ŽURNĀLS Numura tēma

15. Februāris 2022 /Nr.7 (1221)

Uz Satversmes otrās simtgades sliekšņa
Dina Gailīte
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore 

"[..] satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību, un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī jaunā valsts satversme padara Latviju laimīgu un stipru!" – Jāņa Čakstes ceļavārdi1 Satversmei tās spēkā stāšanās brīdī 1922. gada 7. novembrī iemiesoja Latvijas valsts dibinātāju ideālo Latviju. Tādu viņi iecerēja jauno valsti – laimīgu, taisnīgu un labklājīgu.

2022. gada 15. februārī – dienā, kad pirms simts gadiem Satversmes sapulce nobalsoja par Satversmes redakciju, kas stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, – pie lasītājiem dodas "Jurista Vārda" eseju krājums, kurā aplūkoti tās būtiskākie jēdzieni. Šī krājuma iecere ir divējāda – vēlreiz iedziļināties Satversmes pamatjēdzienu saturā (un konstatēt, vai tas simts gadu laikā ir mainījies), kā arī uzrādīt problēmas un nākotnes izaicinājumus, kas saistīti ar šiem jēdzieniem. Eseju forma tika izvēlēta apzināti – lai ļautu to autoriem brīvāk nekā ierastajā zinātniskajā formātā paust savu personisko viedokli, arī izaicinot citus juristus un visu sabiedrību uz diskusiju un jaunām idejām.

Sagaidot Satversmes simto gadadienu, "Jurista Vārds" vēlējās atrast jaunus veidus, kā rosināt domāt par Satver­smi gan Latvijas tiesībnieku saimi, gan arī plašāku sabiedrību. Simtgade ir iemesls ne tikai svinēt un lepoties, ka, neskatoties uz pašmāju autoritārisma un vairākkārtēju, ilgstošu ārvalstu okupāciju, Satversme efektīvi darbojas arī gadsimtu pēc pieņemšanas un šobrīd jau ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā un pasaulē. Šāda jubileja vienmēr aicina arī iedziļināties, vēlreiz izlasīt un apdomāt. Censties saprast, vai 21. gadsimta Latvija ir tāda, kā to vēlējās redzēt Satversmes tēvi? Vai Satversme ir tikusi līdzi Latvijas tautas vajadzībām un palīdzējusi risināt simts gadu ceļā sastaptās problēmas? Ar kādu saturu mūsdienu tiesībnieki piepilda pirms simts gadiem (un arī vēlāk grozījumu ceļā) Satversmē iekļautos jēdzienus? Un kādai Latvijai, tās tiesiskajam pamatam un politiskajam ietvaram vajadzētu būt pēc vēl simts gadiem?

Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes vēlējumu, Satversmei stājoties spēkā, varam uztvert arī kā Satversmes "lietošanas ceļrādi" un izdošanās mērauklu visiem tiem, kas seko pamatlicējiem, Satversmi piemēro un Satversmes noteiktajā valstī dzīvo.

Līdzīgi kā valsts ir kopā būšana, tā par Satversmi varētu teikt, ka tā ir "kopā domāšana" – domāšana vienotā ietvarā, balstoties uz kopīgām vērtībām un idejām, tomēr nezaudējot savas tiesības katram domāt brīvi un patstāvīgi un neapstāties vērtību izpratnes padziļināšanā un jaunu ideju meklējumos (un, starp citu, pati Satversme ļauj un aicina uz šādu brīvību!).

Šādā "kopīgas domāšanas" procesā Satversmes tēvi pirms simts gadiem radīja Latvijas valsts tiesisko ietvaru – Satversmi. Mūsdienu juristiem (un visai Latvijas tautai) ir pienākums turpināt šo "kopīgās domāšanas" procesu, īstenojot un attīstot Satversmi atbilstoši laikmeta nepieciešamībām un izaicinājumiem.

Jurisprudences studiju gaitā un tiesību piemērošanas darbā izprast Satversmi tiesībniekiem palīdz daudzi in­strumenti. Starpkaru un trimdas perioda skaidrojumiem, kas pirmajos gados pēc Satversmes darbības atjaunošanas bija gandrīz vienīgais zināšanu avots, pēdējās desmitgadēs piepulcējušies daudzi jauni – no studentu rakstītiem bakalaura un maģistra darbiem līdz autoritatīviem akadēmiskiem pētījumiem, kuru augstākais punkts ir Satversmes zinātnisko komentāru biezie sējumi. Turklāt Satversme ir dzīva, un tiesību zinātnes teorētiskās atziņas ik dienu tiek pārbaudītas praksē – gan tajā, kā funkcionē Satversmē noteiktā Latvijas valsts iekārta, gan Satversmes galvenā sarga un skaidrotāja – Satversmes tiesas – darbībā.

Arī "Jurista Vārda" autori un lasītāji ir iesaistīti šajos procesos: žurnālā tiek atspoguļoti gan Satversmes vēstures jautājumi (piemēram, sērijā "Juristu likteņi"), gan iespējamie Satversmes grozījumi (tieši šeit 2013.–2014. gadā tika publiskots un apspriests Satversmes ievada paplašināšanas projekts), gan piemērošanas aktualitātes (Satversmes tiesas jaunāko spriedumu komentāri u.c.).

