ŽURNĀLS Viedoklis

Visus 103 gadus mēs to zinām un katru gadu pateicībā arvien godinām, ka mūsu Latvijas valsts visupirms piedzima drošsirdīgu Latvijas meitu un dēlu sapņos un domās un tikai tad, kad starptautiski un politiski iespēju "logs" to ļāva, šie sapņi tapa arī par darbiem un dzima pati Latvijas valsts – Latvijas Republika.

Tieši tā 1918. gada 18. novembrī svinīgi proklamētā Latvijas Republika jeb, kā tas vārdiski dienu iepriekš 17. novembrī nostiprināts Latvijas Tautas padomes politiskajā platformā, Latvija ir "Republika uz demokrātiskiem pamatiem". Pirmā Latvijas jaunievēlētā likumdevēja pamatlikuma – 1920. gada 27. maija Satversmes sapulces Deklarācijas par Latvijas valsti – 1. pants noteic, ka Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu. Satversmes projekta izstrādāšanas komisijas vadītājs Marģers Skujenieks Satversmes sapulces IV sesijas pirmajā sēdē uzsvēra, ka šī "pamattēze nosaka visu tālākā likuma saturu, garu un bija vadošais princips Satversmes komisijas darbībā. Deklarācija par Latvijas valsti nosaka, ka Latvijai jābūt republikai". Latvija IR demokrātiska republika – tas nostiprināts Latvijas Republikas 1922. gadā pieņemtās Satversmes 1. pantā. Šis pants ietver sevī Latvijas valsts pamatu – vērtības, kas caurvij ne tikai visu Satversmi, bet arī Latvijas valsts tiesisko iekārtu kopumā.

Jēdziens "republika" cēlies no latīņu valodas termina res publica, tulkojumā nozīmē "sabiedriska lieta", "valsts lieta", "valsts". Tas gana precīzi ataino republikas jēdziena ideju – republika ir tāda valsts forma, kurā pilsoņiem ir suverēnā vara un tie valsts pārvaldes funkcijas deleģē vēlētām institūcijām un amatpersonām, kuru darbības termiņš ir ierobežots laikā un kuru darbību reglamentē likums. Republikas jēdziena pamatnozīmi raksturojis arī franču apgaismības laikmeta domātājs Žans Žaks Ruso: "Suverēnu, kas nav nekas cits kā kolektīva būtne, var pārstāvēt tikai pats suverēns."¹ Tādējādi mūsdienās republikas jēdziens tiek izmantots arī tāpēc, lai apzīmētu pretstatu monarhijai. Jaunākā republika pasaulē ir Karību jūras salu valsts Barbadosa, kura atteikusies no karalienes Elizabetes II kā oficiālās valsts galvas un 2021. gada 30. novembrī svinīgi proklamējusi Barbadosas Republiku.

Satversmes izstrādāšanas komisijas referents Jānis Purgalis, ziņojot par Satversmes 1. daļu, par Satversmes 1. pantu izteicās šādi: "Par valsts iekārtas pamatu ir likti tie paši principi, kuri izteikti deklarācijā par Latvijas valsti. Pirmais pants atzīst Latviju par neatkarīgu valsti, t.i., valsts suverenitātes princips. Otrs princips nosaka, ka Latvijas neatkarīgai valstij ir jābūt republikai, tas ir valstij, kur vairāk vai mazāk plašas tautas masas valda caur tautas radītiem orgāniem. Kā tāda šī valsts forma, t.i., republika, ir noteikts pretstats monarhijai. Tā kā republikāniska iekārta var būt dažāda, tad trešais princips prasa, lai Latvija būtu demokrātiska republika, t.i., lai valsts vara patiešām atrastos tautas rokās. Šie trīs principi izteikti Satversmes 1. pantā."

Republikas kā Latvijas valsts iekārtas fundamentālo nozīmi nostiprina gan Latvijas oficiālais un pilnais nosaukums – Latvijas Republika, gan arī Satversmes kā konstitūcijas pilnais nosaukums – Latvijas Republikas Satversme. Tomēr, apspriežot Satversmes projektu Satversmes sapulces sēdēs, vietumis izskanēja arī iebildumi pret vārda "republika" iekļaušanu Satversmes nosaukumā, jo "neesot jāizsaka virsrakstā, kāda valsts iekārta pastāv Latvijā". Referents M. Skujenieks, izsakoties pret šiem iebildumiem, norādīja, ka "mēs taču sakām un lasām, tādas un tādas republikas Satversme, vai tādas un tādas karaļa valsts Satversme. Ja mums ir Satversmes tekstā lietoti vārdi valsts un republika, tad, man liekas, taisni ir nepieciešami likt virsrakstā vārdu "republika". Arī tālāk pirmais pants nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika". [..] Pirmais pants nosaka, ka mūsu valsts nav monarhija, ka tā nav valsts ar nenoteiktu valsts iekārtu, bet nosaka, ka mūsu valsts ir republika. Ja mēs pirmajā pantā mūsu Satversmē sakām, ka mūsu valsts ir republika, un ja mēs gribam mūsu valsts iekārtu sīkāk apzīmēt, tad arī virsrakstā liekams vārds "republika"". Debatējot par šo jautājumu, Satversmes sapulces deputāts Andrejs Petrevics izteicās šādi: "Ja mūsu tālākie noteikumi šinī Satversmē būtu tādi, kas runātu šim nosaukumam pretī, tad, saprotama lieta, šim vārdam tur nebūtu vietas, bet, ja tālākais konstitūcijā nosaukumam pretim nerunā, tad es nesaprotu, kāpēc vajadzētu bīties no šī vārda." Balsojumā priekšlikums par vārda "republika" aizstāšanu Satversmes virsrakstā ar vārdu "valsts" Satversmes 1. daļas trešajā lasījumā tika noraidīts.

