ŽURNĀLS Viedoklis

15. Februāris 2022 /Nr.7 (1221)

Cilvēka veselība

Ko visbiežāk mēs novēlam saviem līdzcilvēkiem gan svētkos, gan arī ikdienā? Laimi un stipru veselību! Vai kāds no minētiem vēlējumiem var būt izslēdzošs? Vai cilvēks var būt laimīgs, ja nav vesels?

Saprātīgs cilvēks ir radies evolūcijas procesā. Vienlaikus evolucionēja cilvēka materiālo (ķermenis) un nemateriālo (garīgo) vērtību kopums.

Viena no cilvēka vērtībām, kas līdzās garīgumam un ķermenim pavadīja saprātīgo būtni visā evolūcijas procesā, ir cilvēka veselība, kas, no šodienas skatpunktā raugoties, ir viena no prioritārajām vērtībām, kopš pastāv cilvēce. Pētot dažādu kultūru un laikmetu vēsturiskos dokumentus, nāk prātā domas par to, cik sena ir izpratne par cilvēka veselību, kā arī par to, cik daudzšķautņainas ir gadu simtiem izveidojušās paradigmas, kas ietekmē mūsdienu cilvēka veselības jēdzienu. Cilvēka veselības aizsardzība tika iedibināta, iespējams, tikpat sen, cik sena ir pati izpratne par veselību. Par veselību runājam vēl pirms cilvēka piedzimšanas un dažādu faktoru ietekmē cilvēka veselības jautājums paliek aktuāls visas cilvēka dzīves garumā. No tiesiskā aspekta jāpiemin Babilonijas valdnieka Hammurapi (1792.–1750. g. p.m.ē.) likumu kodekss, kurā jau tad tika nostiprināti noteikumi par indivīda veselības aizsardzību. Protams, saturiski tā laika veselības aizsardzības un veselības kopumā izpratne nebija sasniegusi mūsdienu jēdziena "veselība" izpratni.

1948. gadā stājās spēkā Pasaules Veselības organizācijas konstitūcija, un tās preambulā tika iestrādāta arī mūsdienās izmantojama veselības jēdziena definīcija, kas noteic, ka veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Tādējādi tiek skaidri iezīmēta vesela (Pasaules Veselības organizācijas konstitūcijā minētās definīcijas izpratnē) cilvēka loma sabiedrībā. Vesels cilvēks ir ilgtspējīgas attīstības centrālais elements, taču cilvēka veselība nevar būt valsts attīstības mēraukla. Cilvēku veselība jau vēsturiski ir bijusi viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē ne tikai pašu indivīdu, bet arī sabiedrības sociāli ekonomisko attīstību, izaugsmi kopumā. Tādējādi loģiski tiek stiprināti cilvēka veselības aizsardzības mehānismi, kas transformējoties nonākuši arī līdz mūsdienām un izpaužas kā atbildība par veselībai nodarīto kaitējumu vārda "atbildība" plašākajā nozīmē. Neskatoties uz veselības pašsaprotamo nozīmīgumu, cilvēka tiesības uz veselību mūsdienu izpratnē doktrināli tika nostiprinātas salīdzinoši nesen, kopš ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 1948. gadā, kurā cilvēka veselība tika atzīta par mūsdienu cilvēktiesību standartu.

Tieši kopš tā laika cilvēka tiesības uz veselību kļuva par mūsdienu sabiedrības neatņemamu un tiesiski nostiprinātu sastāvdaļu. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta pirmajā daļā tika skaidri noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai. Cilvēka un arī viņa ģimenes veselība, kā fiziskais, tā arī garīgais stāvoklis un sociālās labklājības stāvoklis tiek aizsargāti.

Šajā gadījumā vērtīgs ir ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2000. gada komentārs Nr. 14, kurā tika norādīts uz cilvēka veselību kā uz fundamentālām cilvēktiesībām, bez kurām nav iespējams baudīt visaugstāko sasniedzamo veselības standartu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi.