Gribētos cerēt, ka šis "Jurista Vārds" apliecina: 21. gadsimta Latvijas juristi ir aktīvi ieinteresēti Satversmes izpratnē, grib un spēj domāt Satversmes vērtību kategorijās un piedāvāt savu, mūsdienīgu skatījumu uz tām. Tāpat gribētos izteikt cerību, ka šis eseju krājums iedvesmos arī citus, tai skaitā ārpus juristu sabiedrības, lasīt Satversmi, salīdzināt esejās paustās atziņas ar savējām, reflektēt, iebilst un diskutēt. Rakstīt zinātniskas publikācijas vai dzēlīgas piezīmes sociālajos tīklos. Vārdu sakot – "kopīgi domāt" par Latvijas valsti un sevi tajā.

Krājumā apkopota 51 eseja. Kaut arī tās visas ir savstarpēji saturiski neizbēgami saistītas (līdzīgi kā iekšēji integrēta ir pati Satversme), katra eseja ir patstāvīgs autora darbs un atsevišķi lasāma vienība. Tāpat nevar teikt, ka esejas būtu sakārtotas tajos aplūkoto jēdzienu nozīmīguma secībā – tā tas nav (līdzīgi kā Satversmē, kur pēdējā nodaļa veltīta cilvēka pamattiesībām, kas taču nav mazāk svarīgas par pirms tam regulēto valsts funkcionēšanas mehānismu). Līdz ar to lasītājs var sākt iepazīties ar šo krājumu faktiski no jebkuras lappuses. Tomēr, ja ir vēlme pēc ceļveža, tad var noderēt informācija par trim tematiskajiem blokiem, kuros nosacīti sagrupētas šīs esejas.

Pirmkārt, eseju grupa, kurās to autori aplūko lielās idejas un ideālus, kas atrodas mūsdienu Latvijas valsts pamatos. Tās ir esejas par šādiem tematiem: Satversme, Latvijas tauta, Valstsgriba, Suverēnā vara, Republika, Demokrātija, Neatkarība, Valsts nepārtrauktība, Līdzvērtība starptautiskajā kopienā, Eiropas Savienība, Latviešu nācija, Mazākumtautības, Valsts valoda, Latvijas identitāte.

Otrajā eseju grupā aplūkotas Satversmes vērtības un jēdzieni, kas apliecina, ka Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts centrā atrodas cilvēks un tā cieņas aizsardzība: Ikviens, Pamattiesības, Cilvēka cieņa, Dzīvība, Brīvība, Vienlīdzība, Diskriminācijas aizliegums, Personas neaizskaramība, Privātums, Ģimene, Cilvēka veselība, Izglītība, Vārda brīvība, Biedrošanās brīvība, Labvēlīga vide, Nodarbošanās brīvība, Jaunrade, Īpašums, Tikumība, Valsts un baznīca.

Trešo grupu veido esejas, kas analizē ar valsts un sabiedrības savstarpējām attiecībām, valsts organizēšanu un funkcionēšanu saistītus jēdzienus, un tie ir: Tiesiska valsts, Likums, Taisnīga tiesa, Taisnīgums, Godīgums, Ilgtspēja, Kopējais labums, Solidaritāte, Cilvēka pienākumi sabiedrībā, Sociāli atbildīga valsts, Labklājība, Piedalīšanās valsts darbībā, Latvijas pase, Vēlēšanas, Valsts pārvaldes iestādes, Pašvaldība, Sabiedrības drošība.

"Jurista Vārds" izsaka milzīgu pateicību visiem eseju autoriem – izciliem dažādu paaudžu, skolu, pasaules uzskatu, tiesību nozaru un profesiju Latvijas juristiem, kas bija gatavi dalīties savās domās par Satversmi un piekrita redakcijas ierosinājumam izmēģināt līdz šim neierasto tiesībpolitiskās publicistikas žanru. Gribētos cerēt, ka kopīgiem spēkiem radītais rezultāts attaisnos "pārgalvīgajam eksperimentam" veltīto laiku un pūliņus.

Noslēgumā vēlos teikt vissirsnīgāko paldies par idejām un nerimstošo atbalstu šī eseju krājuma tapšanā domubiedriem un īstiem Satversmes entuziastiem – Jānim Plepam, Sannijai Matulei, Mārtiņam Drēģerim un Sandijam Statkum.

Turpinām domāt par Latviju un Satversmi!

RAKSTA ATSAUCES /

1. Valdības Vēstnesis, 08.11.1922., Nr. 252, 1. lpp.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Uz Satversmes otrās simtgades sliekšņa. Jurista Vārds, 15.02.2022., Nr. 7 (1221), 1.-2.lpp.
7
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Anita Rodiņa
Viedoklis
Satversme
Gunārs Kusiņš
Viedoklis
Latvijas tauta
Egils Levits
Viedoklis
Valstsgriba
Annija Kārkliņa
Viedoklis
Suverēnā vara
Inese Lībiņa-Egnere
Viedoklis
Republika
AUTORU KATALOGS