Republika nav un nevar būt vien formāls valsts nosaukums vai valsts iekārtas apzīmējums. Tas vien, ka kāds politiskais režīms savu valdīšanas formu pasludina kā republiku, nenozīmē, ka pastāvošā iekārta uzskatāma par republiku, proti demokrātisku republiku tās vistiešākajā izpratnē. Republika ir ar saturu piepildīts jēdziens, tā prasa noteiktu saturisku principu ievērošanu un īstenošanu. Republika nozīmē visas varas nodošanas aizliegumu vienai personai neatkarīgi no tā, vai tā ir mantota monarhija vai mūža vara, kas iegūta vēlēšanu vai varas sagrābšanas ceļā.² Diemžēl jāsecina, ka dažās Latvijas austrumu kaimiņvalstīs jau labu laiku šo valstu oficiālie nosaukumi neatbilst valstī pastāvošajam politiskajam režīmam. Īstena republika nav savietojama ar autoritārismu un nekādā gadījumā ar totalitāri pārvaldītu valsti bez vārda un apziņas brīvības tās pilsoņiem. Ja valdošā vara apslāpē tautas centienus dzīvot īstā republikā, kurā suverēns pats brīvās, vienlīdzīgās un tiešās vēlēšanās ir lēmis, kuram nodot savas valsts varu, un valsts parlamenta vai valsts galvas vēlēšanu rezultāti tiek viltoti, republika kā valsts forma paliek rakstīta vien uz papīra.

Nozīmīga republikas pazīme ir pilsoņu aktīva līdzdalība sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā un tieša vai netieša līdzdarbība valsts pārvaldē, piemēram, īstenojot gan aktīvās, gan pasīvās vēlēšanu tiesības. Pilsoņu līdzdalība valsts procesos tiek uzskatīta pat par republikānisku pienākumu. Diemžēl statistika par Latvijas pilsoņu līdzdalību gan neseno Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanu laikā neliecina par šādas republikāniska pienākuma līdzdalības apzināšanos (aizvadītās pašvaldību vēlēšanas 2021. gada 5. jūnijā piedalījās vien 34,01 % balsstiesīgo Latvijas pilsoņu). Par pilsoniskās aktivitātes veicināšanu arvien ir jādomā, lai Latvijas Republika patiesi būtu visas tautas valsts. Arī Covid-19 pandēmijas apstākļos aizdomājamies, ka aktīva pilsoņu līdzdalība republikāniskā valstī nozīmē būt atbildīgam pret sevi un savu tautu un domāt par kopējo sabiedrības labumu. Tādēļ kaut arī tieši republikas jēdziens Satversmes ievadā expressis verbis nav nostiprināts, tas ievada tekstā, manuprāt, iemiesots kā ikviena pienākums rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Republika ir cieši saistīta arī ar demokrātijas jēdzienu – republika nozīmē brīvu valsts iekārtu, bet demokrātija pēc būtības ir brīvība. Tās ir vērtības, kas visiem spēkiem ir jāsargā un par ko ir jācīnās. Tās nav pašsaprotamas, kā to rāda notikumi no Latvijas uz austrumiem – valstīs, kurās pie varas esošās amatpersonas apspiež gan opozīcijas politiķu, gan pilsoniskās sabiedrības saucienus pēc patiesi republikāniskas valsts un demokrātijas. 1990. gada 4. maija sēdē, debatējot par Deklarācijas projektu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Augstākās padomes deputāts Andris Plotnieks teica: "Runājot par to republiku, kuru mēs vēlamies redzēt, apjēgsim arī reālo situāciju, ka mēs neatrodamies uz neapdzīvotas salas un tukšā vietā."³ Toreiz tas tika teikts, ņemot vērā situāciju, kādā Latvija atradās 1990. gadā pēc mokpilnām piecām padomju okupācijas desmitgadēm.

Taču viņa teiktais ir aktuāls arī šodien – lai nostiprinātu tādu Latvijas Republiku, kādu arvien vēlamies redzēt, ir jāņem vērā tas, kur atrodamies šodien, un jāturpina no šodienas. Mēs visi esam pateicīgi, ka dzīvojam republikā, kurā kā pilsoņi varam īstenot savas brīvības. Tomēr mūsu valsts republikāniskās iekārtas kvalitāte ir atkarīga no mums pašiem, mūsu drosmes un pacietības arvien strādāt Latvijas Republikas labā un darīt visu, lai arī nākotnē Latvijas valsts godam nestu republikas vārdu.