Latvijā cilvēka tiesības uz veselību ir nostiprinātas Satversmes 111. pantā, kurā noteikts: "Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu." Īsi un lakoniski hierarhiski augstākajā valsts dokumentā ir noteikta pamatvērtība – cilvēka veselība. Vienā no īsākajiem Satversmes pantiem ir izklāstīta viena no visvairāk aizsargājamām vērtībām pasaulē. Nozīmīgi, ka, rūpējoties par cilvēka veselību kā valsts vērtību, Latvija ir arī ratificējusi vairumu starptautisko dokumentu, kas regulē tiesības uz veselības aizsardzību.

Cilvēka veselība ir individuāli mērāma vērtība jeb dzīves kvalitātes kategorija, kuru nosaka vai raksturo dažādi faktori. Vienlaikus cilvēka veselība ir ne tikai atsevišķa indivīda vērtība, bet gan sabiedrības vērtība kopumā, par ko pārliecināmies dažādu ar veselību saistītu globālu izaicinājumu laikā. Cilvēka veselība ir pašattīstības, pašsaglabāšanās, arī pašorganizācijas un pašatbildības mēraukla, kas ļauj atklāt cilvēka, tai skaitā cilvēka kā tiesību un pienākumu subjekta un īstenotāja, fiziskās, intelektuālās un psihiskās rīcībspējas potenciālu.

Cilvēka veselību var raksturot gan pozitīvā, gan negatīvā dialektikā. No vienas puses, veselība ir harmonijas stāvoklis visplašākajā šī vārda nozīmē, pēc kura cilvēks tiecas visu savu dzīvi vai arī noteiktu dzīves periodu. No otras puses, cilvēka veselība ir viņa paša destruktīva uzvedība, proti, paša cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības, kas noved, piemēram, līdz vides piesārņojumam, kam ir kaitīga ietekme uz cilvēku veselību. Cilvēka veselību ietekmē aizvien vairāki faktori, kuru rašanās saistīta arī ar kopējo cilvēces progresu vai arī pārmērīgi destruktīvu darbību, kas kā negatīvs rezultāts tiek atspoguļota dažādu jomu degradācijas kontekstā. Pēdējais robežojas ar necieņu pret sabiedrības veselību kopumā.

Līdz ar to cilvēka veselība vienlaikus norāda ne tikai uz katra indivīda vērtību skalu, bet arī uz sabiedrības vērtībām. Atbildīga pieeja pret paša veselību, kā arī pret līdzcilvēku veselību un drošību ir rādītājs, kā mūsdienās katrs cilvēks – Latvijas valsts lielākā vērtība – izprot savu lomu un atbildību ģimenes, sabiedrības un valsts priekšā.

Cilvēka veselībai jākļūst par abpusēji – gan no valsts, gan arī paša cilvēka puses – respektējamu stāvokli, kura pamatā ir pamatvērtību un cilvēktiesību aizsardzība. Ja uzskatām, ka veselība pieder pie cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgākajiem rādītājiem un vajadzībām, tad mūsu katra pienākums ir rūpēties par savu, savu līdzcilvēku un sabiedrības veselību.

Lai sekmētu Latvijas valsts un iedzīvotāju labklājību, valsts izvirza stratēģiskos mērķus, starp kuriem Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam nemainīgi ir cilvēka veselība. Cilvēka veselība ir gan pašas valsts, gan arī indivīda attīstības pamats. Cilvēka veselība ir jauda, kas kā dzinējspēks virza šīs jaudas turētāju progresa virzienā. Viens no tādiem progresiem ir cilvēces izrāviens gan medicīnas tehnoloģiju jomā, gan arī digitālās transformācijas jomā veselības aprūpē.

