gadā saistīts ar dažādu jautājumu loku, ko vienā rakstā ir grūti ietvert, šajā reizē tiks apskatīti grozījumi, kas, autora vērtējumā, ir būtisks pagrieziena punkts CPL darbībā un personu tiesisko interešu aizsardzībā tiesā. Varētu pat teikt – grozījumi, kas daļēji (cik lielā daļā, to lai katrs izsver pats) nosaka CPL sistēmas maiņu, kas rada būtiskas izmaiņas ne tikai tehniskajos risinājumos, pārejot no papīra lietas uz elektronisku lietu, bet arī skar citus tiesību institūtus, kas neatraujami saistīti ar lietā iesaistīto pušu tiesībām un interesēm.

Pirmais, kas vērīgākam likumu lasītājam un piemērotājam ir pamanāms, – būtiskajiem grozījumiem CPL tiek atvēlēts zināms laika periods, lai visas puses, kuras grozījumi skar, varētu ar tiem iepazīties un sagatavoties.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TM
11. Februāris 2022 / 20:32
0
ATBILDĒT
Dokumentu atvasinājumu izgatavošana, lai izsniegtu tos otram lietas dalībniekam, nav tiesas sniegtais maksas pakalpojums, tie ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (CPL 39.panta pirmās daļas 5.punkts), kuriem ar 2022.gada 11.janvāra MK noteikumiem Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība" ir noteikta aprēķināšanas kārtība - 5 euro par vienu sējumu (15.punkts). Tātad tiek rēķināti drukātie/kopētie/skanētie sējumi, nevis lappuses - viens sējums 5 euro, 2 sējumi 10 euro utt.
Kas attiecas uz pierādījumu atgriešanu, tad likumprojekta izstrādātāji apzināti ir sašaurinājuši pierādījumu atgriešanu tikai uz oriģināliem, nevis atvasinājumiem. Cik bieži gan būs gadījumi, kad persona, zinot, ka dokumenta oriģināla tam vairs nav, iesniegs tiesā vienīgo tā rīcībā palikušo atvasinājumu? Pirmkārt, persona var lūgt notāram izgatavot un apliecināt vēl vienu atvasinājumu (kopija no kopijas) un iesniegt tiesā to. Otrkārt, pat ja persona ir iesniegusi tiesā vienīgo savā rīcībā esošo atvasinājumu, neviens neliedz tai pieteikumā norādīt, ka viņa vēlētos saņemt šo konkrēto atvasinājumu atpakaļ, un tad tiesa šo personas vēlmi izpildīs un atgriezīs atvasinājumu. Attiecinot pierādījumu atgriešanu arī uz atvasinājumiem, veidotos situācija, ka tiesai pilnīgi visos gadījumos visi iesniegtie pierādījumu atvasinājumi papīra formā (kas bieži vien var būt uz vairākiem simtiem lappušu) būtu jāatgriež iesniedzējam (kuram vairumā gadījumu atpakaļ saņemtie atvasinājumi nebūs vajadzīgi un viņš tos vienkārši iznīcinās), savukārt izmaksas par to nereti būtu jāsedz pretējai pusei, jo ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiek piespriesti no zaudējušās puses. Kādēļ gan otrai pusei būtu jāmaksā par šādu, pilnīgi lieku pakalpojumu?
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pirmā pieredze darbā ar e-lietu un ieteikumi sistēmas pilnveidei
Jau aptuveni divus mēnešus, tas ir, no 2021. gada 1. decembra, Latvijas tiesiskās sistēmas praksē pastāv jauns elements "e-lieta", kura nosaukums ir ļoti lakonisks, bet saturiskā un tehnoloģiskā ietilpība – milzīga. Tas ir jaunums, ar ...
Jānis Bordāns
Tiesību politika
Tiesu sistēma ir spērusi platu soli, iekāpjot 21. gadsimtā
Efektīvs tiesas process un pieejama tiesa (šī jēdziena plašākā kontekstā) ir jebkuras demokrātiskas valsts tiesu sistēmas centrālie elementi. Gan efektivitātes, gan pieejamības standarti ir mainīgi. Prasības, kas izvirzītas tiesas ...
Kristīne Miļevska
Tiesību politika
E-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesiskais regulējums
E-lietas koplietošanas risinājumu platformas tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt horizontālu un visiem procesiem vienojošu regulējumu, nostiprinot e-lietas ietvaru kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kopumu, kas apvieno ...
Alēns Mickevičs
Viedoklis
E-lieta no prokuratūras skatpunkta
Veronika Krūmiņa, Arlita Zariņa
Viedoklis
Elektroniskā lieta un ar to saistītie izaicinājumi administratīvajā procesā tiesā
Rakstā aplūkots, vai un kādi priekšnoteikumi ir radīti, lai tiesnesim objektīvi būtu pamats lietvedības kārtošanu elektroniskās lietas formā atzīt par iespējamu un lietderīgu, kā arī kādi informatīvās sistēmas funkcionalitātes ...
AUTORU KATALOGS