Aizvien lielāka loma cilvēka veselības aprūpē tiek piešķirta jaunāko tehnoloģiju izmantošanai veselības aprūpē. Attīstot inovatīvās tehnoloģijas veselības aprūpē, tiek paaugstināta veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un ilgtermiņā šādu tehnoloģiju izmantošana varētu kļūt par būtisku aspektu sabiedrības veselības un katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanā un dzīves ilguma palielināšanā. Nevar noliegt, ka šo tehnoloģiju ietekme uz sociāli ekonomisko stāvokli var tikt identificēta kā caurvijoša sabiedrības spēja attīstīties.

Attīstoties cilvēks rada nosacījumus veiksmīgai valsts pārejai uz sociāli ekonomiskajām inovācijām. Arī no šī aspekta raugoties, jautājums par kopīgu valsts veselības līmeņa paaugstināšanu ir viena no galvenajām nacionālajām prioritātēm.

Analizējot starptautiskos dokumentus, kā arī nacionālos tiesību aktus, ir skaidra, vispārpieņemta, starptautiski atzīta cilvēka veselības definīcija. Taču, cilvēka veselība kā pamatvērtība attīstās un transformējas. Tās izpratne, neskatoties uz gana plašu Pasaules Veselības organizācijas piedāvāto jēdziena "veselība" definīciju, tomēr ir un būs subjektīva, daudzveidīga un unikāla. Cilvēka veselības definīcijas izpratnes konkretizācija ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī starpvalstu līmenī nav iespējama un nav arī vajadzīga, jo katra cilvēka veselības pamatā ir subjektīvi kritēriji, kuru noteikšana balstās uz tik daudziem mainīgiem un arī nemainīgiem faktoriem.

Mūsdienu starptautiskajās tiesībās veselība jāinterpretē galvenokārt kā primārās, neatņemamās cilvēktiesības uz veselības aizsardzību. Cilvēka tiesības uz veselību lielākoties tiek aplūkotas kā indivīda subjektīvās tiesības, kas rada valstij noteiktus pienākumus šo tiesību aizsardzībā un īstenošanā. Cilvēka veselība ir arī viena no valsts svarīgākajām vērtībām. Vienlaikus nevar neatzīmēt sabiedrības veselību, kā arī vides veselību, kas stiprina cilvēka veselību gan kā pamatvērtību, gan kā fizisku, garīgu cilvēka stāvokli.

Cilvēka veselība var tikt raksturota ar vairākiem vārdiem, kas piešķir zināmu nozīmi šādas vērtības izpratnei: cilvēka veselība ir daudzšķautņaina, pārnacionāla, subjektīva, unikāla.

Cilvēks ir ilgtspējīgas attīstības centrā. Cilvēka veselībai kā pamatvērtībai ir neapšaubāma loma valsts, sabiedrības un indivīda izaugsmē, tā nedrīkst būt deklaratīva, jo saistības šīs vērtības īstenošanā un atzīšanā ir uzņēmusies mūsu valsts un likumsakarīgi arī katrs tās iedzīvotājs un sabiedrība kopumā. Mēs vienmēr novēlēsim veselību saviem līdzcilvēkiem, taču vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka cilvēka veselība ir daudz vairāk nekā sirsnīgs vēlējums. Cilvēka veselības nodrošināšana, saglabāšana, uzlabošana ir sabiedrības, katra indivīda un arī valsts kopīga atbildība un arī smags darbs.

Lai stipra veselība, laimīga sabiedrība un straujāka valsts izaugsme mūsdienu dinamiskās digitālās transformācijas laikā!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Palkova K. Cilvēka veselība. Jurista Vārds, 15.02.2022., Nr. 7 (1221), 52.-53.lpp.
2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Uz Satversmes otrās simtgades sliekšņa
Anita Rodiņa
Viedoklis
Satversme
Gunārs Kusiņš
Viedoklis
Latvijas tauta
Egils Levits
Viedoklis
Valstsgriba
Annija Kārkliņa
Viedoklis
Suverēnā vara
AUTORU KATALOGS